Navigate / search

Turing’s Cathedral: The Origins of the Digital Universe by George Dyson

Turing's Cathedral The Origins of the Digital Universe by George Dyson

Uz šo grāmatu acis metu sen, kopš tā parādījās 2012. gadā. Mani vienmēr ir interesējuši skaitļošanas mašīnu pirmsākumi, gribējās vairāk uzzināt, kā no Tūringa universālā skaitļotāja radās mūsdienu datori, kādas tehnoloģijas izmantoja pirmsākumos, un galu galā, ja paveicas, iespējams, saprast, kā tas viss notiek dzelžu līmenī. Kad grāmatu kārtējo reizi sastapu Dubajas grāmatu veikalā, padevos un nopirku.

Grāmatas anotācijā tiek solīts, ka autors izvērsti un izjusti parādījis ciparu visuma sprādzienu pēc Otrā pasaules kara beigās. Izgaismos elektronisko skaitļotāju dabu un to cilvēku dzīves, kuri pielikuši savus prātus, lai modernie datori vispār rastos. Pagājuša gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados Džons fon Neimans Prinstonā sapulcināja spožākos matemātiķus un mehāniķus, lai realizētu Tūringa ideju par Universālo Mašīnu. Sākumā digitālais visums bija vien piecu kilobaitu liels – mūsdienās vienas ikonas atainošanai aiziet vairāk resursu, taču ar to pietika, lai simulētu kodolsprādzienus, evolūciju un pavērtu durvis digitālajai revolūcijai.

Ar iesaistīto cilvēku dzīvēm viss ir kārtībā, tās ir aprakstītas līdz sīkumiem. Autors ar entuziasmu ataino katra jaunā projekta dalībnieka izcelsmi līdz vectēvam, to ar ko šis precējies, ja ir un laiku pa laikam kādai sievai paveicas, un arī viņas dzīves gājums uz pāris lapaspusēm tiek izklāstīts. Priekš manis tā bija grāmatas garlaicīgākā un lielākā daļa. Man nav nekas pret biogrāfijām un, iespējams, pats vien esmu vainīgs, vajadzēja būt uzmanīgam lasot anotāciju. Šīs biogrāfijas manu lasītprieku beidza nost, nu neinteresē mani, kā Neimanis ar savu sievu saticies, vai kā katrs mucis no Eiropas. Vietām vieni un tie paši fakti ir jālasa pat pāris reizes. Taču, ja slavenu fiziķu un matemātiķu dzīves ir Tava vājība, te varēsi izvērsties uz nebēdu.

Paralēli tam visam rit arī Prinstonas universitātes pieguļošas teritorijas vēstures izklāsts. Mēs sīki un smalki uzzinām par katra šķūņa vēsturi. Tas var būt pat no revolūcijas laikiem. Ja būvēts kas jauns, lasītājam ir iespēja uzzināt, kurš ir bijis pret, kurš par. Cik tas maksājam, un par cik lielu summu sākotnējā tāme atšķīrās no beigu cipara. Kurš to finansēja, un kuram zinātniekam bija gali ar finansētāju. Ja uz visu to neskatās ar vēlmi redzēt, kā ASV aizsardzības struktūras attīstīja jaunus ieročus un bija galvenais skaitļošanas tehnoloģiju finansētājs, tad arī šī sadaļa ir drausmīgi garlaicīga.

Taču no visas grāmatas aptuveni ceturtdaļa ir visnotaļ interesanta. Izņemot vietas, kur autors propagandē no pirksta izzīstus apgalvojumus vai nepamatoti postulē interneta saprātīgumu. Tajā patiesi stāstīts par agrīnajām skaitļošanas mašīnām un problēmām, kuras ar tām risinātas. Laikos, kad viss balstījās uz lampām, galvenā problēma bija, kā no daudziem neuzticamiem elementiem uzbūvēt uzticamu skaitļošanas sistēmu. Papildus problēmu sagādāja atmiņa, un te nu inženieri lika lietā visu izdomu, nesmādēja pat konvertēt no digitālā signāla uz akustisko, un tad, izmantojot dzīvsudrabu, saglabāt rezultātu pāris milisekundes līdz nākošajam ciklam. Pamatprincipu aprakstam gan piemīt saraustīta stāstījuma iezīmes. Vietām pat rodas priekšstats, ka autors pats lāga neapjēdz, ko viņš ir vēlējies pateikt.

Toties viss ir kārtībā ar to, kas saistās ar simulācijas iespējām izmantojot piecu kilobaitu atmiņu. Pilnīgi neticas, bet tika izveidoti pirmie metroloģijas modeļi, kas pat reizēm spēja izrēķināt prognozi pāris dienas pēc prognozes datuma, labi nosimulēt kodoltermisko reakciju radīto sprādzienvilni un tā ietekmi uz bumbas struktūru un pasauli apkārt. Daži entuziasti testēja pirmos digitālos radījumus, un bija tikai pāris soļus līdz datorvīrusa radīšanai. Par to kā simulāciju starpposmus rezultātus lasīja no katodstaru lampas, perfokartes vai magnetizēta vada.

Kopumā 7 no 10 ballēm. Īsti nesapratu, vai autoram vispār ir nojausma, kā pirmie elektroniskie skaitļotāji strādāja, varbūt viņš vienkārši neprata to paskaidrot man saprotamā veidā. Iespējams biju pārpūlējies lasot cilvēku biogrāfijas un faktiem par mašīnām, kas kā likums bija atrodami nodaļu beigās, vairs nepietika spēka. Lasīt jau var, ir daudzas interesantas lietas, taču viss ir nedaudz izplūdis un noslēpts.

Comments

Andris
Reply

redzu, ka rakstot aprakstu arī ir noticis evolucionārs sprādziens- no 2 zvaigznēm gudrīdos pirms līdz 7/10 blogā pēc.

asmo
Reply

Gūdrīdos, ja izlasa zvaigznīšu nozīmi, tad sanāk ka draņķīga grāmata ir viena zvaigzne, bet pārējās četras svārstās no bija okei līdz izcila :)

Andris
Reply

to nelineāro vērtēšanas skalu var teorētiski saprast, bet ieraugot divas zvaigznes smadzenes automātiski nokonvertē uz 3-5/10 :)

Leave a comment

name*

email* (not published)

website