Ancillary Sword (Imperial Radch #2) by Ann Leckie
Pirms kāda laika izlasīju Imperial Radch sērijas pirmo grāmatu Ancillary Justice, tā tika atzīta par labu esam, un sagaidījis sērijas otro grāmatu, ķēros tai klāt nekavējoties.
Pēc konflikta ar Radch Lordu Anaander Mianaai noregulēšanas. Breq tiek uzticēta flotes komandiera loma, izsniegts kuģis Mercy of Kalr. Viņa tiek nosūtīta uz Athoek staciju. Athoek sistēma kļuva civilizēta tikai sešsimt gadus atpakaļ, un maigi izsakoties civilizācija tur nav tāda kā Radch Impērijas centrālajās sistēmās. Presager, šķiet, ir savi plāni saistībā ar šo zvaigžņu sistēmu. Taču Berq savā tūkstošgadu garajā mūžā ne reizi vien ir nācies darboties šādos apstākļos.
Šķiet, ka autore ir uzklausījusi visas manas lūgšanas, un šī grāmata sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, kuri man radās lasot pirmo grāmatu. Iespējams, ka viņai ir piesējušies tikpat sīkumaini fani kā es.
Darbības pasaule šoreiz ir noreducēta līdz vienai zvaigžņu sistēmai – Athoek. Tajā notiekošais tiek izmantots kā ilustrācijas tam, ar ko atšķiras civilizācija no necivilizācijas. Ideālā civilizētā pasaulē visiem Pilsoņiem ir vienādas tiesības un iespējas. Piederība namam garantē statusu, taču daudz ko var sasniegt arī saviem spēkiem. Neskatoties uz 600 gadu ilgu civilizēšanu, Aothek sistēmas sabiedrība joprojām ir iestrēgusi koloniālismā un bezmaz vai verdzībā. Teorētiski brīvie Pilsoņi ir iedzīti parādu jūgā un nespēj realizēt savu brīvību. Arī taisnīgums nestrādā tā kā vajadzētu.
““What is justice, Citizen?” … “We speak of it as though it’s a simple thing , a matter of acting properly, as though it’s nothing more than an afternoon tea and the question only who takes the last pastry. So simple. Assign guilt to the guilty.””
Breq saprot, ka taisnīgumu nevar ieviest vienā dienā, viņas uzdevums ir nodrošināt sistēmas stabilitāti, lai krīzes situācijā visi būtu vienoti un nebūtu šķelšanās sistēmas iedzīvotāju starpā. Arī sistēmas ekonomiskais modelis ir labi izstrādāts. Kļūst skaidrs, kas īsti tiek darīts ar iekarotajām planētām un kāds ir visa pasākuma ekonomiskais pamatojums. Te gan, protams, var iebilst, bet es esmu gatavs pieņemt autores noteiktumus, ka desmit miljonu tonnu ekskluzīvas tējas ir pietiekošs pamatojums nomaļas zvaigžņu sistēmas iekarošanai.
Sižets šajā grāmatā ir lineārs, un es pat teiktu, kā jau sērijas otrajai grāmatai pienākas, lielākoties mikromenedžments. Breq iesaistās sava kuģa komandas pāraudzināšanā, personīgo strīdu risināšanā un prioritāšu pārdefinēšanā. Viņa lēnām no bijušā mākslīgā intelekta kļūst līdzīgāka cilvēkam. Breq kalpo kā pārejas posms starp mākslīgajiem intelektiem un cilvēkiem. Tas ļauj pietiekami labi saprast abas puses. Viņai kā kapteinim ir nenoliedzamas priekšrocības, savulaik viņa pati bija Kuģis, kuru komandēja kapteiņi. Lielākā daļa cilvēku nemaz nesaprot, ka arī AI ir svarīgi kā pret viņiem attiecas. Ja esi labos draugos ar AI, tu vari paveikt daudz vairāk.
Taču neskatoties uz taisnvirziena sižetu, kas koncentrējās uz sīkumiem, autore nevienu brīdi nepazaudē plašāku notikumu attīstības perspektīvu. Lai nākotnē padarītu sēriju interesantāku, tiek ieviestas vēl pāris līdz šim nezināmi spēlētāji. To parādīšanās tiek attaisnota ar Radch Impērijas veidošanās vēsturi. Lai ar oficiāli:
“… no Radchaai had ever questioned the identity of Anaander Mianaai, or wondered about the basis of her claim to rule.”
Savulaik tas nebūt nemaz nebija tā, ka visi piekrita šai varas nodošanai. Kā tur viss notika īstenībā, mēs vēl pilnībā nezinām, bet es jūtu, ka tas būs interesanti.
Par “she” lietošanu kā vienīgo personas vietniekvārdu. Tagad, kad zinu, ka Pilsoņi un civilizēti ļaudis cilvēkus neiedala pēc dzimuma, lasīšana man kļuva vieglāka. Protams, es neatmetu mēģinājumus noteikt grāmatas varoņu dzimumus pēc konteksta. Traki ir arī tas, ka neesmu tik liels angļu valodas speciālists, lai spētu domāt par grāmatu angļu mēlē. Savukārt domājot par viņu latviski, viss konvertējās sieviešu dzimtē, kas nenoliedzami izkropļoja perspektīvu. Tādēļ saņēmos un domāju par visiem personāžiem kā tas pienākas īstam gambijniekam, lietojot Kurzemē populāro personas vietniekvārdu viš. Tas nostrādāja, varēju atteikties no grāmatas varoņu rīcības un motīvu izvērtēšanas dzimuma kontekstā, sajutos civilizēts.
Grāmatas plusi – papildus pasaules detalizācija, civilizētības un pilsoņa konceptu izvēršana, Breq tēla izvēršana.
Grāmatas mīnusi – nav mīnusu, varētu iebilst par lēno notikumu attīstību, bet man ir aizdomas, ka šie notikumi ir pavērsiena punkts Impērijas vēsturē, tādēļ nav.
Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Cilvēkiem, kuri lasījuši pirmo daļu nebūs jāsaka, ka šī grāmata viņiem ir jāpārbīda prioritāšu saraksta augšgalā. Tie, kas vēl nav lasījuši, jums ir iespēja sākt lasīt ļoti interesantu grāmatu sēriju.
PS. Būtu gatavs daudz ko atdot par Radch Impērijas vēstures grāmatu, jo salasītās vēstures drupatas liecina par ļoti interesantiem notikumiem.