Navigate / search

Kapteiņa Zilā lāča 13 1/2 dzīves (Zamonien #1) by Walter Moers, Valters Mērss

Untitled-1

Nesen izlasījis krievu valodā Mērsa “Sapņojošo grāmatu pilsētu”, biju patīkami pārsteigts no Sibillas uzzināt, ka šīs sērijas pirmo grāmatu salīdzinoši nesen ir izdevusi Jumava. Tā kā man atmiņa ir visnotaļ pašvaka, tūlīt pat āvu kājas un devos uz grāmatu veikalu, lai šo grāmatu iepirktu. Man paveicās – grāmata bija.

Kapteinis Zilais lācis aizviļ lasītāju uz pasauli, kur fantāzija un humors ir ēverģēlīgi izlauzušies brīvībā: uz Camonijas kontinentu, kurā prāta spējas ir lipīga slimība, un smilšu vētras ir četrstūrainas, kurā aiz katras idilles uzglūn nāves briesmas un mājo visas tās būtnes, ko esam izraidījuši no mūsu ikdienas dzīves. Viņš sastop pundurpirātus, spīgaiņus, verveļviļņus, kalnu tupuci Fredu un kalnu trolli, ceļo pa Camoniju no Tumšajiem kalniem cauri Saldajam tuksnesim līdz Atlantīdai, vienmēr klausīdams savai devīzei: Dzīve ir pārāk vērtīga, lai to atdotu liktenim. Aizraujošs ceļojums cauri pasakainai valstībai, kurā iespējams viss – tikai ne garlaicība!

Vispirms man ir jāuzsaka tulkotāja, viņa nudien ir paveikusi fenomenālu darbu pārtulkojot visus Camonijas mošķus latviešu valodā! Cilvēkam noteikti ir jābūt nosliecei uz pekstiņiem, lai spētu ko tādu paveikt. Pie tam šie vārdi nudien neizklausās sveši, jo kas var būt vēl latviskāks par kalnu tupuci vai bollogu.

Bet nu pie pašas grāmatas, biju gaidījis, ka arī šajā grāmatā aiz bērnu stāsta un pekstiņiem būs noslēpts arī kaut kas pieaugušajiem. Tomēr salīdzinot ar Grāmatu pilsētu, te autors ir rakstījis darbu, kuru galvenie lasītāji ir bērni. Vietu vietām gan paspīd pa kādai ironijai un pieaugušajiem saprotama atsauce, bet te šis slānis ir tikpat plāns kā ozons mūsu atmosfērā. Humors gan autoram ir visnotaļ specifisks, bet man bērnībā tāds noteikti patiktu. Taču neskatoties uz to, grāmata ir aizraujoša un pilna ar bīstamiem piedzīvojumiem, izlasās vienā rāvienā, drukāta lieliem burtiem un bagātināta ar neskaitāmām melnbaltām ilustrācijām.

“Tev būs pampamu godāt!”

Visu notiekošo vēsta Zilais lācis, un viņa stāstus lasot var saprast, ka Minhauzens ar saviem stāstiem ir vēsture, ir uzausis jauns laikmets. Lācis ir dzimis no jūras putām, viņu rieksta čaumalā no Vērpatas izglāba pundurpirāti, raudāt viņš iemācījās Spīgaiņu salā, uzbarojās Kārzobu salā, viņš ir mācījies Tumšajos kalnos pie paša Naktigalgala, šķērsojis Saldo tuksnesi un kļuvis par Atlantdas Melu karali. Katram pašam atliek vien izvērtēt, cik daudz stāstītajā ir patiesības, bet Melu karalim ir grūti neticēt. Ņemot vērā, ka viņam galvā ir visa prof. Dr. Abdula Naktigalgala “Līdz šim neaprakstīto Camonijas un tā apkaimes brīnumu, būtņu un fenomenu leksikons”, es labprāt gribētu redzēt to savā grāmatu plauktā. Bet mēs jau zinām, kur palika Camonija.

“Tev nebūs uz priekšpusi sklurināt!”

Lācis cenšas savu dzīvi pasniegt hronoloģiski, bet jau priekšvārdā ir atruna, ka viss netiks stāstīts, lai vairotu lāča pievilcību. Pats sižets sākuma ris ļoti raiti, bet grāmatas pēdējā trešdaļā nedaudz iestiepjas un, lai ar Atlantīda ir pilsēta ar rītdienu, to apdzīvo tik daudzas rases, ka lasītājs apjūk un nedaudz sāk ilgoties pēs pampamu aprijušos jampampu sabiedrības. Pat ideja P-16 vairs neliekas nemaz tik slikta. Situāciju gan glābj kalnu trollis un simtsraundu melu gladiatoru cīņa. Bet visādi citādi man nekādu pretenziju nebija.

Atļaušos nocitēt, manuprāt, visprecīzāko Dimensiju caurumu telpas aprakstu no Leksikona – tas ir svarīgi, jo Camonijā daudzas vietas ož pēc genfa, un tas nozīmē dimensiju caurumu.

“Vienkārši iedomājaties vilcienu, kas ar sveci uz jumta brauc pa tumšu caurumu, savukārt jūs pats atrodaties uz Marsa, kur ar sveci uz galvas stāvat zvanutornī un uzvelkat pulksteni, kas ir tieši vienu kvadrātmetru liels, bet tikmēr ūpis, kuram arī uz galvas ir svece, ar gaismas ātrumu lido vilcienam pretējā virzienā pa tuneli, ko tieši tajā brīdī aprij cits melnais caurums, kuram sagadīšanās pēc arī uz galvas ir svece. Ar krāsainu zīmuli savienojiet četrus punktus, kuros deg šīs sveces, un iegūsiet vienu dimensiju cauruma telpas kvadrātmetru. Starp citu, pulkstenī jūs varat redzēt, cik vēls tobrīd uz Marsa ir laiks, pat tumsā, jo arī jums galu galā uz galvas ir svece.”

Viss vienkāršais ir ģeniāls, grāmatai lieku 10 no 10 ballēm un darīšu visu, lai piedabūtu savus bērnus izlasīt šo grāmatu. Pat ja šķiet, ka vairs neesi bērna prātā, tik un tā pamēģini šo grāmatu, laba izklaide būs garantēta.

Daudz nopietnāku apskatu par šo grāmatu var izlasīt pie Sibillas.

Comments

fledis
Reply

Nopētīju, ka Sapņojošās grāmatas varētu pasūtīt Polārī, bet pie pašreizējās algas… nu labi…, toties Zilais lācis bibliotēkā ir un jau uz mājām atnācis. Tikko pirmās lapas pašķirstīju. Tāpēc pagaidām varu tikai teikt, ka tupuči gan pie mums jau sen pazīsatami:
Krēslojās. Slipīgie nāpšļi
Stirinājās pa zāli.
Un pēdīgi šķita cītari
Kā zaļi tupuči tālē.

asmo
Reply

Tu jau zini, ka no manis vienmēr grāmatu vari aizlienēt. Ja ir vēlme varu nosūtīt pa tradicionālo kanālu.

fledis
Reply

Ā, būtu labi, bet vispirms tikšu galā ar Lāci, ir jau gana biezs, un lasāmkaudze uz skapīša arī šobrīd sakrājusies.

fledis
Reply

Spīgaiņi, kas sūc citu skumjas kā pienu pa salmiņu… hmm… kā tur bija ar Visuma vērpēju pieniņu?
Var piekrist par tulkojumu. Nelietīgie vārdi kā pretstats lietvārdiem – kurš zina vāceni, kā tas ir oriģinālā?

Jūlija grāmatas | … zivis kraulā nepeld …
Reply

[…] Kapteiņa Zilā lāča 13 1/2 dzīves (Zamonien #1) by Walter Moers – Noteikti šī mēneša visbiezākā grāmata, īsti Minhauzena cienīgi stāsti, kas nāk no Zilā lāča mutes. Zila tāpēc, ka kažoks tādā krāsā, un tas Camonijā nav nekas neparasts. Tāpat kā pundurpirāti un kalnu tupuči. Izcils pekstiņstāsts, ja tiek pāri pirmajām simts lapaspusēm par šķēpa lietošanu, tad sižets iegūst dinamiku. Iepriekšējais teikums ir no citas autora grāmatas. […]

Fledis
Reply

Gladiatormeļu cīņas nudien ir episkas. Gribētos kaut ko tādu piedzīvot klātienē.
Jampampi droši vien ir rada tiem tur … nu kā viņus sauca … tiem no Meekhanas dienvidu tuksneša.
Pilsēta ar nākotni – hmm, vai tā būtu pilsēta ar rītdienu? Skatos, ka tev arī tāda pati asociācija :)
Jā, stāstījums vietām liekas tā drusku iestiepts visādos detalizētos uzskaitījumos un aprakstos, bet ja brīnumu tik daudz, kā gan par viņiem lai pastāsta?
Nu, ja nu sapņojošajām grāmatām nav pašreiz nekā labāka, ko darīt, viņas varētu ielekt kādā dimensiju caurumā.

asmo
Reply

Es plānoju, ka viņa dimensiju caurumā varēs iekrist septembra sākumā, tagad viņu jau lasa, bet pēc tam nebūšu Latvijā.

Fledis
Reply

OK, tad es tikmēr padzīvošos pa 87. iecirkni :)

Leave a Reply to Latvijas blogāres apskats #84 (31.07.-06.08.). – BALTAIS RUNCISCancel reply

name*

email* (not published)

website