Navigate / search

Wicked Plants: The Weed That Killed Lincoln’s Mother and Other Botanical Atrocities by Amy Stewart

wicked plants

Grāmatiņu nopirku pirms četriem gadiem. Bija doma izlasīt un uzzināt par ko vairāk par ļaunajiem augiem. Tomēr sanāca kā vienmēr, saņemot grāmatu, atklājās, ka botānika mani nemaz tik ļoti neinteresē, lai nu tūliņ ķertos klāt un sāktu lasīt grāmatu par augiem. Grāmatu aizdevu cilvēkiem, kas šajā jomā ir lielāki speciālisti. Tomēr pērngad grāmata atkal atgriezās pie manis. Sestdien, neilgi pirms pusnakts, atguvies no dzimšanas dienas svinībām man pēkšņi šķita, ka nu ir laiks. Droši vien, ka promiles ar nospēlēja savu lomu, bet laiks tik tiešām bija pienācis.

Grāmatā ir sīki un smalki aprakstīti dažādu augu ļaunie darbi un sliktās īpašības. Tās variē no ļoti audzelīgs līdz nāvējošs. Lielākoties jau cilvēki zina, ka nevar visu, kas dabā atrodams bāzt mutē, likt tējā vai zupā. Šajā grāmatā nav vērts gaidīt sīkus un smalkus augu un to aktīvo vielu aprakstus. Lielākoties te ir dažādi atgadījumi, kas saistīti ar apskatāmo augu. Ja gribēsiet uzzināt, kas tad īsti piebeidza Linkolna māti, nāksies lasīt grāmatu gandrīz līdz beigām.

Cilvēki, kas mani pazīst, zina, ka es pret floru un faunu izturos ar ļoti lielu piesardzību. Mani varbūt bieži varētu uzskatīt par paranoisku radījumu. Skaidrs, ka šī grāmata man bija īsts atradums. Uzzināju sliktas lietas par augiem, kurus jau sen turēju aizdomās.

Piemēram, selerija, kas to būtu domājis, parasts laksts, kuru cilvēki šad tad piesper zupai, negaršīgs, bet nekaitīgs. Bet nekā, selerija ir fototoksiska, tāpat kā latvānis. Galu var dabūt arī ēdot rabarberu salātus (nezinu, gan kurš pie pilna prāta ar ko tādu nodarbosies, bet pasaulē jau viss kaut kas notiek). Arī aroniju sula nemaz nav tik labs padzēriens, te gan jāatzīst, ka šī sula man garšo, un bija šoks, ka viens augs tomēr mani ir piemānījis. Arī pliku kukurūzu ēdot vari dabūt interesantas kaites, un, protams, arī zaļus kartupeļus ēst nevar. Bija jau arī vispārzināmas lietas, ar suņuburkšķiem uzmanīgi, velnarutkus neēst, mušmires var izraisīt nāvi, nātres dzeļ un ne visas pupas var ēst bez nopietnas apstrādes.

Kopumā īsa un aizraujoša lasāmviela. Ja kāds nezina augu nosaukumus angļu valodā, tad blakus atrodams arī auga latīniskais nosaukums, kas visas lietas uzreiz padara skaidras. Man gan ar kaunu jāatzīst, ka man augu taksonomija nav stiprā puse, un es nezināmos augus uzmeklēju googlē un skatījos to bildes. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Nekā nopietna, bet interesanti.

Comments

Sibilla
Reply

O, šī grāmata izskatās pēc tādas, kas man varētu patikt un ko derētu iegūt īpašumā. Es dažreiz izklaidējos vecās grāmatās sameklējot un pēc tam publicējot botāniski orientētos forumos absolūti glupus faktus par augiem – ka ar krējumu sajauktas krustaines var lietot pret hemoroīdiem vai pārēdoties apiņu jaunos dzinumus var sākt sāpēt galva. :)

asmo
Reply

Tev šī tiešām varētu patikt. Nātres dzēlumus vislabāk ir ārstēt ar nātru sulu.

Lasītāja
Reply

Jā, izklausās interesanti. Un sveicieni pagājušajā dzimšanas dienā!

asmo
Reply

Paldies, interesantums tieši atbilst grāmatas plānumam. Būtu nedaudz garāka, nāktos mocīties, lai izlasītu līdz galam.

Ms Marii
Reply

Apsveicu jubilejā! Pēc dzimšanas dienām jau mēdz uznākt apcerīgums par dzīves īsumu, trauslumu, apēstā un izdzertā daudzumu …. līdz ar to ļoti atbilstoša izvēle :) Un izklausās gana interesanta. Es no bērnības atceros, ka ar zilo kurpīti (nezinu botānisko nosaukumu, auga vecos puķu dārzos un ziedi tiešām izskatījās pēc tumši zilām kurpītēm) var noindēt cilvēku. Tāds jauks augs puķudobē.

asmo
Reply

Kurpītei šķiet bija Digitalis, mazos daudzumos kā sirdsdrapes, lielos letāla padarīšana. Vēl cilvēki runāja, ka pērkones esot indīgas puķes, tādēļ katru reizi, kad cūkām tika pļauta zāle tās cītīgi lasīju ārā.

Sibilla
Reply

Digitalis ir uzpirkstītes, bet kurpītes (Aconitum) ir tik indīgas, ka tās laikam izmanto tikai homeopātijā. Tās par sirdsdrapēm nevienam ieteikt nevajadzētu. :)

asmo
Reply

Labi, ka neesmu dakteris :) Būtu veselu kaudzi cilvēkus uz viņsauli aizsūtījis! Varbūt tu ar gribi šo grāmatu izlasīt, aizsūtīšu tev pa pastu.

Sibilla
Reply

Jā, protams, šo grāmatu es gribu. :)
Piezīme bija vairāk par tēmu, ka arī ar pēc izskata piemīlīgām puķītēm tomēr jābut uzmanīgiem un tēju (vismaz sev) labāk taisīt no augiem, kurus pazīstam. :)

Leave a comment

name*

email* (not published)

website