Navigate / search

Use of Weapons (Culture, #3) by Iain M. Banks

Use of Weapons

Šī jau ir trešā kultūras cikla grāmata, kuru esmu izlasījis. Nekas – vēl tikai septiņas palikušas. Piebeidzot šo grāmatu, sapratu, ka visticamāk mierā nelikšos, kamēr nebūšu izlasījis visu dekaloģiju (cerams, ka tā sauc desmit grāmatu sēriju).

Tātad Cheradenine Zakalwe viens no Kultūras Speciālo Apstākļu nodaļas labākajiem algotņiem ir nolēmis aiziet no nodaļas un uzsākt pats savu dzīvi bez Kultūras. Viņam ir apnicis, ka viņš tiek izmantots, ka viņu neinformē par uzdevumu mērķiem, ka viņš ne vienmēr ir uzvarētāju pusē. Tomēr Kultūrai viņš ir vajadzīgs vēl vienam darbiņam, kādā zvaigžņu kopā draud izcelties starpplanētu karš, un tikai Zakalwe varētu būt spējīgs to novērst.

Šeit autors bija nolēmis eksperementēt ar stāstījuma struktūru. Grāmata sadalāma divas daļās – viena no nosacītās tagadnes attīstās uz nākotni. Tā mums stāsta par Zakalwe tagadējo dzīvi, plāniem un mērķiem. Te nu viss ir skaidrs, tipiska kosmiskā opera, kur viens cilvēks var paveikt visu, pietam vēl ir ģeniāls taktiķis, un vispār ļoti daudzpusīgs cilvēks. Otra sižeta līnija mums vēsta par agrāko Zakalwe, kāds viņš bija pirms nokļūšanas Kultūras Speciālo Apstākļu nodaļā. Te nu stāstījums rit atpakaļgaitā, un šķiet, ka viņu būtu vēlams lasīt no grāmatas beigām uz sākumu. Jāatzīmē, ka no sākuma tas ir interesanti, kad mēs uzzinām arvien agrākus notikumus un iedziļināmies pagātnē. Tomēr, kad apjaušam, ka nekas tāds jau tur nav bijis, tad visa tā lieta sāk apnikties.

Grāmatu ieskaitītu pie tipiska fantastiskā bojevika, interesanti notikumi, eksotiskas lietas un mērķis, kuru saprast nav neviena spēkos. Papildus tu vēl nemaz nenojaut, kura puse patiesībā ir labā un vai vispār tāda ir. Kultūras pasaules pārāk daudz netiek apskatītas, jo , kas gan šai miera jūrā varētu notikt. Zakalwe ir tipisks karavīrs ar avantūrisma piesitienu, viņam ir savas vājības un savi pagātnes grēciņi.

Patīk tas, ka roboti un mākslīgie intelekti neko nav dzirdējuši par Azimova trīs robotikas likumiem. Ja visi striķi trūkst, viņi var uzspert gaisā arī visu planētu. Kosmosa kuģi viņiem ir milzīgi un piemītošā pašironija arī laba. Piemēram, “The ship was over eighty kilometres long and it was called the ‘Size Isn’t Everthing'”. Vietām tiek pat pieminēta zeme, netieši gan, tāda kā atpalikusi planētiņa ārpus Kultūras.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, patlaban švakākā sērijas grāmata. Man gan joprojām nav skaidrs, kā ir iespējams pārvaldīt tik lielu veidojumu, kas aizņem lielu daļu no galaktikas. Sevišķi, ja tajā nav tiešas pārvaldības. Un kāda velna pēc mākslīgie intelekti vispār krāmējas ar saprātīgajām būtnēm? Viņiem tad nebūtu nekā cita ko darīt?

Leave a comment

name*

email* (not published)

website