Navigate / search

Viņpus durvīm by Vladimirs Mihailovs

Viņpus durvīm

Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sērijā  ir daudz lasāmā atlicies, un gadījuma skaitļu ģenerators man lasīšanai izdeva šo grāmatu. Bērnībā viņu biju lasījis vairākas reizes, bet cik atcerējos, diez ko daudz nepatika. Tā nu lasīšanu nācās sākt ar bērnības nepatiku.

Grāmatas anotācija skan sekojoši: „Krievu padomju autora fantastisks romāns. Tā darbība noris Transgalaktikas kuģī, kuram sarežģītu apstākļu dēļ liegta iespēja atgriezties uz Zemes vai kādas citas planētas. Šajā dramatiskajā situācijā spilgti atklājas romāna varoņu rakstura īpašības. Šie varoņi ir šauri specializējušies dažādu profesiju pārstāvji, kas bieži vien neatrod kopīgu valodu. Darbā risinātas svarīgas morāles problēmas, autors uzsver, ka cilvēkam jebkādos apstākļos jāsaglabā cilvēciskas īpašības. Lasītājam tiek piedāvāti vairāki nākotnes sabiedrības modeļi.”

Nevar jau zināt, kā tai nākotnē būs, bet stāsta autors ir izvēlējies interesantu tematu. Kā izdzīvot apstākļos, kad materiālie resursi netrūkst, bet trūkst mērķa kādēļ dzīvot. Kuģis uz Zemes vairs neatgriezīsies, taču ko tas nozīmē kuģa komandai un pasažieriem, to autors apņēmies izklāstīt un modelēt.

Sāksim ar pašu galveno, romāns ir padevies varen garlaicīgs. Nākotnes cilvēki ir pilnīgi neracionāli un nesaprotami radījumi. Viņi visi mīl dot vaļu emocijām, labi situācija ir visnotaļ kritiska, un visi var norauties, bet vai tieši tādā veidā. Grāmatai nedaudz dzīvīgumu piedot vienīgi rakstnieks, kad viņš savos stāstos ieskicē „Vaļa” (tas pats Trangalaktiskais kuģis) iespējamos nākotnes scenārijus. Viss pārējais ir romāna varoņu iekšējās pārdomas, savstarpējo attiecību veidošana (starp citu grāmatā vienā vietā ir pieminēts sekss) un bezjēdzīga darbība. Tā kā kuģī ir samesti kopā aktrise, fiziķis, ārste, futbolists, izmeklētājs, ceļotājs, aktieris un pāris kuģa komandas cilvēki, tad it kā visam vajadzētu sanākt tīri labi. Taču pirms vienoties cēlam mērķim kuģa iemītnieki izmēģina visgarlaicīgākos scenārijus. Sākas viss ar sieviešu dalīšanu, tās tiek uztvertas kā ierobežots resurss, bet tā vairāk ir tad teorētiska ņemšanās. Visa pārējā darbība notiek tikpat traģikomiskā gaisotnē. Tā vietā, lai izveidotu labu Robinsona stāstu, autors ir izvēlējies 75% laika garlaikot savus lasītājus.

Viņpus durvīm rus

Laiku pa laikam tiek ieviesti apakšsižetiņi, kuriem būtu jāieklaidē lasītāju, bet tie uz kopējā sižeta fona šķiet nereāli. Ko jūs domātu par ārsti, kas kosmosa kuģī slēgtā telpā eksperimentē ar bīstamu vīrusu, tāpat intereses pēc. Vai indivīdu, kas pa visu varu cenšas sagrābt kuģī varu, bet pēc atmaskošanas tiek aizdzīts trimdā, kravas telpā, kuru neviens pirms tam nepārbauda. Nemaz nerunāsim par to, ka visi kuģa iemītnieki ir kautrīgi un depresīvi tipiņi.

Bet gods kam gods, autors nemeklē vieglus risinājumus un klavieres no krūmiem netiek izstumtas pat galīgi draņķīgos brīžos. Īsti Transgalaktikas cilvēki spēj uzvarēt tikai paši ar saviem spēkiem, tikt pāri ķildām un nesaskaņām un atrast kopēju mērķi. Taču savā starpā viņi atšķiras diezgan minimāli, šaubos vai pēc pāris mēnešiem man galvā būs palikuši viņu vārdi un spilgtākās rakstura īpašības izņemot neizlēmību un kautrīgumu.

Grāmatai lieku 5 no 10 ballēm, lasīt var, ja nu nekas cits nav pa rokai gadījies. Protams, ja esi cilvēks, kuram patīk lasīt psiholoģiskus romānus, kuriem ar realitāti nav nekāds pārāk liels sakars,tad uz priekšu.

Comments

Fledis
Reply

Oi, nu nezinu- man joprojām patika. Sen nebija pārlasīts un tagad visu laiku nāca augšā no kādiem dziļumiem- o, tas taču bija te, un, pareizi,- tas taču arī te bija! Varbūt Tu vnk gaidi par daudz no nākotnes cilvēkiem? Tādi paši vien jau viņi būs… Lai gan, protams, Koordinatora uzmanītājs, kas visiem asociējās ar pensionētu skolotāju, stipri vien izskatījās pēc Stūra mājas personāža. Skumji, ja tādi arī būs saglabājušies, bet no otras puses- kaut kādu apsardzi jau tāda mēroga cilvēkam arī droši vien vajag.
Man no tā visa gāja “pie sirds” vairāki momenti:
Kā fiziķis gatavojās problēmas risinājumam. Sākumā apzināti atrisinot pāris mazākus jautājumus, par kuriem jau bija skaidrs, ka- bez grūtībām,- un tādejādi pacēla savu pašapziņu, lai sagatavotos galvenajam.
Grāmatu formāts- uz katras kartītes pabeigta epizode- jauc kā gribi, vienmēr sanāk cits stāsts. Nu skaidrs, ka lubene, bet- velns!- kāds izaicinājums kaut ko tādu sarakstīt!
Kā tiek gatavots planētu Koordinators. Ilgu laiku mācās saredzēt kopsakarības un attīstības galvenās līnijas, lai valdītu tikai vienu gadu. Pa šo gadu, kārtējās problēmas risinot, kopskats būs zudis, to tālāk redzēs nākamais- tas, kas gatavojas tagad. Mums arī varbūt derētu tāds vadības modelis.

asmo
Reply

Nezinu, man viņa šķita tāda pārāk sakāpināti sadzīviska. Saprotu, ka vajag simulēt ekstrēmus, taču žanram, kurā gadījuma cilvēki ceļo ilgu laiku kopā slēgtā telpā, ir daudz interesantāki risinājumi un modeļi. Ja ņem vērā Elevatora sēriju, settings aptuveni ir tāds pats, taču kā autors ir izvērsies, kaut vai pirmajā gadījumā. Šeit uz kuģa ir komanda un pasažieri, taču mērķtiecības un disciplīna ir nulle. Kapteinis ir kaut kāds memļaks, kas mīl peldēt pa straumi un uzklausīt nekompetenta vairākuma gribu. Pakļauj eksperimentam savu vienīgo dzīvību nodrošinošo aparātu kuģi.

Fiziķis bija labs un grāmatas modelis bija arī mans bērnības favorīts. Taču autors bija uzņemies visnotaļ interesantu tematu, simulēt cilvēku izdzīvošanas modeli pie materiālas pārpilnības. Taču neko daudz vairāk kā seriāla intrigas nespēja piedāvāt un tas man norāva vērtējumu.

ap-17
Reply

Neatceros nosaukumu,ir otra dala-ka vinus izglaba…

Leave a comment

name*

email* (not published)

website