Navigate / search

Asteorīda gūstekņi by Georgijs Gurčevs

Asteorīds

Kārtējā grāmata, ko lasīju pamatskolas laikā. Arī šo dabūt bija liels deficīts, un aizņēmos no kāda rada gabala. Šoreiz ar elektrību viss bija kārtībā un izlasīt izdevās visai veiksmīgi. Neteikšu, ka stāsti bija iespiedušies dziļi atmiņā, izņemot to par ceļojumu uz infrasarkano zvaigzni. Arī par Asteroīda gūstekņiem šis tas bija palicies atmiņās.

Atsāku lasīt, un patiesībā bija diezgan jāsaņemas, lai pārliecinātu sevi turpināt. Stāsti, kā jau tas sešdesmitajos ierasti, bija par kosmosu un Padomju cilvēku neizbēgamo triumfu. Ja kosmoss vēl ir aktuāla tēma, un es vēl ceru, ka manas dzīves laikā cilvēki izkāps uz kādas citas planētas. Padomju cilvēku triumfs gan mani ne visai saistīja un acīs dūrās komunistiskās iekārtas propaganda.

Mēness ikdiena – tipisks stāsts par mājsaimnieci valsts vadītāju. Galvenā varone, pēc amata pavāre, stāsta, kā nokļuvusi uz Mēness. Par cilvēkiem, ko tur sastapusi, un par to ka gudri ļaudis ne vienmēr ir tie psiholoģiski stabilākie. Bet realitātē Padomju ļaudis gan uz mēness tā ar’ neizkāpa ne pirmie un diez vai arī pēdējie. Ja vien Ķīna, Kuba vai Ziemeļkoreja ko nedarīs lietas labā. 5 no 10 ballēm.

Asteroīda gūstekņi – kā jau noprotam pēc nosaukuma, ekspedīcija cieš katastrofu un viņi kļūst par asteroīda gūstekņiem. Ir padomju sieviete, kas pēc būtības izvelk visus dzīvi palikušos. Un kāds kapitālistu zinātnieks ar savu dēlu. Zinātnieks laiku pa laikam nododas depresijai un činkst, ka neviens viņus neizglābs. Dēls gan ir lielāks optimists un sociālismam tuvāks. Ir gan zudusī Faetona civilizācija, gan daudz zelta. Lielākā fantastika ASV pievienojas sociālistisko valstu blokam. 6 no 10 ballēm.

Pūķa zvaigznāja Infra – cilvēkiem ir kļuvis skaidrs, ka saprāta brāļus neatrast Saules sistēmā. Nākas lūkoties tālāk, spožās zvaigznes nesasniegt, jo ir par tālu, bet ir tādas vājas zvaigznītes, kas atrodas tuvāk un varbūt meklēt te. galvenais varonis pensionēts kosmonauts ir gatavs uzņemties risku un vadīt ekspedīciju. Žēl, ka nākotnē cilvēki tā ar nav atklājuši autonomas zondes, kas vāktu datus un pārraidītu tos uz bāzes kuģa. Jāiztiek ar cilvēka stāstījumu. Bet citādi pozitīvs stāsts un man patika vislabāk. 9 no 10 ballēm.

Šorina funkcija – vecais jautājums, kā tikt līdz zvaigznēm un nodrošināt informācijas momentānu saņemšanu. Relatīvais visums te nav nekāds palīgs, jo jebkura starpzvaigžņu ekspedīcija atgriežoties jau ir zaudējusi savu aktualitāti. Šorins ir apsēts ar šo problēmu, un meklē risinājumu. Viņa dzīve labi uzrakstīta, un stāstu atzīstu par labu esam. 8 no 10 ballēm.

Pirmās radīšanas diena un Mēs no tālās pasaules – divi stāsti, kurus vieno kopēja pasaule. Cilvēki ir sasnieguši augstu zinātnes līmeni. Lai risinātu pārapdzīvotības problēmu, viņi plāno sašķelt Urāna kodolu daudzās daļiņās un nodarbojas ar teraformēšanu. Tad nu par pienākuma pārākumu pār personībām un daudz alegoriskas muldēšanas par poēziju. Man viņi nepatika. 4 no 10 ballēm

Kopumā viduvējs stāstu krājums, kurš patlaban man nekādu sajūsmu vairs neizraisa. Laikam kapitālisma pūstošā ietekme. Lieku 7 no 10 ballēm un arī tikai tāpēc, ka patika divi stāsti. Ir jau tāda vidējā temperatūra slimnīcā. Domāju ka trešo reizi viss vairs nelasīšu.

Comments

doronike
Reply

Man šī tava retrolasīšana uzdzen nostaļģiju 🙂 Bet redzams, ka ne vienmēr to ir vērts darīt, labāk saglabāt naivas un aizrautīgas atmiņas.

asmo
Reply

Tā jau ir pēc pāris gadiem cilvēks jau ir pavisam cits, kur nu vēl pēc gadu desmitiem. Pagaidām mani nav pievīlusi tikai “Herbe ar lielo cepuri”. Kuru lasu priekšā savam dēlam. Tur nu nekas nav mainījies, lai gan skudru uzbrukums nosperts no “Plutonijas” 🙂

Lasītāja
Reply

Šo es neesmu lasījusi. Mazliet dīvaini, ka tolaik no tulkotās fantastikas tak izdeva galvenokārt ļoti labu autoru darbus, vismaz man tā tagad liekas. Kā gan varēja justies PSRS rakstnieki? Gan jau domās salīdzināja savus darbus ar pārējiem…

asmo
Reply

Tā jau ir Klarkam un Azimovam līdzi nevelk. Viņš pat ir tulkojis Šekliju. Šī krājuma stāsti kalpo par pamatu viņa romānam «Мы – из Солнечной системы». Mani gan nevelk pārbaudīt cik tas romāns izdevies.

Garaam Krokodils
Reply

Normaali jutaas. Savu rubliiti nopelniija, padomiskajiem rakstniekiem paredzeetaas privileegjijas arii. (radoshie komandeejumi pa atpuutas namiem, speciaalaas polikliinikas, lai ar prasto tautu nav rindaa jaastaav, utt.) Slava padomijas iekshienee arii (ar fantastiku bija shvaki, taapeec padomju pilsonis bija spiests graabt un lasiit jebkuru fantastikas veidiigu fignju, kurai tika klaat un ar kuras izdoshanu valsts un partija sho bija aplaimojusi). Dziive izdevusies, pie kam tieshi sociaalisma un dzelzs aizkara deelj.

Garaam Krokodils
Reply

Pie kam smukais piemeers par padomju rakstnieku sirdsapzinjaam ir ar volkovu un taa saucamo Smaragda pilseetas burvi. Tas ir 100% plagjiaats no Frenka Bauma Oza zemes. volkovs smalki sareekjinaaja, ka kursh ta nu padomju cilveeks pie taada Bauma tiks un, nenieka nekaunoties, vienkaarshi paarspieda vinja graamatu, bishkuciit piepuceejot padomiskaas ideologjijas prasiibaam. Kapitaalismaa shis buutu iztiesaats pliks par taadaaam lietaam, sociaalismaa aizgaaja uz urraa.

Artūrs
Reply

Paldies par aprakstu, gribēju šo grāmatu izlasīt, tomēr, pēc tava apraksta pārdomāju.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website