Šis ir viens no tiem autoriem, kura darbus es vēlētos izlasīt visus. Diemžēl man šādi autori ir ap simtu, un ir ļoti grūti atrast laiku viņiem visiem un neļaut novirzīt savu uzmanību uz kaut ko jaunu. Nesen iesāku lasīt Sandersona “The Stormlight Archive” ciklu, bet tas diemžēl beidzās pie otrās grāmatas, pārējais vēl nav sarakstīts. Nācās meklēt viņa agrākos darbus, un nonācu pie Mistborn Triloģijas, kas ir daļa no lielāka cikla, kurā plānotas veselas trīs triloģijas plus vēl pāris grāmatas. Tātad vēl viena nebeidzami iestiepta sērija atrasta.

No debesīm krīt pelni, naktīs zemi pārklāj migla, kurā labāk cilvēkiem neaizkavēties. Pasaulē jau tūkstoš gadus valda Lord Ruler, un šī ir viņa Beigu Impērija (Final Empire). Runā, ka pirms Impērijas pasaule ir bijusi citādāka, bet to nevar droši pateikt, jo zināšanas ir pazudušas. Galvenais darbaspēks Skaa pēc savas būtības ir vergi, kurus Lord Ruler aizdevis augstmaņiem. Šāda kārtība ir bijusi jau tūkstots gadu, un šķiet, ka nekas to nespēs mainīt. Bet vienmēr jau atrodas kāds, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli.

Man nu būtu vietā sūkstīties, ka tik ilgi esmu pametis novārtā tik labu rakstnieku.

Grāmatas plusi – kā jau visās autora grāmatās, ir prasmīgi izstrādātā maģijas sistēma. Tā piedod galvenajiem varoņiem dinamiku, tai pat laikā saglabājot skaidrus spēles noteikumus. Maģija šeit ir tikai ierocis, un tā funkcijas ir pietiekoši skaidras, lai autors, sevi iedzinis sprukās, nespētu uzburt vieglu risinājumu.

Pārdomāta ekonomikas sistēma fantāzijas pasaulē. Reti nākas lasīt grāmatu, kur cīņai pret tirānu tiek ņemta vērā ekonomiskās reālijas. Var jau teikt, kas tad feodālismam ar vergturu elementiem tur par sarežģītu ekonomisko sistēmu? Tā nu gluži nav bagātība, kas ļauj Lord Ruler noturēt savu varu pār augstmaņiem un tiem pār skaa.

Autors pret saviem varoņiem izturas visai nesaudzīgi, bet necenšas arī galēt tos nost uzreiz, šeit viņiem tomēr ir kāda loma stāstā, un tikai izpildot to viņi var tikt izsvītroti no dzīvo saraksta. Varoņu ciešanas un dzīves šausmas šeit nav pašmērķis. Galvenie varoņi te ir veseli trīs.

Kelsier – skaa leģenda, cilvēks, kurš ne tikai izdzīvojis Hatsinā (Hathsin), tāds kā vietējā gulaga analogs, bet arī pārņemts ar ideju atbrīvot visus skā no augstmaņu tirānijas. Viņš ir spējīgs Allomancers (vietējās maģijas paveids, kur mags pēc dažādu metālu skausējumu pārstrādāšanas savā organismā spēj veikt brīnumu lietas). Viņam ir personīgs naids pret Lord Ruler. Viņu nemaz nebaida tas, ka Lord Ruler varētu būt dieva daļiņa. Centrālais personāžs, tai pat laikā visa viņa izaugsme ir notikusi agrākos laikos, un to var nojaust tikai tad, kad autors stāsta par viņa pagātni.

Vin – zagle, kas savas maga spējas apzināti nemaz nebija apjautusi. Cēlusies kā skaa un augstmaņa bastards, kuru aizmirsuši nogalēt. Tā reizēm gadās, neviens tak nevēlas, lai augstmaņiem piemītošās magu īpašibas pārmantotu beztiesiska radība. Viņai autors velta vislielāko laiku, viņa patiešām izaug no iebaidītas zagles līdz cīnītājai, kas ir gatava stāties pretī jebkuram.

Pārējie ir vairāk kā statisti, kuri noteikti izpaudīsies nākošajās grāmatās. Bet te ir gan skaa zagļi, slēptie magi, inkvizitori un dažādi konstrukti, kas radīti ar maģijas palīdzību. Tas rada plašu pasauli un sniedz autoram plašas iespējas manipulēt ar saviem varoņiem un to pasauli.

Pie mīnusiem – autora varoņu jūtas un iekšējos dialogus nevarētu saukt par izciliem. Vismaz vēlākajās grāmatās viņš ir jūtami progresējis šajā jomā.

Galvenā varoņa viltīgais plāns ir pārāk sarežģīts, lai dziļas konspirācijas apstākļos spētu realizēties normal un pat maģiskā pasaulē.

Kopumā laba grāmata, kurai droši var likt visas 10 no 10 ballēm. Tā kā grāmata ir pirmā triloģijā, tad, šķiet, katra nākamā kļūs arvien globālāka un galvenajai varonei Vin pretinieki būs arvien stiprāki.