Navigate / search

Best Served Cold (First Law World #1) by Joe Abercrombie

Best Served Cold

Ir tādas grāmatas, par kurām es zinu, tās ir labas, taču es viņas nelasu. Es no viņām veidoju zelta fondu, tās es lasīšu kaut kad vēlāk, kad būs tik traki, ka nevarēšu atrast sev lasāmvielu. Par šo grāmatu zināju jau sen, Berlīnē bija pat tā, ka gāju jau pie kases apkrāvies ar Aberkrombija grāmatām, un tad sapratu, ka man bagāžā diemžēl nebūs vietas. Tad nu beigās zelta fondā man viņa nonāca elektroniskā veidā – godīgi nopirkta amazonē.

Monza Murcatto un viņas brālis Benna ir visnotaļ veiksmīgi algotņi. Viņu uzvaras ir padarījušas tos ne tikai slavenus, bet arī bagātus. Šķiet, kas gan varētu būt labāk ilgstošs karš, uzticams darba devējs un vareni nākotnes plāni. Varbūt nav lāgā, ja tauta Tevi ciena vairāk nekā tavu darba devēju. Atgriežoties pēc kārtējās kampaņas Monza tiek nodota un tikai pateicoties brīnumam viņa izglābjas no nāves. Viss ir zaudēts, atliek tikai atriebība.

Grāmatas centrālais sižets ir Monzas atriebība saviem pāridarītājiem. Tā notiek uz pilsoņu kara fona, laiku pa laikam sižetam ieslīgstot politiskās niansēs.

Ja nav bail no tā, ka laiku pa laikam kādam no grāmatas varoņiem tiks izlaistas zarnas, kāds nokritīs ar dunci ribās vai ar putām uz mutes, tad grāmata ir droši lasāma. Nav jau tā, ka autors aizraujas tikai ar grafisku slepkavību aprakstu, viņš vienkārši ir palicis uzticīgs savam stilam. Tas sevī, cik varu spriest, ietver jebkāda romantiskuma plīvura noraušanu tādām lietām kā karš, revolūcija un kā šajā gadījumā atriebībai.

Atriebība nav nekāda bērnu spēle, sevišķi, ja visi sarakstā esošie ir samērā augsti stāvošas personas. Tā ir diezgan piņķerīga padarīšana un, ja esi viens, tad praktiski neiespējama. Monza savāc komandu, un tā ir viena no labākajām atriebības komandām, par kuru es jebkad esmu lasījis. Standarta stāstā visi strādā kopēja mērķa labā, nekas viņiem nav nepieveicams, visi ir lieli draugi, un to vien dara kā dod pienesumu kopējam mērķim. Monzas komanda ir vairāk antikomanda. Te cilvēki strādā naudas dēļ, un lielākai daļai no viņiem ir problēmas ar galvu.

Monza – viņu interesē tikai atriebība, kas būs vēlāk, tas nav svarīgi, galvenais ir atriebties par savi un sava brāļa nāvi. Laba līdere, atkarīga no vietējā hašiša derivatīva.

Shivers- ziemeļnieks (tiem, kas lasījuši First Law triloģiju, šis personāžs jau būs pazīstams), kurš ir nolēmis kļūt labāks cilvēks, neslepkavot un strādāt normālu darbu. Par Styria viņa zemēs stāsta kā par tādu īstu laimes zemi. Diemžēl realitāte ir citāda, ja Tev nav naudas, nevienu neinteresē, ka tu esi ziemeļnieks ar vārdu. Mīl kauties un ilgi turēt aizvainojumu, viegli manipulējams.

Friendly uzskata, ka nav labāka vieta pasaulē par cietumu, tur viss ir skaidrs, nav nekāda haosa. Galvenā problēma ir OCD, lai izvairītos no haosa pasaulē, viņš skaita visu. Toties izpilda pavēles precīzi un gatavo labi.

Morveer – indētājs, iespējams, labākais Styria. Neatzīts intelektuālis un vienkārši ģēnijs. Taču cilvēkiem viņš nepatīk, uzskata, ka indētājs ir necienīga profesija, un no tādiem jāturas pa gabalu. Taču viss, ko viņš vēlas, ir slava, atzinība un bagātība. Nu un noindēt visus pārējos.

Nicomo Cosca – algotnis, kurš mīl mainīt darba devējus kaujas vidū. Kauja ir laba lieta, taču vēl labāka ir laupīšana. Monza reiz nometa viņu no amata, taču Nicomo netur ļaunu prātu, tāda jau ir sieviešu daba uzmest. Taču, ja radīsies labāks iedāvājums, viņš labprāt to pieņems.

Pasaulei šajā grāmatā nav tik liela nozīmes. Te Astoņas brīvpilsētas savā teritorijā plēšas par dominanci, līdz ar to lasītājam nākas iedziļināties politikā un dažādās intrigās. Dažam labam lasītājam tas var nepatikt, bet manī pretenzijas neraisīja. Tas padarīja grāmatas sižetu no taisnvirziena kvesta ar mērķi nogalināt septiņas personas, par visnotaļ samudžinātu pasākumu. Nekad jau nevar zināt to, kurš ir sabiedrotais un kurš ienaidnieks. Uz pasaules nav nekā patstāvīga. Pēc būtības grāmatu var lasīt atsevišķi no iepriekšējiem autora darbiem, bet tad dažiem varoņiem pazudīs papildus dimensija. Shiver motivācija kļūt par labāku cilvēku mums līdz galama nekļūs skaidra un nesapratīsim, uz kādu kropli visi atsaucas un no kura baidās.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Autors ir līmenī, lasīt visiem drūmās fantāzijas cienītājiem. Šim autoram šajā žanrā ir maz konkurentu, un manā topā viņš stāv augstāk par Mārtinu un viņa Troņu spēlēm.

Megalīti. Pasaule. Latvija by Valdis Segliņš

Megaliti

Šo grāmatu man vajadzēja tajā pašā brīdī, kad es to ieraudzīju. Staigāju pa grāmatu izstādi un uzdūros LU akadēmiskā apgāda stendam. Par šādu grāmatu neko nezināju, bet senie akmeņu mani vienmēr ir interesējuši, tāpat kā piramīdas un kartogrāfija. Finālā tiku pie veselām trīs grāmatām, un kā pirmo lasīšanai izvēlējos šo.

Monogrāfijā aplūkoti megalītu kultūras pieminekļi pasaulē un sniegts plašs pārskats par to daudzveidību un vēsturisko pārmantojamību. Atsevišķi apskatīti iespējamie megalīti Latvijā un kaimiņzemēs, kā arī pazīmes, pēc kurām iespējams atšķirt senatnē apstrādātus akmeņus. Izdevums iecerēts kā atbalsts turpmākos šādu pieminekļu meklēšanas un atpazīšanas pētījumos. Izdevums paredzēts vēsturniekiem, dabas un novadu pētniekiem, kā arī visiem, kas interesējas par aizvēsturi un tās pieminekļiem.

Runāt par aizraujošu sižetu šādā grāmatā būtu lieki. Viņu noteikti lasīs cilvēki, kurus patiešām interesē megalīti. Nu tādi kā es, kas ikdienā nenodarbojas ar pirmatnējo cilvēku kultūras objektu pētīšanu, bet kuriem ir vēlme uzzināt ko vairāk par šo tēmu. Grāmatai ir trīs daļas. Pirmā ir par megalītu klasifikāciju, var uzzināt ko nozīmē dolmens, menhīrs un ortostats. Uzzināt šo to par pirmatnējo cilvēku kultūru. Saprast, kāda perioda megalītiskās būves uzskatāmas par tādām. Kā pareizi klasificēt megalītiskās struktūras un to elementus. MAITEKLIS vienotas klasifikācijas pasaulē vēl nav. Daudz tabulu, pieminēti uzskatāmi piemēri izplatības areāli un citas vajadzīgas lietas. Varbūt tas nav grāmatas mērķis, bet gribējās arī uzzināt arī par megalītu konstruēšanas būvniecības tehnoloģijām, materiālu apstrādes paņēmieniem, liecībām. Garāmejot jau tas viss tika pieminēts, bet varēja būt vairāk.

Otrā daļa ietver sevī bagātīgi ilustrētu materiālu par visas pasaules megalītiskajām būvēm. Man atkarājās žoklis iedomājoties, kāds darbs ir jāiegulda atrodot objektu bildes, pievienojot aprakstus un visu sazīmēt kartēs. Kartes pietam ir no tās zortes, kuras mūsdienās gudri sauktu par infografikām. Šī sadaļa man noteikti palīdzēs plānojot ceļojumus, varēšu paskatīties, varbūt pa ceļam ir kāds megalīts, kuru apskatīt. Informācijas klāsts gan ir tik bagāts, ka ieteiktu lasīšanu izstiept uz pāris nedēļām. Citādi lasīšana kļūs nedaudz garlaicīga. Atzīšos godīgi, šajā sadaļā grāmata man nodrošināja labu iemigšanu vismaz trīs vakaros. Tu, cilvēks, lasi par Francijas megalītiem, pie sevis pukojies, ka toreiz esi tiem tik tuvu pabraucis garām, jo neesi par tiem neko zinājis. Un tad pēkšņi pamosties nakts vidū ar grāmatu blakus. Bet tas nav pārmetums autoram, tas ir brīdinājums lasītājam.

Trešā daļa ir par megalītiem Latvijā. Megalīti Latvijā! Man ar’ bija skeptisks skats uz šo lietu. Apziņā pat pēc pirmo divu daļu izlasīšanas tomēr paliek megalīts = Stonhendžs. Un kur tad mums tie Stonhendži ir! Es kaut kā pie savas mājas pļavā neko tādu neesmu manījis. Taču, kā izrādās, nevajag būt negausim. Liecības par megalītu kultūru Latvijā ir atliku likām. Jā, mums nav milzu piramīdas, un daļu no megalītiem nemaz nezinātājs nespētu atšķirt no parasta laukakmeņa. Tādēļ var diezgan smalki izlasīt par dažādu laikmetu akmeņu apstrādes tehnikām un datēšanas problemātiku. Domāju, ka nāksies vien aplūkot savas piemājas akmens kaudzes, kas zina, varbūt tur ar kaut kas megalītisks atrodas. Iedomājies tik, cik tas būtu vareni  – Gambijas megalīts! Es aiz laimes noteikti nokristu gar zemi. Latvijas megalītu problēma ir kristietība (savulaik pamatīgi papostījuši svētvietas), meliorācija (visu sastūma čupās), būvniecība (kurš gan skatās, ka labam akmenim ir apstrādes pazīmes), vēlme dekorēt dārzus ar akmeņiem (izvazā vēl saglabājušās megalītiskās struktūras). Tad nu pāri ir palicis šis un tas, kuru pie tam neviens nav pat pārāk pētījis. Un tad vēl ir tā viltus megalītu problēma, kurus sacepuši dažādi seno zināšanu adepti, kas mīl notecināt akmeņus ar parafīnu un izdomāt leģendas, kuras grābtas no zilas gaisa.

Tātad, ja interesē akmeņi, tad uz priekšu, neko labāku latviski neatradīsit! Grāmata ir īsta enciklopēdija. Lieku 10 no 10 ballēm, prieks, ka arī latviski izdod šādas specializētas grāmatas!

%d bloggers like this: