Navigate / search

The Rise and Fall of D.O.D.O. by Neal Stephenson, Nicole Galland

The Rise and Fall of D.O.D.O.

Kaut kad septembrī man nācās Singapūras lidostā pavadīt pāris stundas. Man kā reiz bija beidzies viss līdzpaņemtais lasāmais, un nācās pamatīgi izsijāt grāmatu veikalu saturu. Vienīgā izlasīšanas vērtā grāmata man šķita šī. Nopirku un lidmašīnā nedaudz palasīju, neaizķēra, un pēc trīssimts lapaspusēm man atradās citas prioritātes. Tagad beidzot saņēmos un izlasīju.

Melisanda ir lingvistikas un seno valodu eksperte, universitātē viņa satiek militārās izlūkošanas darbinieku Tristiānu, kuram steidzami vajag pārtulkot pāris dokumentus. Dokumenti atklāj, ka savulaik maģija ir bijusi plaši izplatīta parādība, taču ap 1851. gadu notika kaut kas, kas lika maģijai izzust pavisam. Tristiāna mērķis ir noskaidrot kādēļ tas notika un kā to izlabot. Tā dzimst D.O.D.O – Department of Diachronic Operations.

Man ar Stīvensonu, šķiet, nav pa ceļam, nenoliegšu, ka viņa stāstu koncepti, un idejas ir episkas. Pat zinot, ka esmu nosolījies nekad viņa grāmatas nelasīt, izlasot anotāciju, es pērku nost un veru vaļā. Grāmatas ir vien nieka tūkstoš lapaspuses, taču to izlasīšana man vienmēr ievelkas uz nedēļu. Mest stūrī negribas, bet tā īsti lasīt ar nevelk. Šāds apziņas stāvoklis man gadās reti.

Šeit autors uz daudziem lapaspušu simtiem ir mēģinājis izstiept tipisku mīlestības stāstu ar laika mašīnu fonā. Lai visam piedotu asumu, tiek iepīti militāristi, raganas un kvantu fizika. Autors uzspiež uz visām modernās tehnoloģijas gīku pogām, piesaucot aipedus un superdatorus. Nedaudz tiek atmests vēstures interesentiem, deviņpadsmitā gadsimta Londona, Konstantinopole un nedaudz vikingu sāgas. Kamēr tu lasi, viss šķiet ir kārtībā, bet nedod dies’ atrauties no grāmatas un aizdomāties, kas tad tur īsti notiek. Pēc būtības nenotiek nekas vairāk kā satura apjoma uzpūšana.

Tristiāns un Melisanda ir tipiski klišejiskie tēli. Viņš apsēsts ar savu specaģenta svarīgo darbu, viņa neatzīts ģēnijs valodu un vēstures jomā. Abi cieš no priekšniecības nekonsekvences, bet cenšas darīt visu pēc labākās sirdsapziņas. Tā nu viņiem mīlestībai laika neatliek. Pārējie personāži ir nedaudz kolorītāki, te ir traks zinātnieks, pēdējā ragana, zobencīņu speciālisti, drošības dienestu vadītāji un ģenerāļi, kuri laiku pa laikam nomirst pagātnē.

Lai ļautu lasītājam iedzīvoties D.O.D.O. saimē, autori ir nolēmuši visu grāmatu publicēt kā izvilkumus no vēstulēm, dienasgrāmatām, sapulču pierakstiem un iekšējiem memorandiem. No sākuma ir tīri interesanti, bet kad daudzveidībai tekstā tiek iebāzta vikingu sāga par vareno Magnusu, kurš Fatlandē iebrūk Wallmart, tas pat man likās nedaudz par daudz. Daudzi no šiem iestarpinājumiem bija absolūti nevajadzīgi un nesaturēja nekādu papildus informāciju, drīzāk iestiepa notiekošo. Tāpat kārtējo reizi grāmata ne ar ko nebeidzās un beigas salīdzināmas ar skaņu ko rada balons izlaižot gaisu. Bet uz to brīdi es jau vairs uz neko arī necerēju.

Lieku 5 no 10 ballēm, lasīt var, bet nav obligāti. Pēc pirmās pārsimts lapaspusēm, kad esi aptvēris, ka autors ar savu interesanto stāsta ideju tā arī nav spējis attīstīt nāksies izlemt mest mieru, vai arī kapāt līdz galam. Tagad nudien apsolos šim autoram laiku vairs netērēt.

2017. gada Ziemassvētku dāvanas blogeriem

Jau kopš ķīļrakstu izgudrošanas saules griežos grāmatu blogeriem ir bijusi tradīcija vienam otru apdāvināt ar grāmatām, kuras izlasīt nākošajā vai nākošajos gados. Man šī tradīcija patīk, jo iegūsti grāmatas, kuras jāizlasa, un pašam nemaz nav jālauza galva par to labumu vai sliktumu, jo dāvināta grāmata vienmēr ir laba. Katru gadu arī apņemos visas man uzdāvinātās grāmatas izlasīt. Lielākoties man tas izdodas, un vīlies neesmu nevienā.


The Red Atlas How the Soviet Union Secretly Mapped the World by John Davies

Andrim nolēmu iedāvināt grāmatu The Red Atlas: How the Soviet Union Secretly Mapped the World by John Davies ar daudz bildēm un maz teksta. Nē, tas nav komikss, bet grāmata par padomju kartogrāfiju. Iznākusi pavisam nesen, bet zinot, ka viņam patīk daļu vasaras pavadīt bedrē ielas vidū, domāju, ka kartes ar’ viņam varētu patikt.

 

 

 

 

 

 

Wicked Bugs The Louse That Conquered Napoleon's Army Other Diabolical Insects by Amy Stewart

Sibillai šogad grāmata atradās pavisam viegli, Soltleiksitijas dabas muzeja veikalā pārlūkoju grāmatu plauktus un ieraudzīju Wicked Bugs: The Louse That Conquered Napoleon’s Army Other Diabolical Insects by Amy Stewart. Man uzreiz bija skaidrs, kuram cilvēkam šī būtu branga Ziemassvētku grāmata. Piedod, te nav plakantārpu!

 

 

 

 

 


Ask the Past Pertinent and Impertinent Advice from Yesteryear by Elizabeth P. Archibald

MsMarii lasāmsaraksts ir dikti noslogots, tādēļ nolēmu iedāvināt ko izglītojošu un pamācošu Ask the Past: Pertinent and Impertinent Advice from Yesteryear by Elizabeth P. Archibald. Domāju, ka šī grāmata tev palīdzēs kļūt par vēl labāku cilvēku. Man tā noteikti nāca tikai par labu.

 

 

 

 

 

 


The Greatest Show on Earth The Evidence for Evolution by Richard Dawkins

Spīganas grāmata man sagādāja daudz raižu, un man tā arī beigās palika divas, starp kurām nespēju izšķirties – viena, kurā vesela nodaļa veltīta suņu evolūcijai The Greatest Show on Earth: The Evidence for Evolution by Richard Dawkins, es tā ar netiku skaidrs, vai suns ir vilks, vai arī tikai kropls vilks. Otra American Elsewhere by Robert Jackson Bennett fantastika, kur galvenā varone mēģina atrast savu māti, dikti labs gabals. Izvēlies pati J

 

 

 

 

 


The Dream-Quest of Vellitt Boe by Kij Johnson

Lasītājai es izvēlējos iedāvināt vienu feministisku tumšo fantāziju, par sievieti Lavkrafta pasaulē The Dream-Quest of Vellitt Boe by Kij Johnson. Pats Lavkrafts jau no sievietēm muka kā no nāves, un tas redzams viņa darbos. Man jau patika, nemaz nebiju aizdomājies, ka viss ir tik slikti ar to Lavkrafta daiļradi, domāju, ka Tev ar varētu patikt.

 

 

 

 

 


Red Sister (Book of the Ancestor #1) by Mark Lawrence

Doronikei es mēģināšu iesmērēt fantastisko bojeviku par elitāru mūķeņu karotāju skolu. Gandrīz kā Harijs Poters Red Sister (Book of the Ancestor #1) by Mark Lawrence, bet daudz, daudz drūmākā pasaulē. Ar Poteru salīdzināju pa jokam, jo tā ir trendīgi.

 

 

 

 

 

 


The Man Who Couldn’t Stop by David Adam

Dainim iedāvināšu izglītojošu grāmatu par OCD The Man Who Couldn’t Stop by David Adam. Neteikšu, ka tevi gaida šokējoši atklājumi, bet interesanti gan. No sākuma liksies, ka tev ir visas autora pieminētās kaites (man tā bija), bet beigās nonāksi pie secinājuma, ka tik traki nav.

 

 

 

 

 

 


Kapteiņa Zilā lāča 13 dzīvesby Walter Moers, Valters Mērss

Līgai no vilka midzeņa iesākumā domāju dāvināt Taken by the Pterodactyl (Dinosaur Erotica) by Christie Sims, kura noteikti varētu konkurēt ar Saplēstajām apenēm, bet tad izlēmu par labu foršajai Kapteiņa Zilā lāča 13 1/2 dzīves (Zamonien #1) by Valters Mērss, ātri lasās, muļķība netiek pasniegta kā dzīves patiesība, un palīdz nedaudz atgriezties bērnībā.

 

 

 

 

 


October The Story of the Russian Revolution by China Miéville

Vilim, cilvēkam, kurš dzīvo revolucionāru pilsētā, nolēmu iedāvināt October: The Story of the Russian Revolution by China Miéville par lielo Padomju revolūciju. Man kaut kā ir radies iespaids, ka Tev tīk grāmatas par vēsturi, iespējams, gūsi kādu praktisku padomu, kā uzvesties revolūcijas laikā.

 

 

 

 

 

 


Владыка Ледяного сада Ночной странник (Pan Lodowego Ogrodu #1) by Jarosław Grzędowicz

Fledim, manam cītīgākajam komentētājam, es iedāvinu poļu fantastiku, turpinot pērnā gada tendenci Владыка Ледяного сада: Ночной странник (Pan Lodowego Ogrodu #1) by Jarosław Grzędowicz simts punktu, ka tev patiks.

 

 

 

 

 

 

 


Dieva vēsture by Karena Ārmstronga

Baltajam Runcim nolēmu iedāvināt ko pavisam nopietnu, tev jau patīk vis kas filozofisks un vēlama latviešu mēlē, domāju, ka patiks arī šī Dieva vēsture by Karena Ārmstronga.

 

 

 

 

 

 

 

 

Priecīgus Ziemassvētkus, un lai veicas lasīšanā!

Blackwing (Ravens’ Mark #1) by Ed McDonald

Blackwing (Ravens' Mark #1) by Ed McDonald

Šo grāmatu izlasīt man ieteica Andris, tā kā iepriekš plānoto lasāmo nespēju atrast, neesmu atradis joprojām, ķēros vien klāt šai. SSF žanrs ir no tiem, kas man nekad neapnīk, un mani pat īpaši neuztrauc, ka kaut ko līdzīgu esmu jau lasījis.

Grāmatā ir izveidota tradicionālā maģijas pasaule. Te ir notikusi megacīņa, pēc kuras ap kādu no cilvēku pilsētu ir radusies maģiskās “radiācijas” zona. Tajā labāk iekšā nelīst. Kaptenis Galharrovs ir algotņu bandas vadītājs, viņa uzdevums ir laiku pa laikam noķert kādu Deep King sekotāju un tā pelnīt sev maizi. Un tad kādu dienu viņš ar savu algotņu grupu nonāk attālā priekšpostenī, kuram uzbrūk Deep Kings spēki.

Es šo grāmatu ieskaitītu pie tām, kur pelēkie cīnās ar pelēkajiem. Deep Kings no cilvēku viedokļa ir absolūts ļaunums, savus pavalstniekus tie pārvērš nedomājošā zombiju masā, un uzbrukums cilvēkiem ir kārtējais ekspansijas mēģinājumus. Cilvēku pusē stāv Nameless, magi, kuru spējas līdzinās Karaļu spējām. Taču gan vieniem, gan otriem cilvēki ir tikai varas nostiprināšanas elementi, skudras, kuras maisās pa kājām, bet bez kurām īsti iztikt nevar. Viņu karš ir daudz senāks par cilvēkiem un droši vien ritēs vēl tad, kad cilvēce būs beigusi eksistēt.

Galvenais varonis Galharrovs ir tipisks drūmais tips, kurš lielāko tiesu sava laika pavada iereibis. Cik saprotu, neskatoties uz savu aktīvo darbības grafiku, viņš vienmēr atradīs iespēju pieliet mūli, tādējādi noslogojot savu spriestspēju un padarot vienkāršas lietas par praktiski neiespējamām. Tas gan uz viņa rīcību lielu iespaidu neatstāj, radās priekšstats, ka varoni pohas moca tikai atbildīgos brīžos. Var jau to visu izskaidrot ar viņa iepriekšējo dzīvi, bet jāatzīst, ka pēc kāda laika nemazgājies, piedzēries varonis pievemtā istabā neliekas īsti pievilcīgs, lai cik skarbs karotājs tas arī nebūt.

Galharrova dzīve ir noslēpumu pilna, un lasītājam lēnā garā tie visi tiek atklāti. Pasaulē, kur divas frakcijas karo jau gadu tūkstošiem, nekas nenotiek vienkārši tāpat, tas vis ir kāda lielāka plāna daļa. Nezinu kādēļ autors to visu tā bija sarakstījis, varbūt, lai parādītu, ka abas puses ir savu spēju ziņā tuvas dieviem, vai arī vienkārši, lai viss smuki sakārtotos pa plauktiņiem.

Pati grāmata labi iekļaujas fantastiskā bojevika žanrā ar detektīva elementiem, lai gan te nav smalkas dedukcijas informācija tiek iegūta vairāk ar salauztu roku un degunu palīdzību. Sižets ir spraigs un ir nudien grūti atrauties. Pasaule, vismaz tā daļa, kuru autors mums atklāj ir izveidota izcili. Maģiskā starojuma tuksneša fauna un flora vien ir ko vērta. Arī vēstures skelets ir visnotaļ pamatīgs un Galharrova piedzīvojumi, labi iekļaujas notiekošajā.

Lieku 9 no 10 ballēm, ar nepacietību gaidu nākošo grāmatu. Ja autors nestieps gumiju, tad tās iznākšanas laikā es, iespējams, vēl atminēšos šīs grāmatas notikumus. Iesaku lasīt fantastikas cienītājiem, kuriem nav iebildumu, pret diezgan tumšiem galvenajiem varoņiem, pasaulē, kurā viens no dzīves pamatprincipiem ir  – desmit vecenītes rublis.

Tā runāja Zosu māte by Laura Dreiže

Tā runāja Zosu māte

Man ir patiess prieks, ka latviešu fantāzijas autori nav apsīkuši, un laiku pa laikam tiek izdots kāds jauns darbs. Jauno latviešu fantastikas un fantāzijas autoru darbu izdošanas gandrīz monopols pieder Zvaigznei, un paldies viņiem par vietējo autoru popularizēšanu. Par šīs grāmatas iznākšanu zināju jau pasen un patiešām gaidīju, kad varēšu izlasīt.

Kendija Enslija ir jauna žurnāliste ar neparastu talantu: viņa redz spokus un spēj ar tiem sazināties. Tas reizēm kļūst nogurdinoši, jo gari mēdz būt pļāpīgi un uzrasties nepiemērotos brīžos, tomēr Kendija nesūdzas – pateicoties savām spējām, viņa joprojām var būt kopā ar sev visdārgāko cilvēku pasaulē. Korbins O’Braiens ir feja. Precīzāk – pa pusei feja, bet puisis ir gatavs uz jebko, lai feju tauta viņu pieņemtu kā savējo. Protams, par Korbina plāniem nevajadzētu uzzināt nedz viņa audžumātei-raganai, nedz draugiem un pārējiem no vietējās pārdabju kopienas, jo viņa ieceres nav gluži likumīgas…

Nav jau tā, ka ar autores daiļradi nebūtu pazīstams, ir nācies lasīt viņas Dance Macabre triloģiju, kuru vērtēju kā labu un savā  žanrā stabili virs vidējā līmeņa. Zināju arī, ka īsti neesmu šāda tipa romantiskās fantāzijas apakšžanra mērķauditorija. Šo grāmatu ņēmu ar cerību, ka autore būs progresējusi savā daiļradē un būs spējusi uzrakstīt vēl labāk.

Grāmatas pasaule atrodas Lielbritānijā. Iespējams, ka autore raksta ar domu nākotnē to izdot tur, varbūt vienkārši pats “settings” izklausās nopietnāks. Es negribētu noniecināt mūsu pašu lēļus un lietuvēnus, bet man arī ķeltu leģendas šķiet daudz niansētākas un interesantākas. Britu zemē čum un mudž no fantastiskām būtnēm, kas dažādu iemeslu dēļ ir bijušas spiestas pamest savas realitātes, lai apmestos mazpilsētās. Tā kā ideja par paralēlo parastajam cilvēkam nepamanāmo pasauli nav nekas jauns, tad bija ļoti interesanti, kuru no standartatklātnēm autore izvēlēsies. Novērtēju to, ka viņa neizvēlējās visvienkāršāko ceļu – palaist varoni fantāzijas pasaulē un atstāt cilvēkus parastos novārtā.

Grāmatas galvenie tēli Kendija un Korbins ir diezgan interesanti. Kendija ir spiesta bēguļot un regulāri mainīt savu dzīves vietu, viņai ir savi iemesli, tādēļ viņai tā īsti ir tikai viens cilvēks, kuram pieķerties. Korbins savukārt ir izslēgts no savas ģimenes un ir spiests mitināties pie cilvēkiem. Skaidra lieta, ka šādi atstumtie agrāk vai vēlāk atradīs kopīgu valodu. Varētu jau pukoties, ka varoņi savās jūtu izpausmēs un spriedumos nav pietiekoši loģiski vai konkrēti. Bet godīgi sakot, racionāla cilvēciska būtne ir koncepts, kuru matemātiķi ieviesuši, lai varētu modelēt kompleksas situācijas. Bet cilvēks tāds ir, ja ikdienā pats ir neracionāls pēc velna, tad lasot grāmatu paģēr no galvenajiem varoņiem būt pilnīgi racionāliem, jo citādi sanāk neloģiski! Jā, vietām teksts ir visnotaļ iestiepts un samocīts, un ej nu zini kāda katram ir tā pirmās mīlestības pieredze. Nedaudz kaitināja tējas dzeršanas apraksti, bet neesmu britu zemēs dzīvojis, iespējams, viņi tur tiešām izkaujas un tad iedzer tēju, lai nomierinātos. Varbūt, ka tas tādēļ, ka pats labprāt dzeru kafiju.

Sižeta attīstība no sākuma ir lēna, autore nesteidzas iepazīstināt ar jaunās pasaules labumiem, tā vietā stāstot savu varoņu stāstus. Patīk vai nepatīk, tas būs atkarīgs no katra lasītāja individuāli. Man šķita nedaudz par lēnu, bet šis jau ar nebija nekāds manis iecienītais fantastikas bojeviks. Toties salīdzinot ar iepriekšējām manis lasītajām autores grāmatām, viņai beidzot ir izdevies sevi nofokusēt uz pašu stāstu, atmest nevajadzīgo un turēties pie stāsta centrālās tēmas. Sižeta eskalācija un notikumu seku globalizācija šim žanram ir tik raksturīga lieta, ka pat nezinu vai to var saukt par trūkumu. Šķiet, ka cilvēkā ir kaut kas iekšā tāds, kas prasa stāstījumu nobeigt ar kaut ko episku. Pēdējā grāmatas trešdaļa ir visnotaļ dinamiska un notikumi sāk attīstīties mērkaķa ātrumā. Autore nebaidās piebeigt pa kādam savam visas grāmatas garumā lolotam varonim, nemaz nerunājot par vardarbību un smagiem miesas bojājumiem.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, labi uzrakstīts, garlaicīgi nebija. Ja vēlies izlasīt mīlestības stāstu uz fantāzijas fona, tad šī grāmata nepievils. Ja fantastiku atzīsti tikai kā kaujas lauku, taktikas un stratēģijas dekorāciju, tad, iespējams, šī grāmata nesniegs gaidīto.

Vārnu sešinieks (Six of Crows #1) by Leigh Bardugo

varnu-sesinieks

Uzreiz sākšu ar atrunu, ka grāmatu izlasīju pateicoties izdevniecībai “Prometejs”. Man grāmatu piedāvāja izlasīt pirms tās izdošanas, un es šo iespēju izmantoju. Galu galā viss lasītais par grāmatu liecināja, ka tā pieder manam tik iemīļotajam fantastiskā bojevika žanram. Un tādus es vienmēr esmu gatavs lasīt.

Talantīgajam noziedzniekam Kazam Brekeram tiek piedāvāta neiedomājama bagātība, taču, lai to iegūtu, jāpaveic šķietami neiespējams uzdevums: jāielaužas bēdīgi slavenajā Ledus galmā (nekad agrāk neieņemtā armijas cietoksnī); jāatbrīvo ķīlnieks (kurš var iegrūst pasauli haosā); jāizdzīvo pietiekami ilgi, lai saņemtu atalgojumu (un to iztērētu).

Katerdama ir nelielas valsts galvaspilsēta, kuru patiesībā pārvalda tirgoņi, nu vismaz naudīgo pilsētas daļu, nomales un graustu rajonus kontrolē bandas. Kazs ir vienas no šādas bandas leitnantiem, viņa pārraudzībā atrodas Vārnas. Pats Kazs, lai ar klibs un ar spieķi, ir īsts ļaunais ģēnijs. Neviens uzdevums viņam nav par grūtu, un nav tādas lietas, kuru nevarētu paveikt. Kad vietējais tirgoņu ģildes pārstāvis vēršas pie viņa ar piedāvājumu, Kazs nevar atteikties, jo tas ļautu viņam piepildīt savu lielo plānu.

Man kā šāda žanra grāmatu daudzlasītājam jau sen ir zudušas cerības atrast kaut ko unikālu, un tāpēc bonusus dodu par pasauli un veiksmīgiem sižeta risinājumiem. Ar pasauli šajā grāmatā viss ir kārtībā, te viss notiekošais tiek pakārtots ekonomiskiem procesiem. Nevajag sabīties, te nav nekā no makroekonomikas teorijas, bet pasaules likumsakarības, kas padara notiekošo loģisku, ģeopolitisku un saprotamu. Tas nav nekāds kvests, kuru no zila gaisa uzbur burvis, un visiem nez kāpēc tajā jāpiedalās. Te ir darījums, kurš radies ģeopolitisko, finanšu un personīgo interešu saskarsmes punktā. Kazs ir šo interešu fokuss, un lasītājam ir skaidra viņa motivācija.

Sižets ir izveidots veiksmīgi, te nav nekā jauna, gadsimta laupīšana literatūrā ir sena parādība (Prometejs jau ar’ nospēra uguni). Tādēļ jautājums bija tikai par to, cik veiksmīgi autors to izpildīs. Ja salīdzina ar žanru kopumā, autoram tas ir izdevies izcili. Nedaudz kaitina Kazs ar savu ģeniālo plānošanas un prognozēšanas spēju. Viņam visiem plāniem ir papildus plāns, un ne viss, ko viņš dara, acīmredzami ir tas, kas notiek patiesībā. Taču tas vairāk liecina par to, ka autors iemīļojis savu varoni un nevar noturēties bez tā vieduma izcelšanas. Protams, ne viss vienmēr iet pa diegu, taču tāpēc vienmēr var improvizēt. Īsumā autors ir veiksmīgi izveidojis laupīšanas daļu, pieredzējis lasītājs var mierīgi ņemt savu vēlmju sarakstu par to, kā tādai būtu jāizskatās, un beigās gandrīz visam pretī būs ķeksītis.

Kas paceļ šo grāmatu starp citām, ir varoņu personāži. Šeit nav nekādu kartona šablonu, kur ir ļaunie un labie, kas cīnās izmantojot ļauno metodes. Te katram varonim ir motivācija, pagātne un nākotnes plāni. Varbūt kādam liksies garlaicīgi viņu dzīves stāsti un gribēsies vairāk darbības, tie var nekreņķēties – te līdzsvars starp darīšanu un runāšanu ir smalki nobalansēts, un nebūs tā, ka flešbeks būs garlaicīgs vai nevietā.

Tagad, kad esmu dziedājis slavas dziesmas par pasauli, sižetu un varoņiem, iepilināšu darvas pilienu – man nepatika nobeigums. Nepatika un viss, grāmatas redaktoru vajadzētu sarāt par tādu nekrietnību. Šaubos, vai autors ko tādu varētu nodarīt lasītājam.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, ja vēlies piedalīties aizraujošā piedzīvojumā, kur galvenie varoņi ir prasmīgi izveidoti, pasaulē, kura ir loģiska, tad droši šķir vaļā un lasi – nenožēlosi!

Ask the Past: Timeless Advice from Old Books by Elizabeth Archibald

Ask the Past Timeless Advice from Old Books by Elizabeth Archibald

Pirms gada nopirku šo grāmatu, nedaudz pašķirstīju, palasīju, pasmējos un noliku vēlākai lasīšanai. Vēlākais laiks nepienāca, grāmata pazuda grāmatu plauktos, un droši vien tā arī būtu stāvējusi trešajā rindā nelasīta vēl labu laiku. Nesen veicu inventarizāciju, un šī grāmata “atradās”.

Gribi dziedāt, staigāt virs ūdens? Griezt nagus zem ūdens? Tikt vaļā no paģirām pāris minūtēs? Izaudzināt degumu? Izdresēt suni? Varbūt vienkārši pagatavot omleti ar sieru? Nebūt nav jāpērk modernās padomu avīzes un grāmatas, pietiek atskatīties pagātnē.

Grāmata ir dažādu amizantu ieteikumu apkopojums, kas sarakstīti laika posmā no sestā līdz divdesmitajam gadsimtam. Ieteikumi aptver visas dzīves sfēras, un pēc sava satura un autoritatīvā stila ir tikpat neapgāžamas kā modernās grāmatās. Šo grāmatu var uztvert dažādos veidos – pirmais un visvienkāršākais ir uzjautrināties par grāmatas sniegtajām atbildēm. Otrais, kārtējo reizi konstatēt faktu, ka dumju padomu industrija nekad nezaudēs savu aktualitāti, un visticamāk pašpalīdzības un padomu grāmatas radās līdz ar rakstību. Trešais – mūsdienu padomu grāmatas un avīzes nav tikušas uz priekšu daudz tālāk par savām vienpadsmitām gadsimta māsām.

Tagad nedaudz laika veltīšu laiku spilgtākajiem padomiem. Kā pareizi barot bērnu? Te domas dalās viennozīmīgi  – labāk ir dot baltvīnu, nedaudz atšķaidot. Taču ir cilvēki, kas uzskata, ka nav nekā labāka par alu un maizi, protams, neaizmirstam gaļu vakariņās. Sāp mugura – ko darīt, ko “Ārsti tev nestāsta”? ārsti nestāsta to, ka nevajag slaucīt dibenu ar zāli, tieši no zemes augušu materiālu izmantošana dibena slaucīšanā ir daudzu slimību cēlonis. Kā tikt pie baltas un mīkstas miesas? Dzer alu, labāk gatavotu no auzām, tad nebūs gāzes. Kā palaist gāzes viesībās? Jau mūki zināja, ka pirdienu nekas nepaslēpj tik labi kā klepus. Ko darīt, ja dejojot novelies uz grīdas? Celies augšā, lai ar visu cieņu pārējo acīs jau esi zaudējis. Pie reizes jāatminas nespļaudīties jaunkundzes priekšā un nešņaukt puņķus ar pirkstiem. Kā uzsākt sarunu ar jaunkundzi? Pirmais, ļaut, lai viņa uzsāk. Ja viņa nerunā, paprasīt no kāda apgabala viņa nāk un tad slavēt viņas dzimteni. Strādā garantēti. Sievietēm gan iesaka, ja vīrietis nesaprot pret viņu izrādīto interesi, tad ar tādu muļķi labāk neielaisties. Ar šādiem padomiem ir pilna grāmata, var uzzināt kā dzemdību laikā tikt pie vīna un mandelēm medū, kā pareizi atstāt viesības. Nekas nav labāks pret paģirām kā dzimumorgāna iemērkšana etiķī. Omletes recepte gan bija labi uzrakstīta.

Ja vēlies nedaudz izklaidēties, vai aizdomāties, kādēļ kādreiz bērniem deva alu, tad noteikti iesaku šo grāmatu izlasīt. Ne viss, kas mūsdienās šķiet smieklīgi, savulaik bija dīvains. Dažas lietas gan ir palikušas nemainīgas, ja tev rodas vēlme ēst dārzeņus, tu mirsi pēc divdesmit piecām dienām. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, rekomendēju.

Novembra grāmatas

November 2017

Šomēnes esmu bijis īpaši čakls, esmu iegādājies veselas piecpadsmit grāmatas. Labi, daļa nemaz nav īstas grāmatas, bet komiksi. Taču tie vismaz nepaliek grāmatu plauktā kā nelasīts balasts, jo izlasās pa ceļam uz mājām. Bet nu par katru pirkumu atsevišķi.

The Dream-Quest of Vellitt Boe by Kij Johnson – Labs Lavkrafta iedvesmots gabals, parāda Lavkrafta daiļradi no sievietes skatapunkta. Aina nav diezko iepriecinoša, un autore parāda, ka var arī savādāk. Ja esi daudz lasījis Lavkrafta darbus, tad grāmata noteikti patiks.

Skywalker Strikes (Star Wars (2015) #1) by Jason Aaron – katru rudeni novembrī man ir tāds kā Star Wars periods. Iespējams, ietekmējos no kārtējās filmas reklāmas, kuru nekad tā arī nenoskatos.

Star Wars, Vol. 2: Showdown on the Smuggler’s Moon (Star Wars (2015) #2) by Jason Aaron – šī sērija ir veltīta Lūkam, kuru pēc Nāves zvaigznes uzsperšanas dikti meklē pats ļaunais.

Rebel Jail (Star Wars (2015) #3) by Jason Aaron – neteikšu, ka stāsti būtu kaut kas unikāls un elpu aizraujošs, lielākoties viduvējas kvalitātes, un nedod dievs, ja sāksi meklēt varoņu motivāciju.

Last Flight of the Harbinger (Star Wars (2015) #4) by Jason Aaron – autori gan mēģina ieviest ekonomisko aspektu, jo pat ļaunās impērijas uzturēšana prasa resursus, taču to dara nekonsekventi un patiesībā nonāk pretrunās ar sevi.

Yoda’s Secret War (Star Wars (2015) #5) by Jason Aaron – taču kā lasāmais nudien nav peļams, ja negribas pārāk iedziļināties un esi gatavs ātram stāstam no zināmas pasaules.

Black Squadron (Star Wars: Poe Dameron #1) by Charles Soule – šis bija visvājākais no visiem lasītajiem, bija jau daudz piedzīvojumu, bet kopumā nebiju sajūsmā par jauno varoni.

Aphra (Star Wars: Doctor Aphra #1) by Kieron Gillen – Afra, tumšo spēku lojāliste man patika, vismaz kaut kas par pašu pasauli un bez liela patosa.

Hanija. Gaismas Bruņinieks (Hania #1) by Silvana de Mari – pērkot jau zināju, ka šī būs tāda atšķaidīta rakstnieces versija, kas domāta pusaudžiem. Tomēr labi uzrakstīta un daudziem kalpos kā pāreja no pasakām uz moderno fantāziju.

Blackwing (Ravens’ Mark #1) by Ed McDonald – kvalitatīvs fantastiskais bojeviks, ja šo žanru esi lasījis maz, tad patiks ļoti, ja daudz, tad varēsi priecāties par kvalitatīvu standartkombināciju.

Edgedancer (The Stormlight Archive #2.5) by Brandon Sanderson – nopirku cerībā izlasīt pirms sērijas trešās grāmatas iznākšanas. Neizdevās, bet jau zinu, ka būs laba.

Oathbringer (The Stormlight Archive #3) by Brandon Sanderson – gaidīju turpinājumu gadiem, un nu esmu aizmirsis, kas bija lasāms pirmajās divās grāmatās. Tagad nopietni apsveru pārlasīšanu, nieka 2000 lappuses, un varēšu ķerties klāt arī šai.

Sleeping Beauties by Stephen King – nopirku, jo Kings, citu motivāciju man nemaz nevajadzēja.

Harry Potter and the Prisoner of Azkaban (Harry Potter #3) by J.K. Rowling, Jim Kay – ja jau man mājās ir pirmās divas ilustrētās grāmatas, tad noteikti man vajag arī pārējās. Nezinu kā izskatīsies biezākie darbi, bet pagaidām ir labi.

Democracy by Αbraham Kawa – komikss, neesmu pat vēl atvēris. Nopirku, jo seši eiro.

%d bloggers like this: