Navigate / search

Nilsa Holgersona brīnumainais ceļojums by Selma Lāgerlēva

Nilss Holgersons

Ar Nilsu Holgersonu es pirmoreiz iepazinos pirms kādiem divdesmit astoņus gadus. Biju paņēmis šo grāmatu skolas bibliotēkā, un neskatoties uz tās biezumu, izlasīju pāris dienu laikā. Pēc tam laiku pa laikam gribējās grāmatu pārlasīt, bet nesanāca laika, un arī pašas grāmatas arī pa rokai nebija. Izdevniecības Zvaigznes ABC drīzumā iznākošos grāmatu sarakstā šī grāmata stāvēja kādu pusgadu, bet es jau laikus biju pieteicies uz lasīšanu. Bet, kad grāmata iznāca, man bija viens liels pārsteigums, tā bija adaptētā versija par „Nilsa Holgersona brīnumaino ceļojumu” pavisam mazajiem lasītājiem.

Nilss ir mazs zviedru puišelis, kuram prāts vienmēr nesas uz nebēdnībām. Vecāku klausīšana viņam nebūt nav pirmajā vietā. Pamocīt kādu mazāku zvēriņu, nodarīt kādam pāri, to lūdzu! Palasīt grāmatu nē un vēlreiz nē. Viņa nebēdnīgais raksturs reiz viņu noveda pie lielas ķezas, viņš tika pārvērsts par rūķīti, un viņam pašam nācās uz savas ādas izbaudīt to, kā ir būt mazam un neaizsargātam. Viņš nejauši kopā ar zostēviņu Mārtiņu nonāk meža zosu barā un piedalās ceļojumā līdz Lapzemei.

Grāmata, ka jau bērnu grāmata pienākas, ir ar lieliem burtiem, skaisti ilustrēta. Skaidra lieta, ka uz astoņdesmit lapaspusēm ir grūti nokondensēt visu oriģinālo stāstu. Taču adaptācija, lai arī no tās daudz kas ir izmests, veido pašpietiekamu un pabeigtu stāstu. Iespējams, ka tas ir prātīgi darīts, jo es šo grāmatu liktu piecgadnieku līdz astoņgadneku kategorijā. Bērnus šajā vecumā varētu īpaši neinteresēt Zviedrijas attīstības perspektīvas deviņpadsmitā gadsimta beigās, Zviedrijas ģeogrāfija, industrializācija un dabas resursu sadalījums.

Ja runā par mērķauditoriju, tad, šķiet, ar šo grāmatu ir trāpīts. Mans piecgadnieks paņēma viņu lasīšanai, un trīs vakaros bija izlasījis viņu visu no vāka līdz vākam. Stāstu atzina par labu, un bija ielāgojis, ka ar rūķīšiem, ja nākas saskrieties, labāk ir mēģināt sarunāt pa labam. Viņaprāt labākais stāsts grāmatā ir par žurkām, un atgriešanās mājās arī ir laba lieta.

Kā bērnu grāmatai var droši likt 8 no 10 ballēm. Bērnu Nilsa piedzīvojums mazos lasītāju (man gan ir tikai viens atskaites punkts) paņem uzreiz, un viņš patiešām grib uzzināt, kā tas viss beigsies. Man personīgi bija iebildes, ka daļa no jaukajām teikām tiek izlaistas un, ka adaptācijā ir zaudēta piesaiste skarbajai Zviedrijas zemnieku dzīvei.

Nilsa Holgersona brīnumainais ceļojums

Es gan pirms šīs grāmatas izlasīšanas tomēr saņēmos un izlasīju oriģinālu pilnībā. Tā bija no laikiem, kad Selma vēl bija Zelma. Oriģinālā grāmata noteikti varētu patikt pamatskolas vecuma bērniem. Autores sākotnējā iecere bija izveidot interesantu stāstu grāmatu par Zviedriju, tās reģioniem un vēsturi. Viņai nekas nav lāgā nācis galvā līdz kādu dienu viņa sastapusi rūķīti, kas reiz bijis puisēns un ceļojis kopā ar zosīm pa Zviedriju. Šī grāmata tad ir puisēna stāsts. Viena lieta ir redzama uzreiz -autorei ļoti patīk sava valsts, tās daba un vēsture. Grāmata ir piebāzta pilna ar leģendām teiksmām un spraigiem piedzīvojumiem. Tai pat laikā netiek piemirsta skaudrā zemnieku dzīve. Cik gan vēl ir bērnu grāmatas, kur vientuļa zemniece nomirst savās mājās un atstāj nesakoptu lopus. Kur uz pīļu medības tiek aplūkotas no pašu pīļu puses un, kur lapsa ir ne tikai viltīga, bet arī nežēlīga slepkava.

Mierīgi var lasīt arī pieaudzis cilvēks, grāmatas valoda bagāta, stāsti interesanti. Vairāk tāda novadpētnieciska grāmata nekā bērnu pasaka. Un tais laikos jau autori nekaunējās aprakstīt dzīvi tādu kāda tā ir, nāve, netaisnība un nežēlība, tas viss te ir. Bet ir arī darba spars, prieks un lepnums par savu valsti. Oriģinālam lieku 9 no 10 ballēm.

Comments

Fledis
Reply

Adaptētais variants bērna vecumam varētu būt īstā lieta, ja vien nav pārlieku primitivizēts. Es pats oriģināla “ķieģelī” iekāpu samērā vēlu- jau tīņa gados, bet kopš tā laika tā ir stabila vērtība. Joprojām žēl tās pilsētas, ko Nilss varēja izglābt ar vienu vienīgu niecīgu naudiņu, bet nebija jau ar ko… Nez, kā būtu mainījusies mūsu realitāte, ja viņam toreiz tas būtu izdevies?

asmo
Reply

Adaptācija ir nonivelēta līdz tam cik labi ir būt labam. Tas manuprāt ir pieņemami un klāt ir piedzīvojumi, žurkas gan te tika noslīcinātas nevis aizvestas kādu gabalu atpakaļ. Piekrītu Nilsa oriģināls ir tā lieta, ko var pārlasīt jebkurā vecumā un vērtību tā nezaudēs.

Mums jau pašiem Latvijā pilni dīķi ar nogrimušām pilīm, kuru zvanus pusdienlaikā var dzirdēt. :)

Chirix
Reply

Kauns atzīties, bet Nils Holgersons ir baltais laukums manā bibliogrāfijā. Literatūras skolotājas pamudināts mēģināju viņam pieķerties kautkadu 11 gadu vecumā, kad savu lauku pagasta bibliotēku biju izlasījis teju. Bet nu baigi peivīlos – tie dabasskati un novadu apraksti tolaik nogarlaikoja līdz nāvei un tā bija viena no retajām grāmatām, ko tolaik tā arī nespēju līdz galam izlasīt. Varbūt tagad jāmēģina vēlreiz.

Eu – bet pastāsti, kā tu savam piecgadniekam radīji lasītprieku??? Mēģinu savu septiņgadnieku ieinteresēt, bet ar mainīgām sekmēm – kādu komiksu izlasa, kādu “Grega dienasgrāmatu” iesāk bet nepabeidz. Piespiest nav jēga (jo tad tikai radīsies nepatika) bet kā lai ieinteresē???

asmo
Reply

Nezinu viņam pašam tas kaut kā radās. Galvenais, lai viņam no bērnības vienmēr būtu pieejamas grāmatas. Tas ir grāmatu plaukti pa visu māju. Ģimenē cilvēkiem ir jālasa grāmatas un tai jābūt ikdienišķai darbībai, nevis kaut kam ekstraordināram. Pašā bērnībā jāļauj bērnam internetā skatīties ABC dziesmiņas, lai šamais iemācās alfabētu un pazīst burtus.Ar to vajadzētu pietikt.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website