9. janvāris.

Tieciet vai nē, bet Edijs ir sveiks un vesels tāpat kā visa pārējā Dukes of Kurland komanda. Šodien sasniegta Mauritānijas galvaspilsēta Nuakčota.

Nedaudz par iepriekšējām dienām.

6. janvārī vakars pavadīts Mauritānijas otrajā lielākajā pilsētā Nuadibu. Edijaprāt, tas esot riktīgs ūķis. Mašīnas pa ielu braukājot bez numuriem, arī policijas nekādas neesot. Vakariņošana notikusi ķīniešu ēstūzī, Edijam palicis slikti un nācies nedaudz pavemt, laikam būs šim vecu suņa gaļu iebarojuši.

7. janvārī braukuši pa tuksnesi un arī nakšņojuši turpat tuksnesī – teltī. Braukšana esot bijusi „pa skaisto” .

8. janvārī, ja pareizi saprotu, Edijs braukalējot pa kāpām ir aizmirsis, ka Das Krokodil neprot lidot un pēc laba lēciena, tautas valodā sakot „nošķīlis priekšu”. Mašīna gan ripojot, buferis apskādēts, panna gan vēl apakšā turoties. Lanžeroni uzlocīti uz augšu, arī durvis veroties knapāk. Bet tuksnesis ir pievārēts. Nakts visticamāk arī aizvadīta tuksnesī, bet tas ir mans pieņēmums.

Rītdienas plāns ir tikt līdz Senegālai un tur jau sakari atkal darbosies, tad arī uz pēcpusdienu šeit būs vairāk infas. Arī pārējām latviešu komandām viss esot kārtībā.

Un, protams, neaizmirstiet lasīt arī pašu Dukes of Kurland komanda mājas lapu, viņiem tur jauns plašāks stāsts par ceļu no Spānijas līdz Mauritānijai.