Navigate / search

Skarbā brīnumzeme un pasaules gals by Haruki Murakami

Skarbā brīnumzeme un pasaules gals

Pēc triloģijas 1Q84 izlasīšanas biju nolēmis likt Murakami kādu laiku mieru. Tas bija jūlija vidus, un domājams, ka vesels mēnesis ir pietiekošs laiks, lai atpūtinātu sevi no autora darbiem. Šo grāmatu ieguvu savās rokās sadarbībā ar Zvaigzni ABC, un jāatzīst, ka tā bija pirmā Murakami grāmata, kuru lasīju latviešu valodā. Līdz šim bija sanācis autora darbus lasīt tikai angļu mēlē.

Kā jau ierasts, Murakami darbos mēs neuzzinām galveno varoņu vārdus, bet tādi šeit ir veseli divi. Katram ir veltīta sava sižeta līnija un tās, protams, grāmatu lasot savijas. Viens varonis dzīvo Japānā un nodarbojas ar skaitļošanu, kas cilvēku valodā nozīmētu informācijas kodēšanu. Šoreiz viņš ir nonācis pie viena ekscentriska zinātnieka, kas vēlas, lai viņa pētījums tiktu nokodēts. Vecais zinātnieks atstāj dīvainu iespaidu, bet darbs ir darbs. Galu galā Sistēma taču nosaka klientus. Skaitļotājs savu padara un atgriežas mājās. Tālāk jau seko pavisam dīvainas lietas, no kurām punduris ar savu milzu brālēnu ir tikai mazākā bēda. Varonis tiek ieauts Skaitļotāju, Šifrētāju un vēl Tumsas radījumu cīņā par informāciju. Neiztrūkst arī noslēpumainas sievietes, viena ir Zinātnieka mazmeita un kāda Bibliotekāre. Un vēl tas vienradža galvaskauss.

Otrs varonis dzīvo Pasaules galā – pilsētā, kas atrodas kaut kur, un kuru apjož Siena. Lai tiktu iekšā, Pilsētā nākas atvadīties no savas ēnas un pieņemt domu, ka ārā no tās vairs netiksi. Viņam Sargs uztic Veco sapņu lasītāja pienākumu. Darbs nav grūts, katru vakaru jānolasa vecie sapņi no Zvēru galvaskausiem un viss. Tomēr varonim gribas salabāt savu es un nepadoties Pilsētas spiedienam.

Grāmatu es ierindotu pie tādas filozofiskas zinātniskās fantastikas ar fantasy elementiem. Sižets mani aizrāva uzreiz no pirmajām lapaspusēm, varbūt īsteni Murakami fani par mani vīpsnās, bet šī, manuprāt, ir labākā no viņa grāmatām, ko līdz šim esmu lasījis. Un tad vēl tā leģenda par vienradža galvaskausa izcelsmi mani vienkārši parāva. Galu galā es jau ar šo to zinu par vienradžiem. Abus varoņus vieno tāds kā virspusējs fatālisms un spēja samierināties ar visu. Tā spēja samierināties man šķita visai nedabiska, cilvēki visu pieņem tādu kā tas ir un pat pārāk necenšas notikumus ietekmēt. Varbūt tie japāņi tādi ir?

Visādi citādi stāsts ir visai kompakts, kur paralēlie vēstījumi mijas viens ar otru. Viens ietver sevī nedaudz piedzīvojumu, alkoholu un seksu. Otrs mierīgas pārdomas par savādo Pilsētu un tās noslēpumiem, un dzīves jēgu vispār. Ja vien man būtu bijusi tāda iespēja, būtu izlasījis grāmatu vienā piegājienā. Tiešām gribējās uzzināt, kā tā grāmata beigsies. Grāmata progresējot kļūst arvien dīvaināka, neskatoties uz to, ka viens no varoņiem dzīvo pavisam parastā pasaulē, kur brīnumzeme beidzas līdz ar iekāpšanu metro vai taksometrā. Otrs gan dzīvo tādā Utopijā, kur viss tiek stingri regulēts, un galvenais ir ko dot Pilsētai, tad arī saņemsi pretī, neuzdot liekus jautājumus. Iespējams, ka tā tāda ironija par japāņu izslavēto uzticību darbam.

Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, ar šo darbu manas domas par autoru ir uzlabojušās. Un, iespējams, pēc kāda laika atradīšu laiku vēl kādai Murakami grāmatai. Grāmatu ieteiktu tiem, kuriem patīk savdabīga fantastika, kur galvenais ir varoņa domas un pārdzīvojumi nevis sižets, kas balstīts uz tikai uz notikumiem.

Comments

Lasītāja
Reply

Jaunais romāns? Nu gan.
Šis man šķita tāds ne pārāk tipisks Murakami darbs, un vispār man patīk tie ar kaķiem, bet citādi labs. Jo dīvaināk, jo labāk.

asmo
Reply

Vai tad es kur saku ka jauns? Es jau zinu, ka šamais viņam uzrakstījies astoņdesmito gadu vidū, to jau var noprast pēc varoņa dzīves reālijām un mašīnu markām.

Tavs apraksts man kalpoja vispār par iemeslu, lai šo grāmatu lasītu. Nospēlēja tas, ka pieminēji, ka tas nemaz nav pārāk īsts Murakami un uz fantastiku virzīts. Darbība gan priekš manis nebija pārāk aktīva, tāda visai lēna. Neviens (nu praktiski neviens) pat nešaudījās un netapa nogalēts.

Mani grāmatā uzjautrināja vieta, kur cirvja kāts tika pārtulkots par spalu.

Lasītāja
Reply

Nē, uz vāka rakstīts, ka “jaunais kulta romāns”. Starp citu, nez, kura grāmata patiesībā tā varētu saukties? Man nāk prātā kāds no jaunajiem Michael Cisco darbiem, bet tas tāds slepens kults.
Citās grāmatās Murakami ir vēl lēnāks, vismaz man tā šķiet. Bet spalu es neatceros, būšu palaidusi garām.

asmo
Reply

Varbūt viņš agrāk vēl nebija izsities kulta romānos :D Jā, 1Q84 vispār notikumi virzās gliemeža gaitā.

Lasītāja
Reply

Izdomāju. “50 Shades of Grey”. :D

asmo
Reply

Tas varētu būt gan, tāpat kā tā Krēsla un Bada spēles. Cerams, ka reiz kulta romāni būs arī grāmatas, kuras es esmu izlasījis ;)

Evija
Reply

Tieši tikko pabeidzu lasīt grāmatu. Man jau kā Murakami fanei patika ļoti, lai gan “Kafka liedegā” joprojām ir mans mīļākais Murakami darbs. Man patīk tavs izteiciens “filozofiska zinātniskā fantastika ar fantasy elementiem”. :)

Leave a comment

name*

email* (not published)

website