Navigate / search

Stāsti par Šerloku Holmsu by Arturs Konans Doils

Stāsti par Šerloku Holmsu

Rakstīt par šādu grāmatu apskatu ir visnotaļ neprātīgs pasākums, tas ir apmēram tas pats, kas stāstīt kāda izskatās zaļā krāsa. Praktiski visi šo grāmatu ir lasījuši vai redzējuši filmas, balstītas uz šīs grāmatas stāstiem. Mans personīgais viedoklis ir, ka padomju TV seriāls ir vislabākais, un no izrādēm – Dailes teātra 1982. gada izrāde Šerloks Holmss.

Šajā Šerlokam Holmsam veltītajā stāstu krājumā ir apkopoti divdesmit stāsti no 56 sarakstītajiem. Kā apgalvo stāstu atlasītājs, tad stāsti izvēlēti ņemot vērā padomju lasītāja smalko gaumi. Stāsti nav gari, tādi ap divdesmit lapaspusēm, taču pietiekami interesanti, lai noturētu lasītāja uzmanību līdz stāsta beigām. Tajos var iepazīt Holmsa nesavtīgo dabu, kura galvenais atalgojums no izmeklēšanas ir sarežģīta problēma. Doktoru Vatsonu, kurš pilda Holmsa apbrīnotāja un sarunu biedra lomu. Stāstus mums stāsta Doktors Vatsons, un notikumi mums tiek pasniegti viņa interpretācijā.

Mans lasāmās grāmatas eksemplārs ir totāli nolietojies. Vāki vairs sen neturas klāt, arī uz pašiem vākiem no bildes nekas vairs nav palicis pāri. Cik var spriest, pāris reizes grāmatai ir nācies iekrist peļķē, var atrast kafijas traipus uz lapaspusēm, un vietām ir nobiruši pelni. Liels bija mans pārsteigums atklājot, ka grāmata nākusi no Pastendes bibliotēkas. Nezinu, kurš no maniem rada gabaliem šo grāmatu tur ir pievācis un nav atdevis atpakaļ, jo cik atminos viņa vienmēr ir bijusi mūsu grāmatu plauktā.

Visi stāsti par Šerloku Holmsu balstās uz trīs vaļiem – dedukcija, maskēšanās un kriminālā ekspertīze.

Dedukcija – spēja izdarīt loģiskus secinājumus balstoties uz zināmiem faktiem. Nevar teikt, ka Doils to būtu atklājis, bet viņa stāsti kalpo kā atskaites punkts visiem nākamajiem detektīvu rakstītājiem. Te vairs nenotiek izmeklētāja izmisīga klīšana apkārt līdz nejauši tiek atklāts notikums. Te ir nopietna notikušā analīze, kuru autors pamanās iespiest pārdesmit lapaspusēs. Holmsa izpildījumā viss tiešām ir elementāri.

Maskēšanās- Holmss spēj pārvērsties par jebko – vecu večuku, zemnieku, ubagu vai opija smēķētāju. Reizēm izmeklēšanai nepieciešamo faktu ir par maz, reizēm jāpārbauda kāda hipotēze. Ne visas lietas var uzticēt citam, Holmsam tas nav šķērslis, viņš vienmēr ir gatavs iesaistīties izmeklēšanā arī pats.

Kriminoloģija – tieši zābaks ir visu loģisko spriedumu ierosinātājs. Vienmēr jāskatās atnācēja zābaki, ja nav -pašu zābaku, tad to nospiedumi. Pakavu un velosipēdu riepu nospiedumus ar nevajag ignorēt. Un kurš gan to nezinās labāk kā Holmss? Viņš ir sarakstījis monogrāfiju par dažādiem augsnes veidiem Londonā un tās apkaimē, viņam ir arī monogrāfija veltīta dažādiem tabakas veidiem. Vakari un naktis viņam paiet, veicot dažādus eksperimentus. Arī aktuālāko baumu un skandālu zināšana tai laikā bija droši pieskaitāma pie kriminoloģijas.

Nevarētu jau teikt, ka stāsti būtu pārāk filigrāni un dzīvei atbilstoši, bet ideja ir ļoti laba. Tāda idealizēta pasaule, kur izmeklētājiem tiek pasviesti pierādījumi lietas atrisināšanai. Gods kam gods, tas notiek neuzbāzīgi un nerodas iespaids par „dievu no mašīnas”. Ņemot vērā stāstu sarakstīšanas laiku, nevajadzētu brīnīties par pārāk formālo valodu.

Laba grāmata 8 no 10 ballēm, tikai tādēļ, ka Holmsam viss ir pārāk elementāri, varbūt autoram noderētu viņam piespēlēt arī kādu neatrisināmu uzdevumu. Iesaku visiem, kas vēl nav lasījuši, detektīvu cienītājiem – vispār obligātā literatūra. Vispār jau vajadzētu vienreiz saņemties un izlasīt pilnīgi visus stāstus par Šerloku Holmsu un vēlams – oriģinālvalodā.

Comments

Fledis
Reply

Joprojām patīkami lasīt, kaut gan nekas jauns jau vairs neatklājas. Vai nu tiešām labi atlasīti stāstiņi, vai vnk darbojas princips “turpina patikt tas, kas iepatikās tad, kad šādas lietas patika…”. Tagad gribas iesmaidīt par Paustovska priekšvārdu (sapuvušais kapitālists Pinkertons!). Bet redz- Paustovskis draudzīgi saticies Londonā ar Konan-Doilu… nujā- tas bija pirms 1917. gada…
Bet vispār- tik daudz asinspleķu, bet nevienas DNS analīzes- tīrās šausmas! Kā viņi toreiz vispār tika galā…

Fledis
Reply

Sorry, Čukovskis, nevis Paustovskis, nuja- Kornejs taču, nevis Konstantīns. Paustovskis man nesen gadījās acīs citā sakarā, tāpēc te arī ielīda. Bet pārējais viss ir pareizi :)

asmo
Reply

Es sliecos uz labo atlasi, jo ne visi Doila Šerloka Holmsa stāsti ir labi, daži ir pat švaki. Vēl šai sērijā ir palicis Bāskervilu suns un Etīde purpura toņos.

Fledis
Reply

Ar Etīdi īstenībā vajadzēja sākt, jo tur jau šie abi satikās. Es te vēl plauktā pieliku klāt pārīti Tapala izdevumu; sākās viņiem kādreiz tāda “svītraino vāku sērija”, bet laikam gan ilgi neturpinājās. Nekādi dižie stāsti tur vairs nav atlikuši, pārsvarā pat nav par Holmsu bet vnk tāpat. Bet ir Četru zīme- vismaz dabū zināt, no kurienes Vatsonam sieva radās :) un Dejojošie cilvēciņi. Ar tiem man tāda īpaša vēsture- reiz sen (pēc 6. klases) viesojāmies Kijevā pie paziņām un viņiem bija Konan-Doila Kopotie raksti. Tā laikam gan bija pirmā nopietnā grāmata, ko izlasīju krievu valodā- vazāju līdzi augām dienām pa visām ekskursijām pa pilsētu, trolejbusos un kuģītī pa Dņepru, lai tikai pagūtu izlasīt. Dejojošie cilvēciņi likās īpaši interesanti, jo tie līdz tam latviskajos izdevumos nebija tulkoti.

asmo
Reply

Es no Tapala droši atminos tikai Volesa lubu krimiķus :) Es jau savulaik, visu Doila darbus esmu lasījis, daļu pat angļu valodā. Dejojošie cilvēciņi, bija labs kriptogrāfijas vingrinājums.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website