Navigate / search

Intelektuāls jautājums LXIV jeb a kā to var dabūt?

numbers

Šoreiz jautājums pavisam vienkāršs. Nekādas laterārās domāšanas, nekādi viltīgi aprēķini. Ir funkcija teiksim f(x), kurā ievietojot skaitli iegūstam kaut kādu rezultātu. Tātad kāda ir šī funkcija kā matemātiska izteiksme, ja, ievietojot sekojošu skaitļus, iegūstam attiecīgu rezultātus: 3 -> 90; 4 -> 272; 5 -> 650; 6 -> 1332; 7 -> 2450.

PS. Funkcija ir visai vienkārša, logaritmi un integrāļi tajā nav, tāpat kā sinusi un kosinusi.

Frauds, Myths, and Mysteries: Science and Pseudoscience in Archaeology by Kenneth Feder

Fraud_Myths_Mysteries

Mūsdienu cilvēks dzīvo dīvainā pasaulē. Tā ir pilna ar dažādām neizskaidrojamām lietām – astroloģiju, ekstrasenso uztveri, citplanētieši regulāri nozog cilvēkus, zīmē apļus labības laukos, piramīdas maketos var asināt nažus un uzlabot nodzertās aknas, nākotni var paredzēt izmantojot speciālas kārtis, daži prot lasīt domas un pat liekt karotes. Tā ir tikai daļa no dīvainībām ar kurām nākas saskarties ikdienā – internetā, presē un grāmatās. Katrs, kas lasījis Dēnikena vai Muldašova darbus sapratīs, par ko te tiek runāts.

Tā kā šādus darbeļus savulaik lasīju diezgan aizrautīgi – garastāvokļa uzlabošanai. Tad nolēmu nedaudz papētīt šīs pseidozinātnes pretargumentāciju. Visvairāk trokšņa parasti rada pseidoarheoloģiski izteikumi un spriedumi. Latvijā arī ir iznākusi no angļu valodas tulkota grāmata „Aizliegtā arheoloģija” – totāls pseidozinātnisks rasols, kuru labākā gadījumā var izmantot par dārgu tualetes papīru. Tādēļ nolēmu sākt lasīt tieši par arheoloģiju.

Grāmatiņa sākas ar nodaļu, kas paskaidro jautājumus – kas ir zinātniskā pētniecības metode, kas ir zinātnes pamatprincipi. Tas lasītājam palīdz jau pašos pamatos izprast, kāda ir atšķirība zinātniski pierādītam faktam no ne uz ko nebalstītas hipotēzes.

Turpmākā grāmatas daļa tiek veltīta dažādiem pseidozinātniskiem mītiem, kas saistīti ar arheoloģiskām tēmām.

Pirmais apskatītais mīts veltīts stāstam par to, kā uz zemes reāli ir atrastas milžu atliekas jeb Kardifas giganta lieta. Stāstiņš no A-Z par uzņēmīgu blēdi, kas savā piemājas dārzā izracis pārakmeņojošos gigantu. Savulaik šī lieta tautas masās sacēla lielu furoru, beidzās viss ātri pēc pāris mēnešiem, kad viltojumu atklāja. Tomēr tas netraucē uz šo lietu kā faktu atsaukties vēl šodien.

Nākamais mīts veltīts Piltdaunas cilvēkam –kādam britu arheologam, nebija īsti paticis fakts, ka Britu salās nav atrasts neviens cilvēku sencis un viņš nolēma viltot savu. Ar laiku viltojumu tomēr atklāja, bet pa to laiku troksnis bija sacelts pamatīgs.

Tad neliela nodaļa veltīta jautājumam, kas tad bija pirmie amerikāņi? Diezgan sīki paskaidrots, ka Izraēlas pazudušās ciltis vai atlantu civilizācijas paliekas tomēr nav pie vainas. Viena nodaļa veltīta arī tam, kas atklāja Ameriku pirms Kolumba, ķīnieši, ēģiptieši, grieķi, Svētais Bernards, vikingi.

Moundbuilder kultūra, kas savulaik Amerikā nodarbojušies ar zemes pauguru uzbēršanu. ASV šī lieta radījusi visvisādas „hipotēzes” sākot no citplanētiešiem, beidzot ar atlantiem. Netiek aizmirsts arī pats Atlantu kontinents – Atlantīda. Diezgan sīki aprakstīta gaita kā no diviem Plato dialogiem Timaeus un Critias izaugusi mūsdienu atlantoloģija.

Ir apskatīts arī citplanētiešu jautājums, lielā tā daļa gan veltīta von Dēnikena darbu kritikai, tomēr standarta „idejas” tiek ieskicētas. Gan piramīdu būvniecība, antīkie kosmonauti, mūsu stulbie senči, kas bez citplanētiešu palīdzības pat pakaļu nemācētu noslaucīt utt.

Tad sadaļa veltīta rīkstniecībai arheoloģijā, izrakumu vietas atrašanai pēc fotogrāfijas vai kartes. Dažādi atgadījumi iz dzīves. Nedaudz par Noasa šķirsta lietu un grēku plūdiem, Turīnas līķauts.

Kopumā grāmatiņu vērtēju 10 no 10 ballēm. Autors ne tikai kritizē pseidozinātniskās idejas, bet arī dod materiālus padziļinātākai lietu izpētei, gan grāmatas, gan internetu. Tiešām vērtīga lasāmviela, palīdz izkopt cilvēkam kritisku domāšanu, akli neticēt visam, ko raksta. Silti iesaku izlasīt visiem gan atlantologiem, piramidologiem, šambaloīdiem, gan vienkāršam cilvēkam, kuram šīs lietas interesē. Te gan jāatceras, ka grāmatā ir mēģinājums izskaidrot kā ir patiesībā, tādēļ bieži vien labs stāsts tiek ar to samaitāts.

Golem 100 by Alfred Bester

Миры Альфреда Бестера

Šo grāmatiņu man izdevās aizņemties no kāda mana bloga lasītāja – vārdā Grrr. Grāmata gan saucās „Miri Alfreda Bestera Tom 3”, bet šis stāsts tur bija galvenais.

Tātad uz Zemes ir 2175. gads, pasaule ir totāli izmainījusies. Kā tieši un kāpēc to mums autors nestāsta, jo nākotne ir tikai kā dekorācija sižetam. Galvenie varoņi Blaise Shima – smaržu speciālists, Gretchen Nunn detektīve un psihoanalītiķe, Ind’dni –Inspektors. Pilsētā, kurā šie personāži dzīvo, sāk notikt baisas slepkavības, kuru cēlonis tad arī visus šos personāžus saved kopā. Slepkava ir Golems 100 (neko jau priekšā nepasaku, to sapratīs ikkatrs, kas izlasīs pirmās pārdesmit lapaspuses), kuru radījušas garlaicības māktas bagātas mājsaimnieces savos centienos izsaukt Sātanu. Galvenie varoņi tad mēģina saprast, kāda ir Golema daba, motīvi un kā to apturēt.

Darbs man personīgi šķita halucinogēns un ļoti balstīts uz Junga psihoanalīzi. Autors spēlējas ar cilvēcisko un necilvēcisko psihi, mēģina skaidrot tās motīvus reakciju uz apkārtējiem apstākļiem. Nākotne ir visnotaļ hedonistiska un nežēlīga pret indivīdu, tādēļ arī tās cilvēku morāle diezgan atšķiras no mūsu. Patiesībā nākotnes cilvēki manā izpratnē ir totāli morāli degradēti radījumi, tādi paši šķiet arī viņu spriedumi par labo un ļauno un apkārt notiekošo.

Pati grāmata ir pilna ar dažādām lietām, kuru dabu es kā parasts lasītājs līdz galam neizpratu, varbūt arī nebija ko izprast. Piemēram, pāris lappuses grāmatas beigās man vispār šķita bezjēdzīga murmulēšana. Toties patikās bildīšu lietošana cilvēka iekšējās pasaules apceļošanas gaitā un to vēlāka interpretācija Ind’dni skatījumā.

Kopumā grāmata ir savādāka no tām, kuras es parasti lasu. Nedaudz kaitina, ka daži izteiksmes elementi izmantoti tikai izmantošanas dēļ. Arī daļu no humora lāgā nespēju uztvert, varbūt man ir totāli sveša lieta, kura tiek izmantota smalkas ironizēšanas pamatā. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Kā detektīvstāsts labs vismaz pirmās 2/3, psihoanalīzes daļa man bija visai grūti sagremojama, neesmu šai jomā speciālists. Lasīt ieteiktu laikam tikai A.Bestera faniem vai arī šāda žanra piekritējiem.

Intelektuāls jautājums LXIII jeb ir randoms vai tomēr nav

random

Jautājums pavisam vienkāršs. Vai zemāk esošā skaitļu virkne ir random vai tomēr nav? Ja ir random, tad kādēļ? Ja nav, tad arī kādēļ?

0000001010101000000000000101000001010000000100100010001000100101100101010

1010101010100100100000000000000000000000000000000000001100000000000000000

0011010000000000000000000110100000000000000000010101000000000000000000111

1100000000000000000000000000000000110000111000110000110001000000000000011

0010000110100011000110000110101111101111101111101111100000000000000000000

0000001000000000000000001000000000000000000000000000010000000000000000011

1111000000000000011111000000000000000000000001100001100001110001100010000

0001000000000100001101000011000111001101011111011111011111011111000000000

0000000000000000010000001100000000010000000000011000000000000000100000110

0000000001111110000011000000111110000000000110000000000000100000000100000

0001000001000000110000000100000001100001100000010000000000110001000011000

0000000000001100110000000000000110001000011000000000110000110000001000000

0100000010000000010000010000000110000000010001000000001100000000100010000

0000010000000100000100000001000000010000000100000000000011000000000110000

0000110000000001000111010110000000000010000000100000000000000100000111110

0000000000010000101110100101101100000010011100100111111101110000111000001

1011100000000010100000111011001000000101000001111110010000001010000011000

0001000001101100000000000000000000000000000000000111000001000000000000001

1101010001010101010100111000000000101010100000000000000001010000000000000

0111110000000000000000111111111000000000000111000000011100000000011000000

0000011000000011010000000001011000001100110000000110011000010001010000010

1000100001000100100010010001000000001000101000100000000000010000100001000

0000000001000000000100000000000000100101000000000001111001111101001111000

Наложницы Ненависти by Вадим Панов

Naloznici_nenavisti

Sērijas „Тайный Город” sestā grāmata. Turpinās vēstījums par hiperboriešiem un viņu naida filozofiju. Teikšu atklāti – diezgan pašvaka grāmatiņa. Biju gaidījis no varenajiem un nežēlīgajiem hiperboriešiem kaut ko vairāk.

Tātad Ordenis nolemj izmantot hiperboriešus savu mērķu sasniegšanai, tas ir iegūt Slepenajā pilsētā noteicošo stāvokli. Skaidra lieta, ka viņi pat nenojauš, ka visu šo pasākumu diriģē Великий Дом Навь, kas visu jau ir sīki un smalki izplānojis, lai saglabātu savu dominējošo stāvokli. Tad nu grāmata sastāv no haotiskiem kauju aprakstiem, hiperboriešu über kaujas plāniem un diezgan dīvainiem naida filozofijas postulātiem.

Nav jau tā, ka grāmata būtu galīgi bāla, patika atkāpītes, kur autors mēģināja uzdot PSRS virsvadību par hiperboriešu naida filozofijas adeptiem un Ļeņinu par pašu Azag-Tot, kuru uzmetis Staļins. Nelielu dzīvību ienes arī Sarkano cepuru klans, kas jaukajā Навь plānā ievieš dažas savas korekcijas.

Algotņi šoreiz izmantoti vairāk kā tādi pasīvi statisti, ar kuriem laiku pa laikam tiek aizbāzti sižeta caurumi. Piemēram, lai veiksmīgi tiktu vaļā no nevajadzīgajiem hiperboriešiem. Galveno varoņu personības izaugsme vairs nenotiek, autors ir apmierināts ar to, kas ir. Autors gan ņem vērā, ka kādam lasītājam šī varētu būt pirmā grāmata, tādēļ viss tiek skaidrots, bet, ja tā ir tava sestā pēc kārtas, tad skaidrošana reāli besī ārā.

Kopumā sērijas sestajai grāmata sāk pietrūkt novitātes, arī jaunā spēka ieviešana nekādu pievienoto vērtību nerada. Hiperborieši izskatās vairāk pēc naiviem bērneļiem, kas tikuši konfekšu bodē. Kopumā grāmatai lieku 6 no 10 ballēm. Lasīt var, ja jau esi lasījis iepriekšējās, kā atsevišķu stāstu lasīt nav jēgas.

%d bloggers like this: