Navigate / search

Сказания Меекханского пограничья. Восток – Запад (Opowieści z meekhańskiego pogranicza #2) by Robert M. Wegner

%d1%81%d0%ba%d0%b0%d0%b7%d0%b0%d0%bd%d0%b8%d1%8f-%d0%bc%d0%b5%d0%b5%d0%ba%d1%85%d0%b0%d0%bd%d1%81%d0%ba%d0%be%d0%b3%d0%be-%d0%bf%d0%be%d0%b3%d1%80%d0%b0%d0%bd%d0%b8%d1%87%d1%8c%d1%8f-%d0%b2%d0%be

Pēc sērijas pirmās grāmatas izlasīšanas bija skaidrs, ka esmu atradis vienu izcilu “grim dark” autoru, kura darbus centīšos izlasīt pēc iespējas ātrāk. Šai ciklā ir atrodamas veselas četras grāmatas, taču krievu valodā izdotas ir tikai pirmās divas. Ceru, ka iztulkos arī pārējās, jo poļu valodu es neprotu.

Meekhanas Impērijas austrumos valda klejotāju ciltis. Te robežas nekad nav drošas, to tuvumā siro klejotāju impērijas karaspēks, katra pilsēta ir nocietināts forts, un uzdurties sen aizmirstas maģijas paliekām te var uz katra soļa. Taču Impērijas austrumu iedzīvotāji nav no tiem, kas slēpsies grāvī un gaidīs savu galu. Šeit ģenerāļa Laskoļņika vienība patrulē robežas un cīnās pret Impērijai draudošajām briesmām.

Rietumos pilsētvalstī Ponkee-La sāk uzplaukt Reagvira kults. Šī dieva pielūdzēji tiek dziedināti no slimībām, aklie atgūst redzi un kropļi staigā. Par to, kāda maksa ir jādod par šiem brīnumiem, neviens nedomā. Pat zaglēns Aļtsins noteikti nebūtu iepinies Reagvira kulta relikvijas nozagšanas lietas izmeklēšanā, ja būtu zinājis, kur tas novedīs. Jo kurš gan vēlas uzzināt to, cik briesmīgi patiesībā ir dievi.

Šī grāmata, tāpat kā iepriekšējā, sastāv no daudziem īsiem stāstiem par varoņu piedzīvojumiem. Šoreiz autors ir pacenties vēl vairāk, un lasītājam tiek piedāvāti nudien aizraujoši cilvēki. Jālieto jau nodrāztā frāze – piesēdies palasīt un netiec vaļā. Pēc dienvidu cikla stāstu izlasīšanas mani nedaudz satrauca turpmāko stāstu kvalitāte, bet izrādījās velti, šajā grāmatā visi stāsti ir vismaz ļoti labi.

Austrumu pierobežu var izdrasēt kopā ar Kaileanu vienu no Laskoļņika vienības locekļiem. Viņa ir nedaudz burve, taču viņas maģija neatbilst Impērijas standartiem un tādēļ labāk ir to slēpt. Šajā vienībā ir daudzi šādi dīvaiņi, un iespējams, tādēļ viņi vienmēr spēj atgriezties no bīstamiem uzdevumiem. Autors ir pacenties, te ir gan cīņas pilsētās, gan stepēs. Nopietna ilgtermiņa stratēģija un iekšpolitiskās cīņas. Stāsts par sadursmi ar klejotāju cilts armiju viennozīmīgi ir vislabākais. Visādi citādi stāsti ir par to, ka labs līderis ir zelta vērtē, uzvaru nevar iegūt bez upuriem un ilgtermiņa Impērijas stratēģiju ne katrs spēs saskatīt. Plus vēl draudzība, biedriskums un mīlestība.

Ponkee-La ir īsta zagļu pilsēta. Zagļu ģildēm te ir tikpat liels svars kā vietējai valdībai. Bez viņu ziņas nekas nenotiek, taču spriežot pēc ekonomiskā uzplaukuma, labumu gūst abas puses. Aļstins ir apsviedīgs puisis, kuram neviens darbs kaulus nelauž, taču pamazām viņš tiek ievilkts visnotaļ nopietnos notikumos. Un lai ar vīnam izdodas tikt cauri ar veselu ādu, tomēr šādi tādi blakusefekti paliek. Rietumu stāsti ir gan par zagļu pilsētas morāli, gan par dievu īsto dabu. Dievu īstās dabas sadaļa ir izcila. Tagad lasītājs var beidzot saprast, kādēļ seno dievu piesaukšana neskaitās labs tonis, un cik daudz cilvēki senos laikos ir samaksājuši, lai tiktu no tiem vaļā. Par dievu stratēģijām un prātiem, par to, ka arī būt dievam nav vienkārši, un kā dievs var pazaudēt pats sevi.

Šoreiz ūdens praktiski netika liets un grāmata godam nopelna 10 no 10 ballēm. Impērija beidzot iegūst savas aprises, notikumi norāda uz ne pārāk spožu nākotni, un izskatās, ka cilvēkiem atkal nāksies stāties pretī dieviem, lai viņu spēlēm ar pasaules likteni pieliktu punktu. Notikti iesaku noprovēt šī autora darbus, protams, ja nebaidāties no asinīm un līķu kaudzēm. Pats turēšu īkšķus, lai krieviski tiktu pārtulkotas arī pārējās šī autora grāmatas.

Comments

andris
Reply

bildē baigi stilīgs Džīzas

asmo
Reply

Vispār jau viņš ir ļoti, ļoti ļauns tēls :)

Oktobra grāmatas | … zivis kraulā nepeld …
Reply

[…] Сказания Меекханского пограничья. Восток – Запад (Opo… – izcils poļu “grim dark” darbs, daudz asiņu, episku cīņu un ļoti, ļoti izstrādāta pasaule. Gan pirmā, gan otrā sērijas grāmatas ir lasīšanas vērtas. Šī man patika pat labāk nekā pirmā. […]

Fledis
Reply

Lasās tiešām aizraujoši, klopes nepajokam un ar varoņiem viegli identificēties … bet … Skaidrs, ka veselu pasauli izsmeļoši aprakstīt nav vienkārši, īpaši ja pie “tekošā laika” varoņiem grib piepīt arī vēsturiskos dievu karus. Tomēr visa kaut kā ir par daudz. Parādās tik daudz mītisku varoņu, negaidītu maģisku spēju un pavērsienu, ka brīžiem šķiet- tikai tādēļ, ka citādi varonis nevarētu izkulties no ķezas vai tesiņš neizdotos pietiekami spilgts. Joprojām ir tikai iesākti gali, nav neviena sasieta. Saprotami, ja autors iecerējis vēl divas grāmatas, bet man domāt, ka būs vēl vajadzīgi visādi kompasa astotdaļrumbi un 16daļrumbi, ar vienkāršiem dienvidrietumiem un ziemeļaustrumiem cauri netikt.
No vienas puses- gribas uzzināt, pie kā tas viss nonāks, no otras- negribas turēt galvā tik daudz nepabeigtu sižetu uz nezināmi ilgu laiku. Es jau arī poliski nemāku :)

asmo
Reply

Es izlasīju jau trešo iznāca krievu mēlē, ja ir vēlme varu aizdot fizisko ekzemplāru :)

Fledis
Reply

Tad būtu jāpadomā par loģistiku. Vai nu paku pasts vai kā. No dzimtpilsētas es neko bieži ārā nekustu. Nu jau gan varbūt kļūs siltāks, varētu līdz Rīgai arī kaut kā aizvilkties.

asmo
Reply

Paku pasts mierīgi, manu epastu tu jau zini atsūti savu adresi, kurā vēlies grāmatu saņemt un es nodrošināšu piegādi :)

Leave a Reply to FledisCancel reply

name*

email* (not published)

website