Navigate / search

Napoleon’s Buttons: How 17 Molecules Changed History by Penny LeCouteur, Jay Burreson

Napoleons buttons

Šad tad man uznāk periodi, kad visu savu lasītspēku veltīju kādai noteiktai tēmai. Šogad izskatās mana tēma numur viens ir ķīmija. Pareizāk sakot, tā būtu ķīmijas pielietojums ikdienā. Atzīšos gan godīgi, ķīmisko eksperimentu laboratorijas apstākļos savā mūža esmu veicis tikai vienu reizi, tad mēģinājām iegūt no zilajiem graudiņiem skābekli. Nu sadzīviski gan ar šīm lietām ir sanācies saskarties pavairāk, un tā nav tikai puņķu oksidācijas vērošana urbinot degunu vai uzgriežņu tīrīšana kokakolā (kas vismaz man neko nenotīrīja).

Grāmatas autors mums ir nolēmis pastāstīt par veselām septiņpadsmit ķīmisko vielu grupām un to atvasinājumiem, kas ļautu lasītājam labāk saprast to ietekmi uz mūsu ikdienu. Šīs vielas ir garšvielas sastāvdaļas: askorbīnskābe, glukoze, celuloze, slāpekļa savienojumi, neilons, fenols, izoprēns, krāsas, antibiotikas, morfijs, nikotīns, oleoskābes, sāls un hloroforms.

Par katru vielu mums tiek vēstīts no tā vēsturiskā, ekonomiskā un ģeopolitiskā konteksta. Netiek jau apskatīta viena viela vien, tiek apskatītas veselas ķīmisko savienojumu grupas. Ir diezgan interesanti uzzināt kā cilvēki pateicoties tīrai nejaušībai ir tikuši pie reāli noderīgām lietām. Arī vēsturiski ķīmija ir diezgan interesanta lieta. Kādreiz īstens ķīmiķis nosmēķēja savu ķīmisko reakciju galarezultātus. Tas ļāva atklāt, ka nitroglicerīnam ir salda piegarša un ka tas izraisa galvassāpes. Arī pirmās antibiotikas patiesībā bija parasta krāsviela (prontosila sarkanais), kas laimīgas sagadīšanās pēc sevī saturēja nepieciešamo molekulu grupu, kuru organisms spēja pārvērst sulfanilamīdā un izbojāt baktēriju folijskābes ražošanas procesus. Androsteronu pirmo reizi ieguva pārstrādājot piecpadsmit tūkstošus litrus ar Beļģijas policistu urīnu.

Autori mums mēģina arī pie reizes iemācīt saprast ķīmijas struktūrformulas, tiem, kas no skolas laikiem jau būs piemirsuši, kas ir benzola gredzens, grāmata būs reāls atspaids. Teorētiskās ķīmijas daļa šeit ir daudz saistošāk pasniegta nekā standarta ķīmijas grāmatā.

Te gan jāatzīmē, ka pašas interesantākās lietas un vietas autors ētisku apsvērumu dēļ izlaiž. Tā mēs arī neuzzinām, kā izskatās teorētiskā amfetamīna sintēze no burkānos esošās vielas safrola, tā vietā mums tiek pievesta vielas formula, reakcijas bultiņa (spiediens, temperatūra, papildus katalizatori) un skat – Ecstasy. Arī nitroglicerīna izgatavošanas process Ž. Verna “Noslēpumu salā” ir aprakstīts daudz detalizētāk un smalkāk. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, tiešām nosaukums atbilst tēmai.

Uzmanīgāks lasītājs noteikti tagad neizpratnē domā „pričom te Napoleona pogas?”. Patiesībā, nekāda sakara te nav, grāmat vienkārši sākas ar senu leģendu par to, ka Napoleons, iespējams, zaudējis Krievijas kampaņu alvas pogu dēļ. Tās it kā esot sabirzušas no Krievijas lielā sala. Mēs jau visi zinām, ka aukstuma ietekmē alvas kristālrežģa struktūra mainās no metāliskas uz amorfi drupanu (grādi gan ir nepieciešami daudz lielāki nekā Krievijas salā atrodamie).

Comments

Signis
Reply

“Šīs vielas ir garšvielas sastāvdaļas…” Mani ieinteresēja šis teikums. Var kaut ko vēl?

Leave a Reply to SignisCancel reply

name*

email* (not published)

website