Navigate / search

Periodiskās fabulas. Ķīmisko elementu raibie piedzīvojumi by Oldersijs-Viljamss Hjū

Periodiskās fabulas.

Man, iespējams nepamatoti, ir šķitis, ka populārzinātniskās grāmatas latviski tiek izdotas daudz par maz. Un tādēļ man ir neviltota sajūsma ieraugot grāmatu veikalu plauktos kādu zinātnei veltītu grāmatu latviski. Ieraugot šo grāmatu, man uzreiz radās vēlmi to izlasīt. Pirmkārt tādēļ, ka tā bija latviešu valodā un otrkārt, viņa man labu laiku stāv izlasāmo sarakstā. Pateicoties Jāņa Rozes Apgādam es savā īpašumā ieguvu “Periodiskās fabulas” un lasīšanai klāt ķēros uzreiz.

Grāmatas pamatā ir ķīmisko elementu periodiskā tabula. Autors lasītājam pavēsta zināmu un ne tik zināmo elementu vēsturi. Savulaik jau cilvēki pazina tikai dažus elementus -zeltu, dzelzi, alvu, sēru, dzīvsudrabu, varu. Pārējie elementi bija pazīstami tikai savienojumu veidā. Ķīmijas pirmsākumi noteikti meklējami alķīmijā, cilvēku centienos jebkuru vielu pārvērst zeltā. Katra jauna elementa atklāšana radīja pavērsienu cilvēces attīstības vēsturē. Mākslinieki meklēja veidus, kā šo novitāti iekļaut savos darbos, jaunie elementi kļuva par modes simboliem un beigu beigās par sacensību elementu, lai noteiktu, kura sabiedriskā iekārta ir pārāka – komunisms vai kapitālisms. Dažādas ražošanas nozares savukārt iekļāva jaunos elementus savos ražojumos. Nekas nedod skaistāku zaļo krāsu par arsēnu, un hlors ir tīri labs pamats ķīmisko ieroču ražošanai.

Tā kā šāda tipa grāmatas es jau pāris esmu izlasījis, man grāmata lielāko devumu sniedza mākslas un kultūras vēstures kontekstā. Sākot ar to, ka alva reiz bija tāds pats stratēģiskais materiāls kā mūsdienās urāns. Ne visur zelts ir bijis vērtē, un reiz alumīnijs tika uzskatīts par jauno zeltu. Un tas ir tīri vai brīnums, ka cilvēkam indīgākie elementi rada tik spilgtas krāsas. Cinka un svina salīdzinājums namu apjumšanā un no kāda materiāla vislabāk izgatavot skulptūras. Daļu no stāstiem es jau biju dzirdējis – skābeklis un flogistons, Kirī pāris un viņu vājību pēc vakariņām vērot radioaktīvo elementu spīdumu, Mendeļejevs un viņa periodisko elementu tabula, Napaleons un arsēna krāsas tapetes , gallija karotes, tie ir tikai daži.

Autors pastāsta arī dažus savus eksperimentus, uz kuriem viņu ir pamudinājusi grāmatas sarakstīšana. Tad nu varam uzzināt kā no urīna iegūt fosforu vai no asinīm dzelzi.

Ja lasītājs neko no šī temata iepriekš nebūs daudz lasījis, tad šī grāmata viņam būs īsta zināšanu krātuve. Fakti un notikumi te tiek pasniegti interesantā un saistošā veidā. Te nav sausas zinātniskas valodas ar metālu kušanas temperatūrām un elektronu uzskaiti ārējās elektronu čaulās. Te viss tiek piesaistīts sadzīvei. Kas interesanti, daļu no metāliem, kuru nosaukumi šķiet eksotiski, patiesībā ikdienā mums ir visapkārt. Lasot šo grāmatu patiešām ir jāuzmanās, lai nekļūtu par elementu kolekcionāru. Tie ir cilvēki, kas cenšas iegūt savā īpašumā visus iespējamos elementus. Man šāda doma galvā iešaujas laiku pa laikam, bet pagaidām esmu tam turējies pretī.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Iesaku izlasīt visiem, kurus interesē vēsture, ķīmija un ķīmiskie elementi. Jācer, ka reiz latviski tiks izdota arī grāmata „The Elements” by Theodore Gray uz kuru „Periodiskās fabulas” pāris reizes atsaucas.

Comments

Sibilla
Reply

Šī grāmata man arī ir lasāmo sarakstos. Diemžēl labas populārzinātniskās grāmatas nemaz tik bieži latviski netiek izdotas.Pārsvarā par elementiem tagad grāmtnīcās ir visādas ezotēriskas blēņas.
Bērnībā man ļoti patika visādas Saistošās ķīmijas, utt., izlasīju visas, kas bija atrodamas, bet tas bija sen.

asmo
Reply

Nu par ezotēriku es neesmu augstās domās, reizēm ir interesanti palasīt, bet vairāk, lai saprastu cilvēku domas lidojumus :)

Nu Zvaigzne ABC tagad gatavojas izdot Braisona “At Home” latviski, tā gan nav tik daudz par zinātni bet par lietu vēsturi, kas bez zinātnes nekad nebūtu.

Bet par elementiem ieteiktu tev The Disappearing Spoon: And Other True Tales of Madness, Love, and the History of the World from the Periodic Table of the Elements by Sam Kean;
The Elements: A Visual Exploration of Every Known Atom in the Universe by Theodore Gray;
Uranium: War, Energy and the Rock That Shaped the World by Tom Zoellner un Plutonium: A History of the World’s Most Dangerous Element by Jeremy Bernstein

Sibilla
Reply

Paldies par ieteikumiem. Ar tiem varētu pietikt ilgākam laikam, ko lasīt. :)
Par to, ka izdod Braisonu patiešām prieks. Viņam ir talants neticami saistoši uzrakstīt par pilnīgi jebkuru tēmu – gan grizli lāču pārošanās paradumiem, gan durvju rokturiem, gan Higsa bozonu.

doronike
Reply

Acīmredzot man kā ķīmijas dundukam šī grāmata īpaši varētu noderēt. Iepatikās, ka “viss ir piesaistīts sadzīvei”, teoriju ilgi nelasītu.

garāmgājēja
Reply

Izlasot šo, man radās ideja Ziemassvētku dāvanai:-) Pusaudzim, kas aizrāvies ar vēsturi, bet ķīmija pieklibo. Salīdzinot šo grāmatu ar Teodora Greja grāmatu, Grejs liekas saistošāks. Vai tā varētu būt?

asmo
Reply

Grejs, pusaudzim šķitīs interesantāks, smukas bildes, ir arī pietiekoši daudz apraksta par katru elementu. Man bērns viņu lieto jau no divu gadu vecuma, laiku pa laikam pašķirsta visus elementus zin no galvas.

garāmgājēja
Reply

Paldies!!!

vkasims
Reply

2012. gada sākumā biju jau vienojies ar Jumavu tulkot vienu no Dokinsa evolūcijas grāmatām, bet tur nobruka autortiesību sarunas… Kādu gadu vēlāk sataisīju vēl dažu populārzinātnisko grāmatu tulkojumu paraugus, izsūtīju citām Latvijas izdevniecībām, bet atbildes tā arī nesagaidīju :/

asmo
Reply

Jā, viņām nez kādēļ šķiet, ka grāmatām nebūs noiets. saprast jau to var izdevniecība pirmkārt ir bizness. Un ja investējot pāris kapeikas tu dabū drošu 5000 astroloģijas cienītāju auditoriju tas ir viens. Bet izdodot, ko populārzinātnisku tu nekad nezini kā tas beigsies.

Ja Latvijā kāds izdotu Dokinsa “The Greatest Show on Earth” es domāju, ka apraudātos :)

Leave a comment

name*

email* (not published)

website