Navigate / search

Going Postal by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes novele, kas ietilpst noveļu sērijā – Industriālā revolūcija.

Avantūrists, blēdis un krāpnieks Moist von Lipwig saņem mūža iespēju kļūt par Ankh-Morpork pasta vadītāju. Piedāvājumu izsaka pats pilsētas vadītājs Vetinary un no viņa piedāvājumiem nav iespējams atteikties.

Ir tāda lieta, ka Ankh-Morpork pasts nav pienācīgi darbojies gadus četrdesmit (Latvijas Pastam līdz tam vēl tālu). Ir uzkrājušies nenosūtīto vēstuļu kalni, pareizāk sakot, ar tām ir piebāzta visa pasta ēka. Viņas grib tikai vienu dienu tapt nosūtītas, neskatoties ne uz sniegu, lietu, alus pudelēm vai suņiem.

Ir attīstījušies arī citu sakaru veidi, The Grand Trunk – semaforu signālu torņu (clack tower)kompānija , kas patiesībā sevī apvieno oligopolu. Šīs kompānijas galvenais mērķis ir izmaksu samazināšana un peļņas palielināšana. Protams, ka viņi mistera Gilt Reacher personā, nevēlas konkurenci. Moist van Lipwig saprot, ka Glit ir tāds pats blēdis kā viņš tikai augstākas raudzes un cīņa par Diskzemes sakaru tirgu var sākties.

Izlasot „Monstrous Regiment” mani māca šaubas – vai tikai Terry Pratchett nav izšāvis visu pulveri? Izrādās, ka nav gan. Man jau pasta tēma ir tuva sirdij, un vārdi Code of Conduct + Chinese Wall saistībā mani uzreiz dabūja savā pusē. Pirms tam to biju dzirdējis tikai kontekstā ar revidentu darbību.

Tiek ieviesti jauni tēli Moist, Adora Bell Dearheart (Golem Trust vadītāja), parādās arī tēli no iepriekšējām grāmatām un tas rada tādu kā kopējās sižeta līnijas progresa sajūtu. Autors kārtējo reizi man rada iespaidu, ka viņš saprot un orientējas lietās par kurām raksta. Atzīmēšanas vērta ir Ankh-Morpork hakeru komanda The Smoking Gnu, kuri prot ielauzties semaforu sistēmā, nosūtīt savas ziņas par brīvu un ir radījuši vīrusa analogu, kas spēj izsist no ierindas torni. Kā? Tornis ir mehānisks un noteiktu burtu sūtīšana pēc kārtas rada mehānisku slodzi uztveršanas pārraides sistēmai, kas to fiziski salauž.

Patīka arī golemu līnija, kas tiek turpināta no „Feet of Clay” grāmatas. Tāda kā klusā revolūcija – golemi sevi izpērk no verdzības un brīvie golemi palīdz izpirkt nākošos. Viņiem ir tiesības uz vienu brīvu dienu astoņu dienu nedēļā, tas viņus atšķir no āmura.

Nedaudz ievēroju arī nekonsistenci ar iepriekšējām grāmatām. Parasti Autors mīlēja uzsvērt Diskzemes īpašo slinko gaismu. Tagad tas tiek piemirsts, gaisma ir gaisma. Arī viens no Gilt ļaundariem pārstāv banshee „rasi”, iepriekšējās grāmatās šis vārds tika lietots kontekstā ar spoka paveidu. Bet lai vai kā izskatījās ka Prattchets atkal ir zirgā un šai grāmatai lieku 9 no 10 ballēm.

Citāts:
„‘There are ways – extremely honourable ways – of assuring confidentiality and avoiding conflicts of interest, my lord,’ said Mr Slant.
‘Ah, this would be . . . what is it now . . . the glass ceiling?’ said Lord Vetinari brightly.
‘No, my lord. That is something else. I believe you may be thinking about the “Agatean Wall”,’ said Mr Slant smoothly. ‘This carefully and successfully ensures that there will be no breach of confidentiality should, for example, one part of an organization come into possession of privileged information which could conceivably be used by another department for unethical gain.’
‘This is fascinating! How does it work, exactly?’ said Vetinari.
‘People agree not to do it,’ said Mr Slant.
‘I’m sorry? I thought you said there is a wall—’ said Vetinari.
‘That’s just a name, my lord. For agreeing not to do it.’
‘Ah? And they do? How wonderful. Even though in this case the invisible wall must pass through the middle of their brains?’
‘We have a Code of Conduct, you know!’ said a voice.”

Bilde no L-space.

Comments

betija
Reply

viss šinī grāmtā ir super. visu laiku fantazēju ka prečets varētu reinkarnēties un uzrakstīt daļu kurā parādās, kas notiek ar visiem tiem kuri saņem savas vecās vēstules. ņemot vērā ka viņš ir miris pirms kādiem dažiem gadiem, mums būtu jāgaida tikai vēl kādi 3 kamēr viņš iemācās runāt. drošvien mazāk. patiesībā viņš būtu varējis atrst kādu ceļu kā inkarnēties kādā jau pirms savas nāves. varbūt latvijā…

Leave a comment

name*

email* (not published)

website