Laumu bērns by Filipa Gregorija

Laumu bērns by Filipa GregorijaPēc grāmatas apraksta šķita, ka šī grāmata noteikti ietilpst manā izlasāmo kategorijā. Alternatīvie viduslaiki, iespējams pasaules gals un burvestības. Skaidra lieta, ka tā man būtu jāizlasa. Ar izdevniecības Zvaigzne ABC gādību tiku pie grāmatas un ķēros klāt lasīšanai.

Grāmatas darbība norisinās 1453. gadā. Grāmatas galvenais varonis Luks Vero klosterī nonācis jau bērna gados. Viņš nemaz neatceras citu dzīvi. Savas ziņkārības dēļ Luks tiek apsūdzēts ķecerībā un izslēgts no klostera. Tomēr sārta vietā viņam tiek uzticēts baznīcas izmeklētāja amats. Viņam ir jānoskaidro un jāizvērtē, kurš notikums vai noziegums ir sātana darbs un zīme par drīzu pasaules galu un kurš ne. Viņa pirmā lieta ir kāds sieviešu klosteris, kurā, šķiet, lielākā daļa mūķeņu sajukušas prātā.

Grāmata atbilst visiem žanra standartiem. Ir galvenais varonis Luka, kurš, kā ļaudis mēļo, esot laumu bērns. Domājams, ka ar laiku viņam izlīdīs kādas burvju spējas. Pagaidām viņam nav nekas cits kā ass prāts un spēja salikt kopā faktus. Pozitīva īpašība ir viņa spēja atrasties ārpus baznīcas dogmām, viņš analizē to, ko viņš redz nevis to, ko stāsta baznīckungu grāmatas. Lukam ir palīgs Freize, izbijis virtuves puika. Spēj saprasties ar dzīvniekiem un vairāk nodrošina komandu ar muskuļu spēku. Patiesības labad gan jāpasaka, ka viņa skats uz pasauli bieži vien nāk par labu visiem. Rakstvedis Pēteris, kurš nodrošina komunikāciju ar priekšniecību. Pie reizes arī visu novēro un ziņo, tā sakot, kontrolējošā persona.

Pozitīvi, ka autore nav padevusies melnbaltās pasaules vilinājumiem, un grāmata vismaz patlaban nav pārvērtusies par Tumsas un Gaismas spēku karalauku. Šeit tiek parādīts, ka nekas nav ļaunāks kā pārsteidzīgi izdarīti spriedumi. Cilvēkiem nepatīk risināt problēmas, viņi atrod kādu, uz kuru var parādīt ar pirkstu un tad tikt no tā vaļā. Neviens velns nespētu izgudrot tādas mocības līdzcilvēkiem, kuras cilvēki ir gatavi nodarīt viens otram. Arī grāmatā visu nelaimju cēloņi ir meklējami cilvēku sirdīs nevis pārdabiskos radījumos.

No šīs grāmatas nevajag gaidīt nekādas dziļas filozofiskās atziņas par pasaules lietu kārtību, sarežģītas intrigas, un viss būs labi. Te viss ir sarakstīts tā, lai stāsts būtu aizraujošs. No tiem stāstiem, pie kuriem tu piesēdies, lai atpūstos. Man šī atpūta sanāca labu labā. Grāmatas lapas šķīrās uz priekšu, ka prieks. Man gan ir vājība uz šādām grāmatām un sižetiem.

Varētu gribēt nedaudz detalizētāk izstrādātus galvenos varoņus, uzzināt kaut ko vairāk par viņu iekšējo pasauli. Sižetu autorei ar nenāktu izstrādāt nedaudz slīpētāku, lai atrisinājums sanāktu tāds nedaudz ticamāks. Bet iespējams, ka nākošajās grāmatās šī problēma jau būs atrisināta.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, labs lasāmais brīvam brīdim. Ja latviski iznāks vēl kāda daļa, lasīšu arī tās. Zinu, ka citi lasītāji uzskata vieglu literatūru par sava laika šķiešanu. Man jau ar iesākumā viduslaiki detektīvs atsauca atmiņā Eko “Rozes vārdu”, bet laikus sev atgādināju, ka šī ir jauniešu literatūra.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

  1. Pingback: Vētras nesēji by Filipa Gregorija | … zivis kraulā nepeld …