Astoņi gadi
Tā nu ir sanācis, ka pirms astoņiem gadiem es izveidoju šo blogu. Ja gribam būt tehniski precīzi, tad tajos laikos blogs saucās asmo.six.lv. Tajā laikā blogošana bija modē, katru dienu parādījās jauni blogi, un tikpat ātri daļa no viņiem arī pazuda. Nav ko slēpt, ka manu blogu noteikti piemeklētu tāds pats liktenis, ja vien man pēc pāris mēnešu blogošanas un neblogošanas galvā nerastos spoža ideja. Spožā ideja bija tieši saistīta ar bloga tēmas izvēli. Protams, vienmēr var atgremot dienas ziņas, bet to jau gan tad, gan tagad braši darīja ziņu pārpublicēšanas un tulkošanas portāli. Mana ienāca galvā doma saistīt savu blogu ar vienu savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, tas ir, grāmatu lasīšanu. Un no tā laika man nekad nav bijis jādomā, par ko gan šodien ieblogot? Reizēm es esmu novirzījies uz ceļojumu aprakstiem, vai intelektuāliem jautājumiem, bet tas tā epizodiski.
Visa šī rezultātā esmu līdz šodienai veiksmīgi un ne tik veiksmīgi ieblogojis par veselām 836 grāmatām jeb 315,543 lapaspusēm (šoreiz atturēšos no sīkākas statistikas), un kopējais bloga ierakstu skaits sasniedzis 1172. Tā, ka droši savu blogu varu saukt par grāmatu blogu.
Par manu salīdzinošo ilgdzīvotību ir jāsaka paldies maniem lasītājiem, komentētājiem un ģimenei, kura piecieš manu blogošanas vājību, (ja man sieva nelabotu komatus, tad jums nāktos uzzināt manus patiesos uzskatus par komatu likšanas niansēm). Paldies jāsaka arī pārējiem grāmatblogeriem, kuri gadu laikā ir nopietni auguši skaitā. Ja nu par ko nevar sūdzēties, tad par latviešu grāmatblogeriem, tiem entuziasms uz domu izteikšanu par grāmatām nekad nav trūcis.
Comments
Sveiciens!
Cik tad vairs ilgi līdz pirmajai nopietnai jubilejai- 10gadiem.
Kas zina- līdz tam laikam vēl var uznākt vēlme savākt visas sērijas Apvārsnis grāmatas 🙂
P.S.
Man pēc dažiem mēnešiem ar būs līdzīgs raksts 🙂
Paldies!
Par Apvārsni nezinu vai būs vēlme viņas lasīt, kādas 10 tur ir ļoti labas – Visums, Saule jūras dzelmes, Summa, Mikrobu mednieki un vēl dažas, bet daļa ir pašvakas
Un tad pienāk 10 gadi un nekā īpaši to nejūt… Es gan saņēmos, lai atsāktu aktīvāk blogot.
Asmo, apsveicu ar jubileju!
Laiku pa laikam saņemšanās ir noderīga lieta. Man krīze bija četrus gadus atpakaļ.
Apsveicu ar nemainīgo entuziasmu un noturību, atrodoties grāmatu blogeru avangardā! Lai nedziest vēlme dalīties izlasītajā!
(Manis pēc grāmatu blogeru gan varētu būt vēl vairāk.)
Paldies! Jā, grāmatu blogeru nekad nevar būt par daudz.
Apsveicu ar astoņgadi! Izlasīts un aprakstīts arī daudz, te ir ar ko lepoties.
Novēlu izturību turpināt blogot tikpat aizautīgi. Man jau visvairāk patīk Tavi raksti par populārzinātniskajām grāmatām angliski (ceru kādreiz tām pievērsties) un tām vecajām, strīpainajām. 🙂
Paldies! Ar tām populārzinātniskajām nu tā ir kā ir, tik daudz jau izlasīts, ka viņās, lai ar vāki citādi saturs atkārtojas.
Uhh, apsveicu ar iespaidīgo jubileju un vēl jo iespaidīgāko bloga ierakstu skaitu! Es Tevi varētu nominēt par visiedvesmojošāko grāmatu blogeri, jo bieži vien, kad ilgāku laiku nevaru saņemties uzrakstīt kārtējo atsauksmi, tieši Tavi apbrīnojami regulārie un pamatīgie grāmatu apraksti mani motivē tomēr nemest plinti krūmos.
Paldies!
Paldies par nomināciju 🙂
Apskaužami! Viena lieta ir lasīt, bet otra- savas pārdomas un izjūtas formulēt pasakāmā formā un to visu arī regulāri uzrakstīt. Man pietrūktu dukas un laika. Galvenokārt jau dukas- ja būtu, tad gan jau arī laiks atrastos 🙂 Bet par Apvārsni padomā- pašvaku grāmatu netrūkst arī starp strīpainajām, bet Apvārsnī tās aprakstītās lietas tomēr ir reālākas. Galu galā- tur ir Darels, Burvestību liecinieks, Esmu aborigēns; ja patika Saules jūras dzelmē, tad tur ir arī Kusto… Un vēl jau bija arī Stāsti par dabu un Stāsti par vēsturi.
Nav jau nemaz tik grūti, pamēģini, redzēsi 😉
Par Apvārsni un pārējām sērijām es esmu domājis, bet no sākuma mēģināšu tikt galā ar šo mērķi. Citādi sanāks aplauziens, iepirkšu un salasīšu augstāk minētās sērijas, bet izlasīt neizlasīšu. Šo sēriju lasīšanai ir viens pozitīvs blakus efekts, blogu sāk apmeklēt vairāk lasītāju.
Malacis, protams. 🙂
Bet tā spožā ideja par blogošanas tēmu – izklausās pēc ļoti pašmērķīga pasākuma. Ja nav nekā, ko teikt, kāpēc mocīties un censties par varītēm izdomāt iemeslu rakstīt? 🙂
Tomēr, ja par grāmatām, palīdzi saprast – kas īsti ir grāmatu blogu lasītājs, ja neskaita citus grāmatu blogerus? Kāda ir grāmatu blogu misija un pozitīvais pienesums pasaulei?
Neuztver personīgi, es patiešām cenšos pozitīvi saprast šīs lietas 🙂
Protams, ka pašmērķīgs pasākums, darbošanās bez mērķa ir bakstīšanās 😉
1. Kamēr nav ko teikt tā tik tiešām iespējams ir mocīšanās, bet ar varu es sev nekad neesmu spiedis rakstīt. Aprakstiņš pēc grāmatas izlasīšanas palīdz sastrukturēt vismaz sev domas par šo grāmatu, saprast ko tad īsti esi izlasījis un kur izlasītais iekļaujas jau iepriekš lasīto grāmatu kontekstā. Tā sakot pašam sev atskaites punkts. Var jau teikt, ka iespējams tas ir kaut kas no bērnības ar ārpusklases lasīšanas kladi saistīts (trauma un tā).
2. Man nav ne jausmas, kas ir grāmatu blogu lasītājs uz ielas ar pirkstu nespētu parādīt kurš ir kurš nav. Pirmā kategorija ir grāmatbloga rakstītāj radi un draugi (lasa, lai viņiem nevarētu pārmest nelasīšanu). Otrā kategorija grāmatblogeri – viņus kā jau visus lasītājus vienmēr interesē ko lasa kāds cits. Trešā kategorija izmisuši skolnieki, kuriem no rīta jānodod sacerējums par “Zaļo zemi” vai jebkādu citu obligātās literatūras darbu. Ceturtā kategorija, cilvēki, kuri lasa grāmatas un grib saprast, kā citi cilvēki novērtējuši to vai citu grāmatu. Piektā kategorija (ceturtās atvasinājums) cilvēks, kas vēlas uzzināt ko vairāk par grāmatu pirms tērēt par to naudu vai laiku pērkot vai sākot lasīt. Sestā kategorija gadījuma rakstura google ievests apmeklētājs. Domāju ka ir vēl arī izdevēji vai tie kas izvēlas grāmatas kuras izdot, zondējot teiksim Latvijas iespējamo tirgu.
3. Misija, skaidra lieta, ir popularizēt lasīšanu un grāmatas. Man personīgi patīk, ja kāds pēc manas rekomendācijas izlasa grāmatu (pašapliecināšanās noteikti kaut kādā veidā). Domāju, ka lielākā daļa grāmatblogeru vēlas, lai aizejot pie kāda/-as ciemos būtu daudz interesantu grāmatplauktu kurus izpētīt un izšķirstīt. Nokaut mītu, ka cilvēki mūsdienās nelasa un parādīt, ka grāmatu lasīšana ir visnotaļ interesanta un aizraujoša nodarbe. Tādā veidā visi pasaules grāmtblogeri kopā noteikti uztur ceulozes industriju, interneta lapaspušu hostētājus un nodrošina cilvēkiem, kuriem darba laikā nav ko lāga darīt ar lasāmo.
Paldies par jautājumiem, nāc ciemos, lasi un komentē 🙂
Nu, asmo, par to trešo lasītāju kategoriju es drīzāk domātu, ka tu viņiem lāča pakalpojumu izdari. 🙂 Ilgtermiņā… 🙂
Ja es gribu izvēlēties grāmatu, es vairāk tiecos pēc īsām atsauksmēm/pūļa vērtējuma. Atsevišķa bloga autora izteiktās domas ir pārlieku subjektīvas (jo autoru nepazīstu) un pārāk garas, lai cītīgi lasītu vairākas recenzijas (laika ta maz). Un, jā, man ir bail no “spoileriem”. Un bail vilties grāmatā, kuru atvēršu jau ar zināmām gaidām pēc rezenzijas izlasīšanas. Vai uztvert to ar svešu noskaņojumu.
Kad esmu grāmatu izlasījis – cita lieta, tad ir interesanti salīdzināt savas domas ar kāda cita viedokli. 🙂
Iespējams gan, ka Latvijas grāmatblogeru radītais saturs diezko nepārklājas ar mana lasekļa saturu, turklāt, tā kā Latvijas izdevēji mīl Kindle īpašniekus tikai spiestā kārtā, pārsvarā tiecos uz literatūru angļu valodā.
Bet ir labi, ka cilvēki raksta. Es pats rakstu un gribētu rakstīt vairāk, tikai – kā jau tu sākumā teici – nav jau par ko. 🙂 Bet rakstu, jo, kad neraksti, strauji maitājas vārdu krājums. Tas ir viens iemesls rakstīt rakstīšanas pēc. Ja vari tam piešķirt jēgu – jo labāk. Ar ko arī tevi apsveicu. 🙂
Ja par laiku, tad vairāk domāju – pa kuru laiku tie grāmatblogeri lasa? Ja ir darbs, māja, ģimene, bērni, – pa kuru laiku?
Tad tev priekšizvēlei labi noderēs goodreads, tur ja ir pāri pa 10’000 un virs 4, tad laba grāmata, gandrīz droši. Tik jāpaskatās vai pašam piemērots žanrs. Es pirms saviem spoileriem rakstu MAITEKLIS, bet cenšos nespoilot, ja vien grāmata nav tik klasiska, ka nospoilot neko nav iespējams.
Ja nav noslēpums, kāda žanra grāmatas tu angliski lasi? Man lielākoties tās ir populārzinātniskās, jaunākā daiļliteratūra, vai citos grāmatblogos noskatītais.
Par lasīšanu, man katru dienu ir vesela stunda un trīsdesmit minūtes atliktas lasīšanai. Tas ir laiks ko es patērēju braucot vilcienā uz darbu un atpakaļ. Pa retam vēl vakaros palasu pa kādai pusstundai, brīvdienās praktiski nelasu.
Ja jau pats esi rakstītājs, tad vēlu veiksmi 🙂
Lasu pārsvarā suspense, detektīvu. Dažreiz ko praktiskāku, bet vairāk to, kas dvēseli izklaidē. Lasīšana angliski patiesībā arī ļoti palīdz darbam, kur angliski daudz jārunā/jāraksta. Jaunāko laikam nē, vairāk tādu, kas šķietas interesants. Dažreiz pārlasu angliski kaut ko, kas lasīts latviski. Piemēram, kaut ko no Artura Heilija, kurš laikam ir viens no maniem iecienītākajiem autoriem. 🙂 Laikam arī vienīgais, par kuru esmu “grāmatblogojis”. 😀
Aizraujošākā grāmata, ko angliski esmu lasījis – Deception Point. Jā, Dens Brauns, vēl laikā, kad nebiju sācis pamanīt klišejisko atkārtošanos viņa gabalos.
Tagad pieķēros pie sievas pirktā Rouzijas projekta. Lasās tīri labi, tikai viena piezīme – papīra grāmata ir sasodīti neērta!
Tāda omulīgi apaļīga jubileja 🙂 Apsveicu! Pēc statistikas uzmācas jautājums – pa kuru laiku paspēj tik daudz sarakstīt?
Atbildot uz Edgara jautājumu – viena daļa lasītāju ir skolēni/studenti, kuri ieklīst meklējot kaut ko par kārtējo skolā uzdoto obligāto literatūras gabalu. Tad ir citi grāmatmīļi, kuri paši neraksta, bet diezgan cītīgi lasa un labprāt uzzina citu domas/ meklē ko jaunu lasāmu.
Paldies!
Lielākoties darbadienās pa retam no 20:00 līdz 21:00. Parasti es jau brīvdienās kurinot pirti sarakstu visus ierakstus nedēļai uz priekšu. Patlaban man savu kārtu gaida kādi pieci ieraksti.
Piekrītu, ka nerakstot maitājas vārdu krājums, teikuma uzbūves iemaņas un tamlīdzīgi. Bet, rakstot uz datora, katastrofāli maitājas rokraksts. Manējais jau ir norakstāms. Varbūt vajadzētu ieviest par labo toni ievietot skenētus materiālus rokrakstā?
Nu manu rokrakstu pat labākajos laikos varēja saprast ar grūtībām 🙂
[…] Intam pagājušajā nedēļā, paralēli valsts svētkiem, vajadzēja izkārt karogu arī bloga 8.gadu sagaidot. Ar ko arī viņu […]
Šausmīgi novēloti sveicieni!
Liels paldies 😉