Navigate / search

Melnā bulta by Roberts Lūiss Stīvensons

Melnā bulta

Šoreiz , lasot „Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.”sēriju, pievērsos action gabalam. Paņēmu veco labo Roberta Stīvensona gabalu. Bērnībā viņu jau biju lasījis veselu vienu reizi, kas it kā liecināja, ka grāmata man nez kādēļ īsti nav patikusi.

Rit 1460. gads, notiek Rožu kari, katram augstmanim ir jāizlemj, kurā pusē nostāties. Uz kara fona rit Ričarda Šeltona piedzīvojumi. Viņš kļūst par bruņinieku, atriebj sava tēva nāvi, izglābj lēdiju Džoannu. Vēl viņš paspēj pievienoties Melnās bultas brālībai, kas sastāv no viņa patēva sera Daniela apspiestajiem ļautiņiem. Melnās bultas vadonis Ellisa Dakvors savu dzīvi velta, lai atriebtos seram Danielam. Ričards viņam pievienojas un lēnām tiek ierauts notikumos, kas izšķir visu kara likteni.

Sākums tīri tā neko- vīri atnākuši uz ciemu mobilizēt atlikušos zemniekus karaspēka vajadzībām. Pēkšņi viens veterāns, kuru nolēmuši atstāt par pilns garnizona priekšnieku, dabū bultu ribās. Tad kāds pie baznīcas (pasarg Dievs) durvīm pienaglo nākamo trīs upuru sarakstu (dzejā). Nav jēgas te runāt par jebkādu šī stāsta vēsturisko pamatojumu, tur autors ir vairāk iedvesmojies no citu rakstīta nekā vēstures. Kauju datumi un troņa pretendentu vecumi neiet kopā nemaz. Nākotnes karalim Ričardam trešajam savi vīri kaujā bija jāvada, ja ticam autora rakstītajam astoņu gadu vecumā. Tādēļ šo darbu labāk uztvert kā tīru piedzīvojumu romānu. Romāns ir sarakstīts 1883. Gadā, un tā stils atbilst tā laika romāna prasībām. Galvenais lai ir piedzīvojumi un labs stāsts, notikumu loģika, lai paliek otrajā plānā.

Ričards Šeltons, saukts arī par Diku, ir apbrīnojams ar savu spēju nepamanīt acīmredzamo. Visu mūžu viņš ir vadījis pie patēva, cik var noprast, kopā devušies pārgājienos un medībās. Audzināts kā paša dēls, tai pat laikā viņam nav ne jausmas par to, kas notiek apkārt. Viņš nekad nav aizdomājies par sava tēva nāves iemeslu. Tas savukārt nav nekāds noslēpums visiem apkārtējiem, izņemot Diku. Tāpat viņš nespēj atšķirt sievieti ietērptu vīrieša drēbēs no puikas. Novazājas pāris dienas ar tādu kopā pa mežu, bet nepamana neko aizdomīgu. Kā karavadonis viņš ir totāls nejēga, un katrā kaujā zaudē vai visus savus vīrus. Labi, ka tie mistiskā vietā visu laiku atjaunojas. Ričarda iemīļotais iepazīšanās veids ir sākt kauties. To lietu viņš pieprot, un acīmredzot tādā veidā pārvar savu kautrību. Vēl viņa iemīļots hobijs ir doties uz ģēlu ar iereibušu komandu. Nu un laiku pa laikam piedaloties izšķirošās cīņās zaudējot visus savus vīrus. Pie tam pats redzot nelabvēlīgu cīņas (kuru pats iniciējis) iznākumu, parasti metas bēgt pametot vīrus bez komandiera. Taču visas šīs īpašības nez kādēļ rada viņam labu slavu.

Džoanna, sākumā parādās kā Džeks, ir tipiska romānu meiča. Viņa iemīlas Dikā un tas viņā no pirmā acu skatiena. Diks gan tikai tad, kad meitene novilkusi bikses un uzvilkusi kleitu. Tad notiek bēgšana, kura izdodas tikai Dikam. Taču ar to pietiek, lai jauniešu būtu lemti viens otram, neskatoties, ka abi jau ir izprecināti. Diks mīļotās dēļ zaudē pārdesmit Melnās bultas bandas biedrus, nogremdē kuģi, nogalina punduri un pakāš piecdesmit jātnieku lielu vienību. Bet mīlestība jau ir tā vērta.

Pašu stāstu var lasīt tikai ar vieglu smīnu sejā, tas patiešām nav pārāk izdevies. Bet tai laikā jau neviens par notiekošā ticamību neaizdomājās, galvenais, lai ir spriedze un darbība. Mūsdienu standartiem šis stāsts noteikti nespēj kotēties augstāk par lubeni. Grāmatai lieku 6 no 10 ballēm, vispozitīvākā lieta tajā ir mazais apjoms.

Comments

Andris
Reply

Es par šo grāmatu atceros tikai to, ka tur otrajā plānā figurēja Robins Huds. Un, šķiet bija arī filma, iespējams, ka padomju ražojuma.

asmo
Reply

Neizslēdzu, ka patiešām esmu ko palaidis garām, bet es Robinu Hudu šajā grāmatā nemanīju. Gadsimts nav tas ;) Robins Huds bija grāmatā Aivenho un vēl tajā Stāsti par vēsturi sērijā bija viena grāmata par Robinu Hudu.

Andris
Reply

ok, tādā gadījumā šis man ir saplūdis ar Aivenho, jo to arī esmu lasījis. Kāds cits gadsimts – abos bija loki un bultas!
Tādā gadījumā, par šo neatceros vispār neko :D

asmo
Reply

Būs tev bērnu dienās abas grāmatas blakus plauktā stāvējušas :)

Andris
Reply

Nu lasījis es esmu abas, tas toč. Melno bultu dziļākā bērnībā, Aivenho kkad +/- videnē, to labāk atceros :)
Ja man jāmeklē dvēseles dzīlēs, par ko bija Melnā bulta, tad prātā nāk ārkārtīgi neparasts sižets, ka kādu glābj no ieslodzījuma tornī :D

asmo
Reply

Tā asociācija būs no grāmatas vāka. Džoanna un Diks mēģināja notīties pāris reizes pirmā no sera Daniela pils. Meičai nekas nesanāca. Otro reizi no mājas pilsētā, bet arī tad nekāda glābšana neizdevās. Par sižeta oriģinalitāti piezīme vietā. 0 no 10 :) Pats autors ar šo darbu nau augsti vērtējis, aizbildinoties, ka sarakstīšanas laikā viņam esot bijis drudzis.

Fledis
Reply

Nu jā- bērnībā lasījās sižets, tad nenāca ne prātā pārčekot gadskaitļus un vecumus.Vai šite bija tā amizantā epizode, kad kādai meičai prasīja, vai viņa būs ar mieru precēt Ričarda (karaļa) izvēlētu precinieku tā teikt uz aklo, un viņa atbildēja “jā, ja tas cilvēks ir taisns”, uz ko Ričards attrauca- “viņš ir taisns, es esmu vienīgais kroplis savā partijā”- zīmējoties uz to, ka viņš bija kuprītis?
Starp citu- kad (vai kur?) Tu šito gabalu rakstīji? Tā arī nesapratu, kur devās Diks kopā ar patēvu :)

asmo
Reply

Jā taisnie cilvēki tad bija topā. Lai gan derētu nočekot, kā taisns vīrs bija oriģinālā. Par to Ričarda kroplumu cik es sapratu arī vairāk ir leģendas nekā patiesības. Viņam bijusi skolioze, kura gan nav bijusi tik traka lai ar apģērbu nevarētu nomaskēt.

Paldies, man tur tagi bija ierakstījušies pamattekstā. Tagad vajadzētu būt izlasāmam.

Fledis
Reply

Nu re, dalasījos līdz šitam ar’. Njā, bērnībā bija labi, bet tagad ir kā ir- drusku pagarlaicīgi. Nē nu, tesiņi jau ir labi. Ja iztēlojas to barikādi no savainotajiem zirgiem un jātniekiem- brrr!- nabaga lopiņi! Puika Diks… nu jā… drusku tā kā galīgi… lai gan tā atziņa, ka viņš aiz neapdomības ir samaitājis dzīvi daudziem, tomēr ir kaut ko vērta. Absolūti neticami, ka beigās šie ar Džoanu varēja laimīgi nolīst zaļajā mežā un nekādas dzīves vētras tos vairs netraucēja. Tajos laikos??!!??
Kaut kur tālu uz priekšu plauktos vēl ir Nolaupītais un Katriona. Cerams, tie kopš bērnu dienām būs samaitājušies mazāk :)

Leave a comment

name*

email* (not published)

website