Navigate / search

Kino. 100 būtiskas idejas by Deivids Pārkinsons

Kino 100 butiskas idejas vaks

Kino nemaz nav tik sens izgudrojums, tam ir tikai nedaudz pāri par simts gadiem. Tomēr kā jau visas progresīvās lietas, tas ir ieņēmis lielu vietu masu kultūrā un mūsu ikdienas dzīvē. Visbiežāk, ja vien mēs neesam kinokritiķi vai nopietni kinomīļi, mūsu priekšstats par kino vairāk aprobežojas tikai ar pašu galaproduktu – filmu, kuru izrāda kinoteātros. Šī grāmata dod ieskatu kino konceptos un to vēsturiskajā evolūcijā, kas izveidojuši kino tādu, kādu mēs to pazīstam šodien.

Grāmata lasītājam tiek pasniegta kā alternatīvs ieskats kino vēsturē. Šeit kino vēsture ir dekonstruēta, autoraprāt, simts galvenajās idejās (Redzes inerce, Žanrs, Flešbeki, Montāža, Tuvplāni, utml.), kuru vēstures apskatīšanai tiek veltīta viena grāmatas lapaspuse. Ja standarta vēstures grāmatās esam raduši lasīt hronoloģiski, tad šeit sanāk lasīt pa šķirkļiem kā enciklopēdiju. Šī grāmata man arī asociējas ar bagātīgi ilustrētu enciklopēdiju. Izziņas un vizuālais materiāls ir ļoti bagātīgs, tā kā līdz šim par kino vēsturi nebiju īpaši interesējies, uzzināju daudzas jaunas lietas.

Piemēram, kino galvenais dzinējspēks, protams, ir bijusi peļņas gūšana, un ir pārsteidzoši uzzināt, ka mūsdienās, kā novitāte pasniegtais 3D kino, patiesībā ir jau n-tais Holivudas mēģinājums pārdot šo tehnoloģiju skatītājam. Arī B kategorijas filmas savulaik radušās lielajām kinokompānijām mēģinot pārstrukturēt savu peļņas gūšanas modeli. Visvairāk man patika nodaļas, kuras vēstīja tieši par kino uzņemšanas tehnoloģiju evolūciju, par skaņas un krāsu ieviešanu un par datorgrafikas izmantošanu.

Tā kā neesmu rūdīts kinoskatītājs, tad mani īpaši neizbrīnīja, ka lielāko daļu no šajā grāmatā piesauktajām filmām un režisoriem dzirdēju pirmo reizi. Nebija jau tā, ka būtu galīgi nekompetents, jo “Metropoli” un “Lubeni” esmu redzējis, un daļu no šī gadsimta kases gabaliem.

Šī nav grāmata, kurai piesēsties un izraut cauri vienā vakarā. Grāmata ir no tām, kuras lasīšanas procesu var un vajag izstiept vairāku nedēļu garumā. Grāmatas struktūra ļauj sākt lasīšanu jebkurā brīvi izvēlētā nodaļā. Lai lasītu par Dokumentālo kino, nav obligāti jāizlasa nodaļa par Mēmo kino vai Autorkino. Var droši lasīt par to, kas dotajā brīdī šķiet interesants un brīdim piemērots.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, viegls lasāmais, kas saistošā veidā ievedīs lasītāju līdz šim nezināmā pasaulē, kā tas bija manā gadījumā. Domāju, ka šī grāmata pamudinās mani izlasīt vēl kādu kino tehnoloģiju attīstības vēstures grāmatu.

Comments

Leave a comment

name*

email* (not published)

website