25. augusts

Kučinga – Singapūra

Rīts ir agrais – ceļamies 4:40, lai jau ap pieciem startētu uz lidostu. Šoreiz mums brauciens sanāk dārgāks, jo esot četri cilvēki ar lielu bagāžu un tamdēļ jābrauc ar busiņu, 50 ringiti. Šī lidosta ir lielāka un suņi mums nepiesienas kā Mulu. Diemžēl ar iečekošanos tik raiti neiet, bagāža ir visiem cilvēkiem. Mēs, protams, iestājamies vislēnākajā rindā, un mums priekšā stāvošajiem bagāžas iečeko īpaši ilgi. Bet, lai vai kā, beigu beigās esam lidmašīnā un dodamies uz Singapūru. Un ap deviņiem pēc vietējā laika esam Čangi lidostā.

Šoreiz imigrācija man nesagādāja nekādas problēmas, bagāža atnāca un varējām mierīgi sperties uz viesnīcu. Diemžēl no rīta negulējuši, pateicām taksistam nepareizu viesnīcu un brauciens nedaudz ievilkās. Šoreiz mūsu viesnīca ir IBIS Clark’s Quay budžeta hotelis. Tur ierodamies bez cerībām uzreiz tikt pie istabām, jo vēl jau rīts. Bet mums paveicas – viena no istabām jau ir tukša un ir, kur nolikt mantas. Istabas nudien ir budžeta – četriem cilvēkiem ar koferiem vietas knapi pietiek. Bet nekas, noliekam mantas un dodamies ekskursijā.

Mums šodien pirmais apmeklējamais punkts ir Zinātnes un tehnikas sasniegumu muzejs. Nebiju tajā bijis 15 gadus. Atminējos, ka no metro stacijas uz turienei bija jāiet cauri pie-stacijas tirgum. Tagad vairs nav ne tirgus, ne ķīniešu ar reklāmu lapelēm. Izskatās, ka viņi te visu ir nolēmuši pārbūvēt, tik ceļš palicis nemainīgs.

Arī pašu muzeju acīmredzot rekonstruē, jo daļā no āra atrakcijām strādā ceļamkrāni. Muzejā uzzinām, ka biļetes esot jāpērk elektroniski. Skenējam kodu un telefonā meklējam iespēju nopirkt, tad pienāk darbiniece un paziņo, ka tehnisku iemeslu dēļ biļetes nopirkt nevar un lai ejot uz administrāciju. Var redzēt, ka administrācijā jau smalko biļešu pārdošanas mākslu ir piemirsuši un diezgan ilgi krāmējas ar čekiem un to pasaknīšiem, bet beigās tiekam pie biļetes un iekšā muzejā.

Ja godīgi, es no iepriekšējās apmeklēšanas reizes atminos tikai teslas spoli, bet tā remontā. Viss pārējais, it kā es te būtu pirmo reizi. Sākumā optiskās ilūzijas, tad iekuļos pilsētbūves prezentācijā, tāds kā Sim city, kur, izmantojot pasaules lielās pilsētas kā piemērus, tiek izskaidrots kā ir pareizi jābūvē pilsēta. Tad aizgāju uz enerģijas plānošanas sektoru un vinnēju simulācijā ar pirmo reizi, uzbūvējot kodolreaktorus, ar to te nav nošauts greizi.

Vēl ir iespēja piedalīties tornado simulācijā, pētīt un regulēt cunami viļņus, pētīt iežu deformāciju zemestrīcēs. Ja viss tas apnīk, var aiziet uz spoguļu labirintu – baigi labs, lai ar centrālā zālē atrodams heksagons, un iziet cauri baiļu istabai, zirnekļi, klauni un citi mūdži, gan jau katram būs, no kā sabīties. Muzejā pavadām divas stundas un tad kuņģis atgādina, ka šodien jau vispār nekas nav īsti ēsts.

Dosimies uz maķīti, man gan bija sapnis atrast to pašu, kur ēdām pirms gadiem 15, bet izskatās, ka tā vietā ir kaut kas jau izbūvēts un nākas samierināties ar pie-stacijas variantu. Paēdam un dodamies uz Botānisko dārzu.

Botānisko dārzu es apmeklēju katru reizi, kad esmu Singapūrā. Bija laiki, kad tai pat nebija metro stacijas, bet nu ir un saucas “Botāniskais dārzs”. Ko lai saka? Viens no episkākajiem botāniskajiem dārziem, ko esmu redzējis. Bez maksas un diezgan populārs, sevišķi vakaros, kad cilvēki te nāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tā kā esmu te bijis daudzas reizes, tad ļauju līdzbraucējiem pašiem iet kur vēlas.

Centrālā dārza nagla ir orhideju dārzs, tas ir par atsevišķu samaksu un apskates vērts. Te, protams, ir smukas orhidejas, bromēliju māja un kūlhauss, kas arī piebāzts ar orhideju sugu augiem. Ir ko skatīties. Skaidra lieta, ka te visi taisa savus instagrama bilžukus un vietām nākas maitāt viņiem procesu, lai tiktu tālāk. Reāli izbesīja viens “fotogrāfs” un ne mani vienīgo, kas galveno dobi fotografēja, man šķiet, stundu.

Kad esam labi izblandījušies, dodamies uz autobusu, jo mums vēl jāiešauj Orchard street grāmatveikalā, mājās ir pieprasījums pēc vulkānu un cunami grāmatām. Matīss jau ir reāli sapīcis, viņu uzmundrina sēdēšana divstāvu autobusa otrajā stāvā, nav jau joka lieta pusaudža vecumā noblandīties visu dienu bez kārtīga interneta. Dodamies uz hoteli. Mums tiek izsniegtas arī otra numuriņa atslēgas un var atpūsties pēc garās dienas.