Turpinu pilnveidot savas lasīšanas prasmes uz dažādiem elektroniskajiem agregātiem. Tā nu ir sanācis, ka šoreiz man gadījās izlasīt grāmatu uz iPad. Lai veiktu šo eksperimentu man sākumā bija nepieciešams dabūt to aparātu savos nagos. Praktiski tas izrādījās visai vienkārši, nopērkot. Tālāk sekoja daudz lielākas problēmas – ko lasīt? Šis jautājums nemaz nav tik triviāls kā tas pirmajā brīdī varētu šķist. Vismaz man reizēm pie grāmatu plaukta var paiet pat pāris stundas līdz atrodu ko lasāmu. Arī šī reize nebija nekāds izņēmums. Vēlējos grāmatu, kas ir vismaz 500 lapaspuses bieza, kuru var nolikt malā, ja apnīkas un kuru var atsākt lasīt pat, ja esi aizmirsis visus galvenos varoņus. Speciālists uzreiz pateiks, ka jāņem stāstu krājums.

Sākšu uzreiz ar slikto. Ekrāns nejēgā atspīd, lasīšanai mākslīgā apgaismojumā nākas diezgan nopietni parūpēties par sēdēšanas un iPad turēšanas leņķi, tā, lai gaisma tieši nekristu virsū ekrānam. Problēmas atkrīt, lasot pustumsā. Tas gan neglābj acis no nopietnas slodzes un pēc kādām pārdesmit lapaspusēm acis sāk nedaudz sāpēt. Pats agregāts rokās turēšanai nav diez ko parocīgs, diezgan pasmags, un ja lasi guļus stāvoklī, tad ir nedaudz jāpacenšas, lai dabūtu tekstu pareizajā orientācijā. Patiesībā aparāts pēc svara ir salīdzināmas ar diezgan pabiezu hardback formāta grāmatu. Nākamais mīnus ir uzmanības sadalīšana, tev vienmēr ir pieejams internets un lasīšanai nemaz tā pievērsties nav laika. Tu čeko meilus, palasies twitteri, ziņas un dažādos citos veidos nobumbulē lasīšanai atrasto laiku.

Labās lietas. Lapas smuki šķiras un teksts tiešām vienā lapā saiet daudz. Nopērkot grāmatu amazonē, tu to vari sākt lasīt uzreiz. To gan spēj arī Kindle. Skaidra lieta, ka par pašu lasīšanas procesu vari informēt visus neatejot no kases, piemēram ietvītojot par to. Tas uzreiz dos respect +5. Lasot grāmatu sabiedriskā vietā tu vari justies nenormāli kruts. Standartā tu visiem parādīsi, ka, proti lasīt un pazīsti burtus, bonusā cilvēki pieņems, ka tu māki lasīt svešvalodās un nāks klāt prasot, vai ir vērts tērēt naudu par tādu verķi, kas visu lasīšanas procesu papildinās ar iespējams patīkamu socializācijas procesu. Te vīriešu cilvēki varētu runāt arī par krāna pagarināšanu no pieciem milimetriem, ja lasi grāmatu Rīgas centrā, līdz pārdesmit, ja pie kādas lauku ciema padomes (te gan ir risks noraut pa muti dēļ pontošanas).

Kopsavilkumā varu atzīt, ka uz iPad negrasos vairāk nevienu grāmatu lasīt, gribās tomēr līdz vecumdienām novilkt ar salīdzinoši maziem redzes defektiem. Protams, ir iespējams lasīt arī uz spīdīga ekrāna nebendējot acis, tomēr es neesmu pietiekami disciplinēts, ik pēc pārdesmit lapaspusēm skatīties riņķī. Šķiet, ka mans vecais labais Sony grāmatu lasītājs joprojām būs mans e-grāmatu lasīklis. Arī žurnālu lasīšana tomēr nav tas, protams, bildītes izskatās smuki un navigācija jauka, pietrūkst papīra sajūtas. Tomēr te tomēr es saredzu savam aparātam pielietojumi, žurnālu lasīšana nepaspēj nogurdināt acis, to abonēšana ir salīdzinoši vienkārša un sanāk lētāk nekā sūtīt pastā.

PS. Visus bloga ierakstus gan pēdējā laikā rakstu izmantojot iPad.