Navigate / search

Hirēna piramīdas noslēpums by Gļebs Golubevs

Hirēna piramīdas noslēpums

Kārtējā manā projektā “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” izlasītā grāmata. Nezinu gan, cik ilgi man pietiks entuziasma tās visas lasīt, tomēr, spriežot pēc pašreizējiem tempiem, ir diezgan augstas izredzes šo sēriju pievārēt salīdzinoši īsā laikā.

Arheologs Zubarevs nodarbojas ar ēģiptiešu senlietu meklēšanu. Drīz tiks pabeigts Asuānas dambis, un daudzas vietas ar senajiem Ēģiptes kultūras pieminekļiem tiks applūdinātas. Lai aizmirstībā neaizietu potenciāli neatklāti apbedījumi, viņš un viņa kolēģi cītīgi pārmeklē applūdināšanai paredzēto rajonu. Zubavera darba lauks ir Hirēna piramīda. Tas ir viltus apbedījums, kas aplaupīts jau sen, kur palicis īstais Hirēns, neviens īsti nezina. Šķiet, ka šis būs viens no tiem noslēpumiem, kuru neviens nekad neatminēs. Taču pēkšņi Zubareva ekspedīciju apciemo slavena angļu arheologa dēls Vudstoks, kurš tā starp citu painteresējas, vai nav atrasts kas jauns. Zinot to, ka kapitālistu arheologi mīl savu darbu apvienot ar kapeņu izlaupīšanu, Zubarevs saprot, ka Hirēna īstā apbedīšanas vieta ir jāatklāj.

Grāmata ir arheoloģiskais detektīvs. Autors piesauc diezgan daudz senās Ēģiptes reālo faktu, un sniedz ieskatu vēsturiskajos notikumos. Padomju zinātnieki tiek pasniegti kā morāli spēcīgākas personas, kurām zinātne stāv pāri personīgām ambīcijām un mantkārībai. Viņi ir spējīgi atmest malā savu mūža darbu, ja tie tiek pierādīti kā maldīgi. Kapitālistu zinātnieki savukārt ir lielākoties alkatīgi nelieši. Tie, lai pirmie iekļūtu kapenēs, nesmādē nekādus līdzekļus – izmanto gan čūskas, gan radiāciju, iebiedēšanu un šantāžu. Viņi ir gatavi aptīrīt visu atrasto objektu, un pēc tiem pāri nepaliks nekas. Zinātnei zudums, personīgajām kolekcijām ieguvums. Diemžēl pasaule nav perfekta, un Ēģiptē šādas lietas ir iespējamas.

Paralēli risinās noslēpumainā faraona Hirēna tēma. Hirēns par kuru, notikumiem atklājot arvien vairāk faktus, kļūst par tādu kā antīkās tautas demokrātu un šķiru cīņas aizsācēju. Gāžot valdošo reliģiju un pieņemot savos līdzgaitniekos cilvēkus no parastās tautas (domāju tā ir nodeva PSRS ideoloģijai). Pētniecībā iesaistās padomju fiziķi un kibernētiķi. Jaunie fakti palīdz precīzāk lokalizēt iespējamo īstā kapa vietu. Šī sadarbība tā kā parāda arheoloģijas jaunākās metodes, kas zinātnei paver plašākas iespējas. Tai laikā tā tiešām bija novitāte, un arī uz mani bērnībā atstāja nopietnu iespaidu.

Pats sižets ir diezgan aizraujošs, tas gan nav ieturēts īstā detektīva stilā. Vienkārši mani vienmēr ir interesējuši arheoloģiskie atklājumi. Zubarevs kādu laiku nemaz nenojauš, ka par Hirēna kapa atrašanu ir kaut kāda sacensība. Visi notikumi risinās no viņa skatu punkta. Kā cilvēks Zubarevs ir nedaudz panaivs zinātnieks, kas tic labajam un komunismam. Kā tēls viņš nav diez ko noslīpēts un vairāk kalpo kā dekorācija ideālajm zinātniekam, viņā ir šis tas no cilvēka, bet tikai tik daudz, cik tas vajadzīgs sižetam.

Patika diezgan labā autora izpratne par arheoloģiju un seno Ēģipti. Pozitīvs moments ir vēršanās pret piramidologiem un viņu idejām. Tas gan notiek garāmejot, bet vienalga patīkami. Žēl, ka pats autors tomēr ir padevies leģendai par uzdīgstošajiem labības graudiem no faraonu kapenēm. Sižeta līnijas nav perfektas, daudzas lietas tiek atrisinātas kā ar cirvi noskaldīt. Ļaunie tēli parādās epizodisk,i un viņu rīcība lielākoties tiek aprakstīta kā noticis fakts. Nav nekāda viņu rīcības dziļāka analīze – alkatība un alkoholisms, tas viss.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, patīk man piramīdas un arheoloģija par to vien +1, patika, ka autors nepievēršas misticismam (tas gan vairāk saistīts ar laiku, kad sarakstīta grāmata). Detektīvs nav no spožākajiem, daži pavērsieni ir tipiski “klavieres krūmos”, toties kopumā interesanti.

Comments

Lasītāja
Reply

Akurāt radiāciju es atceros. Pārējais gan piemirsies.

Sibilla
Reply

Hirēnu piramīdas noslēpums man arī bērnībā likās ļoti aizraujošs.
Bet lai pārlasītu visu sēriju, tomēr ir vajadzīga baigā uzņēmība. :) Šodien pārskatīju savus plauktus ar Tavu sarakstu. Cik saprotu, tad Tu pēdējos gadus vēl papildināsi, bet varu piebilst, ka man plauktā atradās divas sarakstā nepieminētas grāmatas – Šaļimova “Logs uz bezgalību” (1984) un A.Lielā “Konkistadoriem” ir bijis atkārtots un papildināts izdevums 1979. gadā.

asmo
Reply

Es centīšos :) Apsolos neizlaist pat grāmatu “Biedrs Mauzeris” un tās par varonīgajiem Padomju robežsargiem.

Pie gadiem es apzināti nolēmu atstāt tikai pirmo izdošanas gadu, lai nesarežģītu tabulu. Paldies par “Logu uz bezgalību”. Te gan vajadzētu pašam sev iekraut pa pakausi, kā es šo grāmatu varēju aizmirst, man viņa manās bērnu dienu mājās stāv plauktā un nesen (mēnesi atpakaļ) vēl pētīju vai nepalasīt.

Sibilla
Reply

Tagad būtu tieši interesanti, ja Tu izlasītu un uzrakstītu savu viedokli no šodienas skatu punkta par tiem Padomju robežsargiem. Jāatzīstas, ka bērnībā lasīju, bet atceros vienīgi to, ka viņiem bija trūcīgi ar paiku un nācās regulāri uzturā lietot priežu mizas. :)
Vēl jau bija arī grāmatas par varonīgajiem Padomju izlūkiem, miličiem un kosmonautiem, bet par laimi procentuāli tās nav lielākā daļa no sērijas. :)

asmo
Reply

Vispār jau centrālā ideja ir parādīt padomju cilvēka morālo pārākumu un adekvātāku pasaules uztveri nekā kapitālistiem. :)
Mani pašu vēl interesē kā es uztveršu indiāņu grāmatas, bērnībā man viņas ļoti patika.

andris
Reply

Vai tu esi visas šīs sērijas grāmatas jau lasījis? Ja jā, tad vai tiešām ir jēga visu pārlasīt, ja ir tik daudz labu, nelasītu grāmatu?

asmo
Reply

Visas lasījis neesmu. Taču tām, kuras esmu lasījis, būs interesanti salīdzināt bērnības iespaidus ar tagadējiem.

Fledis
Reply

Īstenībā viss jau bija piemirsies, bet, kad sāku lasīt, ātri atnāca atmiņā. Bērnībā patika lasīt viskautko par arheoloģiju, senie laiki bija topā ilgu laiku. Īstā manta, protams, bija “Pazudušās pilsētas”, bet šitādi ap-arheoloģijas (pseidoarheoloģijas?) stāstiņi arī gāja labi.
Hirēns- seno ēģiptiešu komunists… nu jāā…
Lasu, kā Zubarevs meklēja Krasovska pēcnācējus un domāju- nu akurāt kā “N.F.I. mīklā”. Pāršķiru lapu- bāc! Galvenais varonis pats sevi salīdzina ar Androņņikovu. Šai sakarā tagad ar smaidu var atcerēties kādu bērnības pārpratumu. Kad Zubarevs ir atradis Krasovska dēlu, kas nav Krasovskis, bet Morgalovs, viņš apjukumā prasa- “vai jūsu meitas uzvārds ir Krasovskis?” Bērnībā nu nekādi nevarēju saprast, kā viņš vispār zina, ka Morgalovam ir meita, un kāds ar to visu sakars meitenes uzvārdam? Bet nu protams, oriģinālā ir “ģevičja famiļija” nevis “famiļija dočeri” :)
Skatos, ka grāmata maksājusi 40 kapeikas, bet iegādāta otrreizējā vietnē par 30 kapeikām. Jā- bija laiki…

asmo
Reply

Šādos tempos tu visu sēriju izlasīsi daudz ātrāk par mani. “N.F.I. mīklu” es tā arī nekad netiku izlasījis. Mani arī arheoloģija interesēja, bet šīs grāmatas vāks mani neuzrunāja. Vienmēr paņēmu un vietā kārtējo reizi izlasīju “Dievi. Kapenes. Zinātnieki.” vai “Kad saule bija dievs”

Fledis
Reply

Es vnk pašlaik esmu tajā plauktā un neko citu nelasu; nu, izņemot jaunumus no bibliotēkas. Plaukta pirmā rinda ir jau pieveikta, grābju no otrās. Vienīgi, ka gluži visa man tur nav, šis tas jau nolikvidēts un šis tas nekad arī nav bijis.
N.F.I nav gluži arheoloģija, tur ir dokumentu, rokrakstu, autogrāfu utt. meklēšana pa koferiem un bēniņiem, tipa- Puškins, Ļermontovs u.c. tādu laiku Krievijas slavenie personāži. Bet meklēšanas un analīzes process aprakstīts interesanti, var palasīties.

ap-17
Reply

Hirena piramida pilna ar darbojosamies slazdiem un ejam
Man bija soks,kad Tehnika molodzibija Heopsa piramidas rasejums-divas ejas un nekadu lamatu

Leave a comment

name*

email* (not published)

website