Turpinu savu kārtējo megaprojektu – “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi” sērijas grāmatu izlasīšanu. Sākumā, protams, tiks pārlasītas tās, kuras man savulaik ļoti patika un tādas, kuras es vienmēr esmu gribējis izlasīt. Šī grāmata man bērnu dienās patika, un prioritāšu sarakstā atradās diezgan augstu. Diemžēl viņu kādreiz biju ņēmis no bibliotēkas un pašam mājās krājumos nebija. Lasāmo eksemplāru iegādājos antikvariātā Planēta par nieka piecdesmit eiro centiem.

Grāmatā atrodami veseli divi stāsti.

Inženiera Garina hiperboloīds veltīts pēcrevolūcijas Krievijai. Boļševiki tikuši pie varas, ir vēl cerības uz vispasaules revolūciju, taču kopumā viss mierīgi. Gaisu jauc tikai kāds inženieris Garins, saistībā ar kuru Krievijas teritorijā notiek dīvainas slepkavības. Garins nav parasts izgudrotājs, viņš vēlas ar sava izgudrojuma palīdzību sagrābt varu visā pasaulē un ieviest tajā savu kārtību. Augšā elite un apakšā vergi, kuriem paveiksies, ja viņi vispār paliks dzīvi. Taču viņa plāni ir nenovērtējuši padomju cilvēku stipro gribu. Pat ja tie ir tikai daži.

Ja skatāmies ar mūsdienu acīm, tad Inženieris Garins ir klasisks ļaunais supervaronis ar mērķi iekarot zemi. Un viņam var izdoties, viena no retajām SF grāmatām, kur autors pievēršas ļaunajam tēlam un analizē viņa motivāciju. Garins ir talantīgs, bet apsēsts ar savu ideju kļūt par pasaules valdnieku. Notikumi risinās tādā kā stīmpanka fonā. Te ir kuģu cīņas, dirižabļi, hiperbolīds (lāzera analogs) un nopietnas šahtas, pasauli pārvalda saujiņa bagātnieku. Strādnieku nāves nevienu neuztrauc, visu nosaka tikai zelts un nauda. Garinam, protams, ir liktenīgā sieviete Zoja, kura gan neizceļas ne ar ko citu, kā skaistumu un vēlmi dzīvot pārticībā. Viņa ir nedaudz viltīga, nežēlīga un auksta aprēķinātāja. Rollings, nepiesātināms amerikāņu kapitālists, kura galvenā ideja par varu ir sagrābt savās rokās visu Eiropas industriju. Visai šai brandžai galvenais pretinieks ir parasts padomju izmeklētājs Šeļga. Bezprincipāls cīnītājs par taisnību, kas jau pirmās tikšanās reizē Garinam saka: „Es tevi piebeigšu”. Neizceļas ne ar viltību, ne prāta spējām. Varētu teikt, ka Garins pats ir vainīgs, ka vazāja Šeļgu visur līdzi. Pat bērnam ir skaidrs, ka pret īstu Padomju cilvēku bezspēcīgi ir gan baltgvardu virsnieki, gan poļi.

Visvairāk no visiem tēliem man žēlums bija pret mazo Ivanu, viņu izmantoja visi gan Garina kompanjoni, kā ekspedīcijas dalībnieku un ziņnesi, gan padomju vara Šeļgas personā, kurš upurēja puiku idejas vārdā.

Abstrahējoties no personālijām, grāmatas centrālais temats ir šķiru cīņa. Par to, ka visā pasaulē vēl ir apspiesti strādnieki. Buržuji ir ieslīguši savā šķietamajā miera ostā un kapitālisti ekspluatatori. Zelta paritāte (bija tāda lieta grāmatas rakstīšanas laikā) tiek uzskatīta par kapitālisma Ahileja papēdi (arī taisnība). Vispār jāatzīmē, ka autoram ir tik labas makroekonomikas zināšanas, ka rodas aizdomas vai viņš pats nav kontrrevolucionārs. Ja gribas palasīties pirmskara stīmpanku, un nebaidies no šķiru cīņas, tad droši uz priekšu.

Abstrahējoties no personālijām, grāmatas centrālais temats ir šķiru cīņa. Par to, ka visā pasaulē vēl ir apspiesti strādnieki. Buržuji ir ieslīguši savā šķietamajā miera ostā un kapitālisti ekspluatatori. Zelta paritāte (bija tāda lieta grāmatas rakstīšanas laikā) tiek uzskatīta par kapitālisma Ahileja papēdi (arī taisnība). Vispār jāatzīmē, ka autoram ir tik labas makroekonomikas zināšanas, ka rodas aizdomas vai viņš pats nav kontrrevolucionārs. Ja gribas palasīties pirmskara stīmpanku, un nebaidies no šķiru cīņas, tad droši uz priekšu.

Aelita – stāsts par Marsu, inženieri Losu, kurš, nespēdams sadzīvot ar sievas nāvi, meklē glābiņu starpzvaigžņu telpā un Gusevu profesionālu revolucionāru, kurš vēlas dabūt papīru no Marsa pārstāvjiem, ka tie vēlas pievienoties Krievijas Federācijai. Lidaparāts kosmiskajam ceļojumam tiek izgatavots vienkāršā atslēdznieka darbnīcā. Uz sludinājumu doties ceļā uz Marsu neviens izņemot Gusevu neatsaucas. Krievijā visiem ir labi tāpat, nevienam nevajag blandīties pa starpplanētu telpu. Kas ir Aelita? Aelita ir Marsa valdnieka meita, kura ir nedaudz pareģe un telepāte. Skaidra lieta, ka Loss iemīlas Aelitā. Tagad sekos maiteklis. Loss nav nekāds praktiķis, viņš ir inženieris. Lēnā garā viņš ar savu mīlestību pret Aelitu kļūst pilnīgi apsēsts. Viņu pat neinteresē sniegt palīdzību Gusevam. Gusevam, nabagam, vienam pašam ir jāparāda marsiešiem, kā taisīt īstu revolūciju. Taču Marsa buržuji nav nekādi cara pakalpiņu, un revolūcija beidzas ar praktiski visas strādnieku šķiras apkaušanu. Pie šāda rasklada, pat Gusevs saprot, ka ir laiks tīt makšķeres un doties uz mājām. Loss tai pat laikā izmanto Marsa impērijas pēdējās dienas, lai izmīlētu Aelitu. (Tai kā dievietes Margas kalponei šāda lieta ir totāls nē, nē). Tad Šekspīra lugu stilā abi mīlētāji ierauj indi. Aelitu savāc tēvs, Losu Gusevs un ved atpakaļ uz Zemi.

Centrālā tēma, šķiru cīņa un ekspluatācija nav tikai Zemes fenomens. Kad uz zemeslodes valdīs komunisms, nevajag aizmirst par saprāta brāļiem uz citām planētām. Nevajag ieslīgt pašapmierinātībā un dzīvot laimīgi. Jāatceras, ka kaut kur nezināmu civilizāciju pārstāvji vēl vēlas nomest verdzības važas, satriekt savus kaklakungus un doties pretī gaišajai nākotnei.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Vai ir vērts lasīt? Domāju ka jā, ja interesē padomju stīmpanka pumpuri, kas tā arī ziedos īsti neizplauka (dikti dzejiski sanāca).