Pirms kāda laika atpakaļ biju atspēries lasīt kultūras sērijas grāmatas. Tomēr pēc pāris izlasītām grāmatā man entuziasms, kā jau vienmēr. noplaka. Tagad nolēmu nedaudz laboties un izlasīt Kultūras sērijas nākamo grāmatu. Visas šīs grāmatas var lasīt katru atsevišķi, īpaši neieciklējoties par kārtību, kādā tās sarakstītas, jo tās vieno tikai viena pasaule, un te nav nekādu galveno varoņu, kas spēj izdzīvot visas sērijas garumā.

Šī grāmata sastāv no astoņiem stāstiem. No tiem tikai divi ir veltīti Kultūras ciklam. Kādēļ tas tā, nemācēšu paskaidrot, noteikti kāds mārketinga triks, lai pelnītu uz veiksmīgas sērijas pamatiem. Tagad nedaudz par katru no stāstiņu.

Road of Skulls – īss stāstelis, kurā vairāk par interesantu noskaņu un mājienu uz vareniem notikumiem, nekā vairāk arī nav. Liktu 6 no 10 ballēm. Ja neesi lasījis, var īpaši nekreņķēties, nekas nav zaudēts.

A Gift of Culture – kultūras cikla grāmata. Par kādu Kultūras civilizācijas pārstāvi, kurš izlēmis dzīvot uz ne Kultūras planētas. Diez cik labi viņai neiet, jo te viss ir citādi nekā Kultūrā, piemēram, nauda, parādi un noziedzība. Lai izkļūtu no ķezas, ir jāizdara neliels pakalpojums vietējiem noziedznieku līderim. Varētu jau mukt atpakaļ uz Kultūru, bet lepnums un spītība neļauj. Manuprāt, īsumā parāda, ka saprātīga būtne, lai, kur nebūtu augusi, savā būtībā ir totāli neracionāls konstrukts, kas iet pavadā savām vājībām. Viduvējs stāsts, bet lasīt var, 7 no 10 ballēm.

Odd Attachment – par pirmo kontaktu starp divām civilizācijām. Tikai nelaime, ka Fropome, kokveidīga saprātīga būtne, ir pārāk aizņemta ar pārdomām par savām mīlas lietām, bet hominīds mīl papriekš šaut un tad runāt. Ironisks stāstiņš, laba izklaide, 8 no 10 ballēm.

Descendant – varētu saukt par žanra klasiku. Vientuļa astronauta izdzīvošanas mēģinājumi uz bezatmosfēras planētas. Ir tikai viņš un viņa saprātīgais skafandrs. Kurš ir kurš, īsti saprast reizēm nevar, bet tā jau ir ar to saprātu ekstremālos apstākļos, tas peld. Ja līdzīgi stāsti nebūtu jau lasīti, patiktu vairāk, lieku 7 no 10 ballēm, nekā unikāla, bet labi nostrādāts.

Cleaning Up – stila ziņā atgādināja Saimaka Zebru. Citplanētieši kļūdas dēļ savas kosmiskās fabrikas brāķus nenovirza viss uz Sauli kā plānots, bet uz Zemi. Lieki piebilst, ka Zemes iedzīvotāji par to ir sajūsmā. Kad šis fakts atklājas, nākas visu satīrīt. 8 no 10 ballēm.

Piece – kaut kas par reliģiskiem aizspriedumiem un zinātni. Nezinu, vai nebiju ko draņķīgu ieēdis, bet stāsts šķita nelasāms, pagājušas pāris dienas un es neko no viņa neatceros. 3 no 10 ballēm.

 The State of Art – grāmatas galvenais stāsts aizņem lielāko daļu no tās. Kultūras kosmosa izpētes kuģis atrod Zemi. Mākslīgais intelekts nevar izlemt, paziņot tās iedzīvotājiem par savu klātbūtni, vai arī izmantot to par kontrolplanētu. Pirmā izvēle atpestītu Zemes iedzīvotājus no nejēdzībām, kas dominē tās primitīvo kultūru, resursu nevienmērīgs sadalījums, individuālo panākumu dominēšana pār kolektīvo stratēģiju. Otrā izvēle ļautu Zemes iedzīvotājiem iet savu ceļu un, iespējams, rast atbildi uz jautājumu, vai tiešām civilizāciju iekļaušana Kultūrā ir vislabākais scenārijs. Papildus izpētes kuģa komanda, blandās pa Zemi un mēģina izprast tās iedzīvotājus. Dažam no viņiem šķiet, ka vislabākais, lai atpestītu cilvēci no ciešanām būtu to uzlaist gaisā, citi lobē par planētas iekļaušanu Kultūrā. Autoram ir pāris labi argumenti un ironisks skatījums uz Zemi septiņdesmitajos gados. Tacu dažu personāžu spriedumi un rīcība ir maigi sakot neloģiska. Nu kā var tūkstošiem gadu vecākas civilizācijas pārstāvis atrast savā dzīvē Jēzu un nolemt palikt uz Zemes. Lieku 6 no 10 ballēm.

Scratch – man nav nekas pret eksperimentālo literatūru, bet šis stāsts nebija man. Nemaz nevērtēšu, ja nu gadījumā tā bija kāda augstā māksla.

Kopā lieku 6 no 10 ballēm. Ja vien neesi apņēmies izlasīt visu Kultūras sēriju, tad mierīgi var šo grāmatu ignorēt.