Navigate / search

Alekseja Aleksejeva kļūda by Aleksandrs Poļeščuks

Alekseja Aleksejeva kļūda

Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sērijas lasīšanas projekta grāmata. Šī jau ir trīsdesmitā pirmā no 147 grāmatām. Arī šī grāmata man bērnībā bija gājusi secen, un pirmo reizi tās vākus ieraudzīju iegādājoties to antikvariātā. Vāks izskatījās pietiekami zinātniski fantastisks (osciloskops), lai pamudinātu mani uz lasīšanu.

Tikai viena zinātne nebaidās atklāt jaunus plašumus un nemēģina ignorēt grūtības, un tā ir marksistiski ļeņiniskā filozofija. Zinātnieki, protams, ir gudri cilvēki, bet bez Partijas vadības viņu darbs būtu haotisks un bezmērķīgs. Zinātniekam ir viegli strādāt savā laukā un iemaldīties sīkumiem, aizmirstot galveno – komunisms ir mūsu nākotne. Patorgs ir nepieciešamība jebkurā zinātniskajā kolektīvā. Ja rodas kādi jautājumi, tad obligāti jāvēršas pie partijas pārstāvja, kas visu paskaidros un virzīs pētnieku pareizā virzienā. Pie šādām atziņām ir jānonāk katram grāmatas lasītājam.

Pati zinātniskās fantastikas daļa ir pavisam vienkārša, neliela spekulācija par relativitātes teorijas asimetriju, ēterveidīgas substances atgriešana fizikā, vakuuma enerģija un ideja, ka katrs atoms var būt maza saules sistēma. Alekseju Aleksejevu, jaunu zinātnieku, nodarbina problēma – no kurienes rodas matērija? Viņš izdara atklājumu, bet eksperimenta rezultātā iet bojā viņa institūts, pieraksti. Tiek izveidota zinātniskā komisija, kas mēģina rekonstruēt eksperimentu un saprast, kas gan ir nogājis greizi.

No literārā viedokļa autoram ar sižeta attīstību iet visai grūti, zinātnieku grupa netiek uz priekšu nekā. Toties procesa laikā mēs daudz ko uzzinām par Alekseju Aleksejeviču. Šis tēls, neliegšos, autoram ir izdevies simpātisks. Kā zinātnieks viņš ir principiāls komunists, nebaidās no partijas darba un saprot, ka lieli atklājumi ir būtiski. MAITEKLIS!!! Patiesības noskaidrošanai autors acīmredzot ir izsmēlis visas idejas, izmanto “dievs no mašīnas” principu. Atrodot Alekseja Aleksejeva vēstuli sievai sagruvušā institūta pneimopasta trubās.

Grāmatas pēdējo trešdaļu autors nospļaujas par zinātnisko fantastiku un stāstu vispār. To varētu nosaukt par odu komunismam. Lasītājam tiek dota iespēja izlasīt lekciju par to, ka komunisms uzvarēs ne tikai uz Zemes, bet arī visā Galaktikā. Un Alekseja Aleksejeva eksperiments ir tiešs tā pierādījums. MAITEKLIS!!! Galu galā, ja pat mākslīgi izveidotā mikrogalaktikā ar nanosaprātīgām būtnēm komunisms uzvarējis, tad kādi vēl var būt jautājumi! Tiek kritizēti buržuja zinātnieki, kas Alekseja eksperimenta rezultātā redz brīnumu un mistiku – tumsoņi!

Grāmatai varu likt 4 no 10 ballēm, ideja nav slikta, bet konteksts vairāk ir virzīts uz propaganda, nevis uz labu stāstu.

Comments

MOney
Reply

maiteklis :)))

Leave a comment

name*

email* (not published)

website