Navigate / search

Grāmatu izstāde 2017

Grāmatu izstāde

Šogad man Andris no Prometeja piedāvāja unikālu iespēju piedalīties grāmatu izstādēhttp://domgraudi.blogspot.co un pavērot visu notiekošo no letes otras puses. Teikšu, kā ir, mani tas ieinteresēja. Es vienmēr esmu gribējis redzēt tos cilvēkus, kuri pērk un lasa fantastikas un fantāzijas grāmatas. Pie reizes bija plāns papildināt arī pašam savus grāmatu krājumus. Uz to gan pārāk lielas cerības neliku, jo uz grāmatu veikaliem eju biežāk nekā uz pārtikas bodēm, un man it kā viss nopirkšanas vērtais ir nopirkts.

Bet nu padalīšos ar savu pieredzēto. Grāmatu izstādes apmeklētāji lielākoties ir pavisam parasti cilvēki, jā, laiku pa laikam ir redzami reptiloīdi, bet viņi ir pietiekoši labi maskējušies un tādēļ ar savu ierašanos ažiotāžu neizraisa.

Par to stāstīšanu ir tā visnotaļ interesanti. Parasti cilvēks, ja viņš bodē skatās preces, pārdevēja uzbāšanās ar palīdzību šķiet aizvainojoša, un cilvēks lielākoties aizmuks prom. Grāmatu tirdzniecībā, vismaz izstādē, tā nav. Vidējais grāmatmīlis lielākoties ir visnotaļ runātīgs cilvēks, galvenais vajag dot viņam/viņai iespēju uzsākt sarunu, visvienkāršāk to panākt ir sākt pirmajam. Un tad var uzklausīt gan kritiku, gan atzinības vārdus. Galvenais ir nemēģināt viņam kaut ko pārdot, bet vienkārši parunāt par grāmatām. Bet nu par pircēju kategorijām.

Ērgļa acs – šie ir cilvēki, kuri uz piedāvājuma skatās no droša attāluma – divi un vairāk metri. Ja pa vidu nebūtu izliktas vitrīnas ar Zelta ābeles godalgas nominantu grāmatām, tad viņi turētos maksimāli tuvu ejas vidusdaļai. Šie vēl ar lasīšanu redzi nav samaitājuši un paši apgalvo, ka tuvāk nākt viņiem nemaz nevajagot. Taču uzrunāti lielākoties ir gatavi pienākt klāt un apskatīties arī no tuvāka attāluma.

Klīstošie holandieši – tie ir cilvēki, kuri paši nesaprot kur un kādēļ ir nonākuši. Viņi ar tukšu acu skatienu klīst pa ejām un dzīvo paši savā pasaulē. Ja spriežam pēc analoģijas ar lielveikaliem, tie noteikti ir no sievām vai vīriem noklīduši nesēji. Iespējams, ka arī no blakus izstādes iemaldījies apmeklētājs.

Izdevniecības Fani – šie cilvēki ir izlasījuši/izlasījušas visu piedāvāto un pienāk cerībā ieraudzīt kaut ko jaunu. Šos es saprotu, jo pats piederu pie tiem. Šādiem pircējiem cena interesē vismazāk, vairāk uztrauc jautājums, kā guvumu pareizi sapakot somās, lai varētu visu aizstiept mājās nesagandējot muguru. Viņi neskopojas ar atzinības vārdiem un interesējas, kad būs kaut kas jauns.

Erudīti – tikai vīrieši, parasti gados, kuri reiz ir strādājuši industrijā. Viņus absolūti neinteresē piedāvājums, viņi ir atnākuši parunāties. Izstāstīt par saviem piekrautajiem grāmatu plauktiem, par to, kā visas nemaz nav iespējams izlasīt. Prometeja gadījumā erudīts vienmēr uzskatīs par vajadzīgu atgādināt , ka iepriekšējo redakciju 1937. gadā apšāva. Viņi mīl pajautāt pēc kādas lietas, kuras uzražošana izmaksātu astronomisku summu, kāda reta eksemplāra faksimilu un tā. Tomēr arī šiem vīriem spēju dot viedus padomus. Vīram ar lielo bibliotēku izstāstīju, ka es plānoju saviem mantiniekiem uzdot par pienākumu norakt mani kopā ar neizlasītajām grāmatām. Bijušajam tipogrāfijas darbiniekam devu padomu, ka glancētie žurnāli degs daudz labāk, ja viņus pirms tam izmērcēs un tad izžāvēs. (zinu, jo man pastkastē reizēm žurnāli izmirkst).

Mērķtiecīgie – viņi no grāmatu izstādi uztver kā lielu grāmatu veikalu, kurā nopirkt visu vajadzīgo. Viņiem ir saraksts, ierobežots laiks. No pasākuma viņi netaisa lielu ambrāžu – aiziet, nopērk, ko vajag, un dodas tālāk.

Budžetnieki – šiem cilvēkiem ir jāpiedzīvo grāmatmīļa murgs – ar limitētiem resursiem jāmaksimizē guvums. Viņi labprāt paņemtu visu, bet naudas ir, cik ir, un tādēļ viņu patiesi interesē iegādājamās grāmatas saturs. Viņš apskatīsies grāmatas vērtējumu, būs lasījis atsauksmes un labprāt uzklausīs tavas domas.

Bezbudžetnieki (varbūt Taupīgie) – šī ir pavisam skumja kategorija, bet tāda ir realitāte. Viņi lielākoties staigā apkārt un veido no bibliotēkas ņemamo un lasāmo grāmatu sarakstu. Ir cilvēki, kuriem atšķirībā no manis, nepiemīt privātīpašnieciskas tieksmes un viņiem nav svarīgi, lai grāmata pēc izlasīšanas paliktu grāmatu plauktā.

Grāmatu blogeri – tie ir īpaša kategorija, kas lielākoties pazīst izdevniecības cilvēkus, labi informēti par piedāvājumu. Tas lielākoties jau ir viņu plauktos, šī ir viena no tām reizēm, kad savus kolēģus var “nejauši” ieraudzīt dzīvajā. Mēģināt kādā pretimnācējā sazīmēt, iespējams, vēl neredzētu grāmatblogeri utt. Protams, beigu beigās dienas guvums ir jāieliek sociālajos tīklos un piedzīvotais jāapraksta blogā. Man šogad sanāca sastapt daudzus grāmatu blogerus, jo galu galā izstādē biju veselas divas dienas!

Īpaši uzteikt es gribētu kādu puisi, kurš savos secinājumos bija skarbs. Viņu interesēja viss piedāvājums, diemžēl pēc īsa apstāsta viņa secinājums par katru darbu bija nemainīgs: “izklausās diezgan sviestaini.” Beigās gan viņš mums atzinās, ka patiesībā vēloties Mansarda stendā sastapt pašu Joņevu. Ceru, ka viņa sapņi piepildījās.

Tā kā Prometeja piedāvājums ir diezgan koncentrēts fantastikas un fantāzijas žanrā, tad nācās arī sastapt pircējus, kas saka – nē, tādas lietas mani neinteresē. Vispār es viņus saprotu, mani ar’ Kontinenta piedāvājums, piemēram, neuzrunā, un Habbarda baznīcas materiāliem es metu lielu līkumu. Taču parasti mēģināju uzķert, kur rodas aizspriedumu būtība. Runājoši dzīvnieki var nobiedēt ikvienu. Tādēļ centos skaidrot, ka žanrs jau ir tikai papildus slānis tam pašam jaukajam detektīvam, kara stāstam vai trillerim. Taču cilvēku pārliecība lielākoties bija stipra, un viņi nepadevās. Beigās, kad cilvēki jautāja, vai mums ir kaut kas no biogrāfijām, es atbildēju, ka, jā, šeit mums ir viena burvja dzīves gaitu apraksts.

Lai cik tas skumji nebūtu, pircējus vairāk par pašu grāmatu interesē tās cena. Pēc salīdzinoši nesen izskanējušā raidījuma pat sunim ir zināms, ka grāmatas pašizmaksa ir maksimums 3 EUR (vai viens Bojārs). Tā kā Prometeja stendā vislētākā grāmata bija 4,95, tad tā arī izraisīja vislielāko pircēju interesi. Kā jau zināms, blogeri nespēj muti valdīt ne tikai internetā, bet arī reālajā dzīvē, un es labprāt potenciālajiem pircējiem stāstīju par noskatīto grāmatu.

Izskatās, ka viens Bojārs arī ir tā cena, uz kuru tēmē pircējs. Piemēram, svētdien, kad meklēju ko vēl varētu nopirkt, dzirdēju kādas padzīvojušas kundzes izbrīnītu jautājumu, kādēļ viss ir tik dārgs (~7 EUR), viņa bija domājusi, ka pēdējā izstādes dienā, ja ne visu došot par velti, tad par nopietnām atlaidēm. Pasteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu, ka tas būkšķis brīdī, kad nokrita cenas tā arī nekad nepienāca. Var jau saprast pircējus, ekonomiskā situācija, mazās pensijas, algas un citus faktorus, tomēr ir jāsaprot arī otra puse – grāmatu izdevniecība tomēr ir uzņēmējdarbība, kurai vēlams vismaz iziet pa nullēm, un nodarbošanās ar labdarību nevienu īsti nemotivē. Galu galā par brīvu izstādē vienmēr ir iespējams dabūt Bībeli, un apmeklējot grāmatas maiņas punktu (ja paspēs pirms ibook nažiem), atrast arī šo to lasīšanas vērtu.

No pasākumiem neapmeklēju nevienu. Kad gāju garām Krievijas izdevēju stendam, dzirdēju salīdzinošo analīzi starp Rietumu un Austrumu literatūras variantiem. Tēze bija aiz matiem pievilkta, un gāju tālāk. Svētdien, kad ļaužu masa bija klusāka, tad uz dienas beigām dzirdēju diezgan fragmentāru un neprecīzu Rembo filmas atstāstu, šķiet kāds Afganistānas veterāns bija uzrakstījis grāmatu par savu cīņu pret dušmaņiem.

Grāmatu izstāde ir viens brangs un lustīgs pasākumus, kuru nudien ir vērts apmeklēt!

Par bildi paldies Maijai no Domugraudiem

Februāra grāmatas

Februāra grāmatas

Februāris grāmatu iegādes ziņā man padevies visnotaļ brangs – veselas 23. Bet nav jau arī par ko daudz brīnīties, Zvaigznes veikalos bija lielās atlaides, pēc tam Grāmatu izstāde 2016. Tā kā ir vien likumsakarīgi, ka iegādāto grāmatu skaits gandrīz sasniedz mēneša dienu skaitu. Bet nu par katru pēc kārtas.

Cod: A Biography of the Fish that Changed the World by Mark Kurlansky – šo grāmatu es esmu vēlējies nopirkt vismaz desmit gadus. Mencas mani vienmēr ir interesējušas, sevišķi ņemot vērā to, ka uz šo grāmatu es esmu sastapis daudz atsauces citās grāmatās. Beidzot es viņu tīri nejauši ieraudzīju Jāņa Rozes grāmatnīcā par nieka cenu. Nācās vien pirkt viņu nost.

The Warded Man (The Demon Cycle #1) by Peter V. Brett – Dēmonu cikla pirkšana vai nepirkšana bija mana šī gada sākuma apsēstība. Es daudz laika patērēju domājot, ar kādiem vākiem vai varbūt elektroniski, beigās paņēmu elektroniski visas, kas ciklā bija iznākušas.

The Desert Spear (The Demon Cycle #2) by Peter V. Brett – Man dikti patika ideja par korelingiem, kas naktī parādās un mēģina noķert visus cilvēkus, kas nav paslēpušies aiz aizsargzīmēm. Rodas jautājums, kā tad viņi vispār tos gadu simtus ir pārdzīvojuši, kā atklājuši aizsargzīmes.

The Daylight War (The Demon Cycle #3) by Peter V. Brett – vienīgais mīnuss ir tas, ka ar katru nākamo sērijas grāmatu lapaspušu apjoms pieaug, autors nemaz neprot sevi ierobežot. Pirmo esmu jau izlasījis, un tā bija laba. Otrās lasīšana iestiepās gandrīz divas nedēļas.

The Skull Throne (The Demon Cycle #4) by Peter V. Brett – ja autors tik daudz laika veltīs tam, kas kuram patīk un kurš pret kuru neizjūt pretmīlestību, tad visa viņa labā ideja pārvērtīsies par Blaumaņa lugas atblāzmu.

Zelta dēls (Red Rising #2) by Pīrss Brauns – izdevniecība Prometejs atkal ir iepriecinājusi lasītājus ar aizraujošu fantastiku. Izlasās vienā paņēmienā. Derovs reāli valda ne tikai uz Marsa, bet visā Saules sistēmā. Vispār valdītu, ja prastu izvēlēties pareizos draugus. Nopirku Grāmatu izstādē.

Cilvēks bez valsts by Kurt Vonnegut – turpinu savu Vonnegūta grāmatu kolekcionēšanu. Šo sameklēju ibook.lv. Tagad būs jāmet miers uz kādu pusgadu, jāļauj grāmattirgotāju krājumiem atjaunoties un tad, iespējams, varēšu savu kolekciju pabeigt.

Vēja vārds (The Kingkiller Chronicle #1) by Patrick Rothfuss – šo nopirku, jo beidzot biju viņai sagaidījis atlaidi Zvaigznes akcijā. Tā kā grāmata ir lasīta jau sen un angļu valodā, tad lielas vajadzības nebija, taču viņa ir tik laba, ka būtu jauki dabūt sev latviešu versiju.

Vieda vīra bailes (The Kingkiller Chronicle #2) by Patrick Rothfuss – tas pats, kas iepriekšējai, tagad vēl jāsagaida, kad cienījamais autors sasparosies uz nākamās grāmatas izdošanu.

Pēdējā vēlēšanās (The Witcher #1) by Andžejs Sapovskis – šo grāmatu es dabūju no izdevniecības Zvaigzne ABC pret godīgu atsauksmi. Man jau kā Ragaņa fanam dikti patika, smuki iztulkota, lasās raiti, un ļoti ceru, ka arī pārējās Ragaņa sērijas grāmatas neliks sevi ilgi gaidīt.

Тайны ордена (Девятый #6) by Артём Каменистый – kas tas būtu par mēnesi, ja es nebūtu paņēmis smadzeņu košļeni. Šis ir vienas garas sērijas noslēdzošais darbs, tajā kopš trešās grāmatas, nekas nopietns vairs nenotika, autors stiepa gumiju līdz ārprātam, bet lasīt tik un tā bija interesanti. Šo izlasot pārsteigumu nebija, visus noslēpumus lasītājs uzzināja no padsmit lapaspušu gara monologa, kurš izklausījās nepārliecinoši.

Rat Queens, Vol. 1: Sass & Sorcery (Rat Queens #1-5) by Kurtis J. Wiebe – kaut kur biju dzirdējis, ka šis komikss esot viens no labākajiem, kāds patlaban sastopams. Izlasīju ir tīri labs, feministisks, algotnes, brīvā mīlestība, monstri un konspirācijas.

Rat Queens, Vol. 2: The Far Reaching Tentacles of N’rygoth (Rat Queens #6-10) by Kurtis J. Wiebe – Izlasot pirmo, man vajadzēja otro. Kad dabūju otro, tad nolēmu to atlikt vēlākam laikam, nebaltām dienām.

Okeāns ielas galā by Neil Gaiman – vēl viena sen izlasīta grāmata, kuru nolēmu dabūt arī latviešu valodā, ja nu kādreiz gribēsies pārlasīt. Geimens kā autors man dikti patīk. Bet patiks vēl vairāk, kad no viņa sagaidīšu Amerikāņu dievus II.

Atmodas eiforija un atmošanās paģiras, 2. daļa by Igors Vārpa – kaut kad sen atpakaļ izlasīju pirmo daļu, otro biju palaidis garām. Nu nāksies atrast laiku, lai savu kļūdu uzlabotu. Šo arī nopirku Zvaigznes noliktavu tīrīšanā.

Tagad sekos Grāmatu izstāde 2016 iepirktās grāmatas.

Mātes piens (“Mēs. Latvija, XX gadsimts” #9) by Nora Ikstena – par šo grāmatu esmu lasījis tik daudz labas atsauksmes, ka pirku vien nost. Ir veselīgi izlasīt izslavētos latviešu autoru jaunos darbus, lai būtu lietas kursā.

Svina garša (“Mēs. Latvija, XX gadsimts” #4) by Māris Bērziņš – arī šo man pāris cilvēki ir rekomendējuši, un es viņu gaumei uzticos, nāksies vien izlasīt arī pašam. Kas zina, varbūt sakrāšu un izlasīšu arī visu sēriju “Mēs. Latvija, XX gadsimts”.

Meitene ar pūķa tetovējumu (Millennium Trilogy #1) by Stieg Larsson – reizēm gadās, ka ielec vilcienā gadus septiņus par vēlu. Bet labāk ielēkt nekā neielēkt. Pret Lārsona daiļradi man bija ne ar ko nepamatota skepse. Sak, ko var gribēt no zviedru komunista. Šo jau esmu paspējis izlasīt, kvalitatīvs trilleris, kas apkopo žanra labākās īpašības un skandināvu piesitiens, klusās mazpilsētas un vardarbība pret sievietēm. Neteikšu, ka galvenā varone mani īpaši aizķēra, bet bija interesanti.

Meitene, kas spēlējās ar uguni (Millennium Trilogy #2) by Stieg Larsson – ja jau pērk vienu, tad jāņem arī pārējās, cena bija ļoti pievilcīga, tādēļ padevos.

Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni (Millennium Trilogy #3) by Stieg Larsson – šogad izdos šīs sērijas ceturto grāmatu arī latviski. Domāju, ka lasīšu, daži grāmatblogeri to jau ir paspējuši izdarīt. Šad tad jau vajag dzīvē arī kādu trillerīti. Mani pat nesatrauc, ka ceturto grāmatu neraksta Lārsons. Viņa stils ir visnotaļ viegli replicējams, tādēļ problēmām nevajadzētu rasties.

The Steampunk Bible by Jeff VanderMeer – vispār jau es esmu pašpasludināts stīmpanka guru, bet patiesībā man ar teorētiskajām zināšanām ir visnotaļ paknapi. Ar šo grāmatu grasos aizlāpīt robus šajā tēmā un sasistematizēt jau esošās zināšanas.

Spirta jūra by Raimo Pullats – kas būtu pasaule bez spirta? Šīs grāmatas cena izstādē bija sasniegusi man pieņemamu līmeni – veselus piecus eiro. Nav jau tā, ka es būtu skopulis, taču pastāv liels risks, ka es grāmatu nekad neizlasīšu, un tad tērēt daudz nav prāta darbs.

Vijole Latvijas mūzikas kultūras vēsturiskajā attīstībā by Inese Žune – nu vijoles man ir patikušas vienmēr, tādēļ nevarēju atturēt sevi no šīs šauri specializētās grāmatas iegādes.

Janvāra grāmatas

January 2016

Janvāris man grāmatu iegādes ziņā nebija tik spožs kā decembris, taču tā vai citādi pie sešpadsmit grāmatām tiku. Bet nu par visām pēc kārtas.

The Road to Little Dribbling: More Notes From a Small Island (Notes From a Small Island #2) by Bill Bryson – nemaz no sākuma nebiju plānojis pirkt papīra versijā. Taču elektroniskās versijas iegādes apmaksai man nāktos pārdot vienu nieri. Vispār tā arī neesmu sapratis, kā var elektroniskā grāmata maksāt dārgāk par grāmatu cietajos vākos ar visu piegādi. Lai vai kā, nopirku un izlasīju. Braisons, kā jau pienākas, raksta ar humoru daudz par saviem iespaidiem un cinisku skatījumu uz pārējiem. Vietām atkārtojas no saviem iepriekšējiem darbiem. Un beigas ar’ bija dikti sasteigtas – par Skotiju knapi desmit lapaspuses.

City of Blades (The Divine Cities #2) by Robert Jackson Bennett  – šo grāmatu izmantojot dažādus aplinkus ceļus dabūju izlasīt jau mēnesi pirms iznākšanas. Paldies, Andri! Saipūras un Kontinenta rīvēšanās turpinās, un dievības nāve nenozīmē viņa ietekmes beigšanās. Autors savā City of Stairs sev pacēlis latiņu neiedomājami augstu, tādēļ šī neizvilka līdz tādam pašam līmenim. Tomēr nevajag kreņķēties, viņa tik un tā ir ļoti laba. Ja nu kāds vēl nezina, tad City of Stairs drīz iznāks latviski, un viņu būs tulkojis Vilis Kasims, tā kā tulkojums būs labu labais! Bet kādēļ tikai janvāra grāmata, tādēļ, ka janvārī viņu izdeva, un janvārī es viņu oficiāli nopirku.

Galaxy’s Edge No. 2, Galaxy’s Edge No. 3 un Galaxy’s Edge No. 18 – mans mīļākais fantastikas stāstu žurnāls. Joprojām strādāju pie projekta nopirkt visus numurus papīra formātā, miksējot jaunos ar vecajiem. Otro un trešo jau sen esmu izlasījis, bet jaunākais vēl gaidīs savu kārtu.

Pacific: The Ocean of the Future by Simon Winchester – kā gan es varēju atstāt nenopirktu vienu no maniem non-fiction favorītautoriem. Sevišķi, ja par viņa Atlantijas okeānam veltīto grāmatu biju sajūsmā. Redzēs, kādu jaunu informāciju iegūšu par Kluso okeānu.

A History of the World in Twelve Maps by Jerry Brotton – par šo grāmatu es paldies saku Spīganai, viņa man to iedāvināja grāmatu blogeru Ziemassvētkos. Par kartēm un vēsturi, bieza, ko gan es vairāk varētu vēlēties! Tagad viņa man stāv plauktā, un es burtiski sevi spīdzinu to nelasot. Gaidu, kad man negribēsies neko lasīt (man arī tā gadās), un tad lasīšu šo sevis uzmundrināšanai.

Titāna sirēnas by Kurt Vonnegut – šī ir daļa no kāda sava sapņa realizēšanas. Sapnis ir pavisam vienkāršs – dabūt savā īpašumā visas Vonnegūta grāmatas, kuras izdevis Tapals. Tam ir vairāki iemesli – man patīk autors, un grāmatas jau agrāk esmu lasījis, man patīk vāciņi, un es labprāt vēlētos tās izlasīt vēlreiz.

Armagedons atskatoties by Kurt Vonnegut – vispār jau Vonnegūta grāmatas nemaz nav tik viegli dabūt. Šīs pirmās divas es nopirku antikvariātā Planēta, cenas bija visnotaļ draudzīgas, un tādēļ sapņa realizācijas sākumā šķita, ka būs gan ātri un pa lēto.

Galapagu salas by Kurt Vonnegut – taču tā nebija viss!. Šo dabūju no antikvariāta Gunas grāmatas. Nemaz nebija tik lēta, un ar šo grāmatu Rīgas centrā atrodamās Vonnegūta grāmatas beidzās. Nācās meklēt citas iespējas.

Mehāniskās klavieres by Kurt Vonnegut – nācās līst iekšā ibook piedāvājumos. Sākumā neliku pie kategorijas “vēlos pirkt”, negribēju, lai sarosās grāmatu zagļi un nenes man bibliotēku eksemplārus. Iesāku ar pārbaudītiem pārdevējiem. Šī arī bija padārga, bet alternatīvu nebija.

Līķu Pēteris; Kaķa šūpulis by Kurt Vonnegut – ar šo grāmatu bija labāk, ja neskaita viņu kā vienu no maniem visu laiku favorītiem, es viņu dabūju par salīdzinoši zemu cenu, jo viņai bija praktiski nepamanāms pleķis uz lapām.

Fokuss pokuss by Kurt Vonnegut  – ar šo grāmatu es izsmēlu arī aktīvo ibook tirgotāju piedāvājumu. Pat uzrakstīju vienam, kuram ir tik daudz grāmatu, ka viņam nav laika visu sadzīt savā pārdošanas lapā, bet arī viņam nekā nebija. Nekas, pāris mēnešus atlikšu un tad ķeršos klāt pa jaunam. Protams, es viņas visas izlasīšu, taču pagaidām raustos, jo var gadīties, ka izlasot vienu tūdaļ sākšu lasīt nākamo. Finālā blogā varētu sanākt Vonnegūta mēnesis. Negribas, lai Vonnegūta vārdiem sakot mani lasītāji tamdēļ mani uzskatītu par dirsas caurumu.

Ведьмак (The Witcher #1-7) by Andrzej Sapkowski – jā, es zinu, ka tūliņ latviski iznāks Ragaiņa sērijas pirmā grāmata. Taču nevar jau zināt, vai iznāks arī visas pārējās sērijas grāmatas un kad tas vēl būs. Taču vienu zinu droši pēc vienas izlasīšanas (tas jau, starp citu, reiz jau ir izdarīts) es nevarēšu apstāties.

English Passengers by Matthew KnealeMs Marii arī diezgan labi noprot manu literāro gaumi un tādēļ iedāvināja man šo grāmatu blogeru Ziemassvētkos. Romāns, kas balstīts uz Tasmānijas kolonizācijas vēstures fona, tas man ir tieši vajadzīgs. Bez ironijas, reti kurš spēj novērtēt Tasmānijas pamatiedzīvotāju interesanto un beigās fatālo vēsturi, balto cilvēku lielos plānus un mītus, kas saistīti ar šo zemi. Līdz šim es informāciju esmu guvis no dažādām populārzinātniskām un vēstures grāmatām, nu varēšu apskatīties, kā šo informāciju izmantojuši romānam.

Chasing the Sun: The Epic Story of the Star That Gives Us Life by Richard Cohen – Jāņa Rozes grāmatnīcā – tajā, kas atrodas uz Barona ielas, reizēm var atrast labas populārzinātniskās grāmatas. Reizēm arī tādas, kas sevi tikai uzdod par populārzinātniskām. Man arī ir radies priekšstats, ka viņi tās ieved no kādas paralēlas dimensijas, jo tik lētu mantu reti kad gadās redzēt pat bookdepository atlaižu maratonos. Tā kā man ir radies maldīgs priekšstats, ka tajā nodaļā vienīgi es pērku grāmatas, tad šo nopirku, lai vienu plauktu padarītu vizuāli ļoti tukšu, cerot, ka drīz viņi atvedīs papildinājumu populārzinātnisko grāmatu klāstam. Par pašu grāmatu, izšķirstot šķita ļoti interesanta, un man patīk tādas, kurās kāds fenomens, šajā gadījumā mums tuvākā zvaigzne tiek aplūkots kultūrvēsturiskā kontekstā.

Ceru, ka arī jūsu grāmatu ieguvumu janvārī bija labi.

Decembra grāmatas

Decembris 2015

Šis mēnesis man ir bijis īpaši ražīgs, esmu ticis pie veselām divdesmit grāmatām. Vairāk gan tas ir izskaidrojams ar vāju raksturu un biežu grāmatveikalu apmeklēšanu. Bet nu par katru pēc kārtas.

Rendezvous with Rama (Rama #1) by Arthur C. Clarke  – izlasīju sen, bet papīra formā man vēl nebija. Klarks man dikti patīk jau no bērna kājas, un tas, ka šī grāmata bija pieejama SF Masterworks sērijā, mani tikai pamudināja viņu iegādāties. Ja vēl līdz šim nav nācies izlasīt šo zinātniskās fantastikas klasikas meistardarbu, noteiktu iesaku. Tikai lasot atcerieties laiku, kurā grāmata tika sarakstīta!

Abercrombie signature

The Heroes (First Law World #5) by Joe Abercrombie – ja esi darkgrim fantāzijas fans un neesi vēl izlasījis šī autora grāmatas, tad uzmanies – tavu fana kartiņu var anulēt. Šī ir episka grāmata visos aspektos, tieši šo eksemplāru saņēmu dāvanā no Andra Ziemassvētkos, un ne jau parastu bodē nopirktu, nē, ar pašrocīgu autora parakstu un manu vārdu. Manu sajūsmu par šo grāmatu tiešām nav iespējams aprakstīt!

The Compleat Discworld Atlas (Discworld Maps) by Terry Pratchett, The Discworld Emporium – šai grāmatai es vienkārši nevarēju veikalā paiet garām. Jā, es viņu paņēmu, pašķirstīju un pat noliku plauktā atpakaļ. Bet, ja tu esi izlasījis 40+ grāmatas no šīs sērijas, ir grūti paiet garām Diskzemes kartei!

Atlas of Remote Islands by Judith Schalansky – šo grāmatu iepirku, jo pēc vienas viduvējas grāmatas par kartēm izlasīšanas goodreads man ieteica šo atlantu. Un kad es par viņu uzzināju, man viņu vajadzēja. Labs koncepts, iespējams, ka informācija par nomaļām pasaules vietām, no kuras dažas pat nav apdzīvotas, tev nekad nenoderēs. Bet ir tik jauki lasot apzināties, ka katram zemes gabalam uz Zemes ir sava vēsture.

The Rising (The Alchemy Wars #2) by Ian Tregillis – pēc The Mechanical izlasīšanas būtu muļķīgi nelasīt tālāk, sevišķi, ja sēriju raksta viens no taviem top autoriem. Redzēs, vai Jax izdosies apmānīt holandiešus, vai arī pats nonāks to gūstā. Silti iesaku stīmpanka cienītājiem.

Flow My Tears, the Policeman Said by Philip K. Dick – šo grāmatu nopirku tikai tādēļ, ka tā ir no SF Masterworks sērijas. Šis tas no autora ir lasīts, ir nedaudz dīvainas viņa pasaules, bet man patīk.

Floating Worlds by Cecelia Holland – neko nezinu nedz par autori, nedz par grāmatu. Taču, ja jau viņa ielikta SF Masterworks sērijā, tad tur kaut kam ir jābūt. Tagad tik jāatrod laiks to izlasīt.

The Affirmation (The Dream Archipelago #1) by Christopher Priest – arī šī grāmata man ir melnais zirdziņš, nē, nu šo to es zinu, jo vispārējo SF attīstības vēsturi esmu apgramstījis, kas zina, varbūt nudien ir patiešām laba.

The Three Stigmata of Palmer Eldritch by Philip K. Dick  – šo grāmatu nopirku tikai tādēļ, ka tā ir no SF Masterworks sērijas. Šis tas no autora ir lasīts, ir nedaudz dīvainas viņa pasaules, bet man patīk.

Unquenchable Fire (Unquenchable Fire #1) by Rachel Pollack – arī šīs grāmatas nopelns ir tikai tas, ka viņa ietilps SF Masterworks sērijā. Ļoti ceru, ka tas ir meistardarbs, jo citādi būs žēl iztērētās naudas.

The Sirens of Titan by Kurt Vonnegut – klasika un oriģinālvalodā, par kapeikām un arī SF Masterworks sērijā, ko nu te vairs piebilst.

Kapitāls 21. gadsimtā by Thomas Piketty – četrus gadus augstskolā es esmu mācījies ekonomiku no dažādiem aspektiem, kā par brīnumu tas man neradīja riebumu pret šo priekšmetu, un grāmatas par ekonomiku lasu joprojām. Šī grāmata esot vistuvākais no jaunajiem darbiem, kas pārtrumpo par klasiku atzītās ekonomikas grāmatas. Ķieģelis ir pamatīgs, bet latviski, noteikti izlasīšu, tik jānopērk lielāka soma, lai var nēsāt līdzi.

Sēnes ir visur by Edgars Vimba – izcils pirkums, jo šajā decembrī sēņošana bija iespējama. Ietekmējos no Sibillas apskata, un jāatzīst – viņa nemānījās, neskatoties uz autora tieksmi atkārtoties, grāmata ir laba, informatīva un ar bildēm.

Vilka stunda 2

Vilka stunda by Andrjus Tapins – lietuviešu stīmpanks, kvalitatīvs, pārdomāts un ar visu autora parakstu titullapā. Iesaku izlasīt, kad kaut ko tādu kāds sarakstīs par Rīgu?

Road Brothers : Tales from the Broken Empire (The Broken Empire #3.5) by Mark Lawrence – viens no maniem iemīļotajiem autoriem izdeva stāstu krājumu, kas veltīti Jorga ceļabrāļiem. Esmu jau izlasījis, bet apskats vēl rakstās. Ja esi lasījis autora darbus, tad apmeklēsi pāris neredzētus Salauztās impērijas stūrus un dažus no otrā plāna personāžiem pastāstīs Tev ko vairāk. Ja neesi lasījis, tad nebremzē, Prometejs ir izdevis Muļķu princi.

Mēness teātris by Ieva Melgalve – šo grāmatu es saņēmu no izdevniecības Zvaigzne ABC un turpmāk izmantošu, lai iebāztu acīs tiem, kas apgalvo, ka mums jau nav labu zinātniskās fantastikas autoru. Paaudžu kuģi ielikt teātrī, tas ir jāprot un bez talanta to neizdarīsi. Vēl jo vairāk, grāmata rosina domāt un ne jau par to, kā sadalīt atribūtu punktus. Lasiet, nenožēlosiet, sevišķi, ja patīk distopijas un laiku pa laikam aizdomājies par savas dzīves jēgu.

Lamb: The Gospel According to Biff, Christ’s Childhood Pal by Christopher Moore – šo grāmatu man blogeru ziemassvētkos iedāvināja Lasītāja, viņa ir trāpījusi gan tēmā, gan manā literatūras vājībā – Jēziņa alternatīvajos dzīves stāstos. Es jau zinu, ka būs forša.

4 истории (как издавали фантастику в СССР) by Алексей Караваев – šī ir no tām grāmatām, kuru man vajadzēja, pašam par izbrīnu es viņu ļoti ātri dabūju savos nagos. Paldies grāmatnīcas Polaris darbiniekiem. Grāmata ir specializēta un šauram interesentu lokam. Nu tiem kuriem patīk zinātniskā fantastika, un kas savulaik lasījuši to krieviski viņu grāmatu sērijās. Var tikai bēdāties, ka kaut kas līdzīgs nav par Latvijā izdotajām grāmatu sērijām, lai gan šaubos vai kāds viņu, izņemot mani, pirktu.

Mīlestības vēstule ķīļu rakstā by Tomāšs Zmeškals – šo man iedāvināja Fledis arī grāmatblogeru Ziemassvētkos. Šķiet, ka būs par mīlestību, bet esot dikti laba. Izlasīšu un pastāstīšu arī saviem lasītājiem.

Red Plenty: Inside the Fifties’ Soviet Dream by Francis Spufford – šo dāvanā saņēmu no Viļa, grāmata ir par padomjlaikiem, bet no nepadomju cilvēka skatu punkta. Atsauces ir dikti labas un vēsture man patīk, domāju, ka patiks arī man. Galu galā, arī man PSRS bija bērnības saules zeme.

Novembra grāmatas

Novembra grāmatas

Šis ieraksts vairāk ir paredzēts, lai uzskaitītu tās grāmatas, pie kurām es esmu ticis mēneša laikā. Tikšana pie grāmatām ir dažāda, lielākoties es tās nopērku, bet daļu dabūju no dažādām izdevniecībām.

Burvji by Levs Grosmans – saņēmu no izdevniecības Prometejs. Dikti forša, nudien iesaku izlasīt. Ja patīk fantāzija, tad obligāti lasiet, nenožēlosiet! Pat ja šķiet, ka esat izlasījuši visu lasīšanas vērto, tad droši paplašiniet savu sarakstu ar šo. Savukārt ja ar fantāziju esat uz Jūs, lasiet tik un tā! Pēc šīs grāmatas, iespējams, pāriesiet uz Tu.

Sarkanā sacelšanās by Pīrss Brauns – saņēmu no izdevniecības Prometejs. Ja esi zinātniskās fantastikas cienītājs, tad noteikti nepalaid garām šo triloģiju, viņa ar laiku noteikti tiks pieskaitīta pie klasiskajiem darbiem. Savukārt, ja reiz ir patikušas “Bada spēles”, tad šī grāmata noteikti paplašinās tavu redzējumu distopiju pasaulēs.

Shadow & Claw by Gene Wolfe – gudrās grāmatās, kas veltītas Zinātniskajai fantastikai, lasīju, ka ja neesi lasījis “The book of the new sun” ciklu, tad var teikt, ka zinātnisko fantastiku neesi lasījis vispār. Nopirku, lai pārliecinātos, vai patiešām ir tās slavas vērta.

Sword & Citadel by Gene Wolfe – tas pats, ko teicu pa iepriekšējo grāmatu. Ņēmu visu ciklu uzreiz, lai gan nevaru garantēt, ka viņu visu izlasīšu. Kas pozitīvi grāmatas anotācijā, nudien nevar saprast, par ko ir runa, bet man tas atgādina paaudžu kuģa vidi.

The Bazaar of bad dreams by Stephen King – es esmu šī autora “constant reader”, un šī grāmata bija obligāti jānopērk un jāizlasa. Tas nekas, ka daži stāsti jau ir redzēti, autors ievadā apsolīja, ka tie ir pieslīpēti un uzlaboti. Kings ir stāstu lielmeistars, un domāju, ka šī grāmata nebūs savādāka.

Way Station by Clifford D. Simak  – viens no maniem top Zinātniskās fantastikas darbiem. Atvēzējos izlasīt to oriģinālvalodā. Izlasīju divos vakaros, un tas nekas, ka zināju, kā stāsts beigsies, jo lasījis to esmu daudzas reizes. Teikšu tā – pasaule kopš piecdesmitajiem nudien nav mainījusies, un iespējams, ka cilvēki paši ar sevi nudien nespēj tikt galā.

Stūrgalvības hronikas by Jāns Kross – to mani ieteica izlasīt kāda bloga lasītāja. Tavu brīnumu – Jānī Rozē to varēja dabūt pa 5 EUR, nevarēju nenopirkt.

Чужих гор пленники (Пограничная река #5) by Артём Каменистый – un kā lai es šo nenopirktu, ja jau iepriekšējās četras jau esmu izlasījis. Пограничная река cikls ir sācis iet pa apli, un šī grāmata ir jauna apļa sākums.

Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā by Kaspars Pūce – šķiet, ka būs atmiņu stāsts izlasīšanai, ieteica Andris. Nu redzēs, kā būs, pagaidām esmu tikai nopircis, pat neesmu vēl atšķīris.

Белое пламя дракона by Илья Крымов – ja pareizi saprotu, tad šī grāmata ir prīkvels Драконов бастард by Илья Крымов, un tas, ka iepriekšējā bija neslikta, mani pamudināja nopirkt arī nākamo, grāmatu.

Galaxy’s Edge No. 1 un Galaxy’s Edge No. 17 – savulaik pirmos četrus šos Zinātniskās fantastikas žurnālus (stāstu krājumus) izlasīju. Tagad esmu nolēmis lēnā garā viņus visus sakolekcionēt un izlasīt.

Jūrmalas sirds atmiņu lokos by Pēteris Strubergs – iedvesmojos noklausoties dažu nodaļu priekšlasījumu Latvijas Radio 1. Esmu pat izlasījis vairāk nekā pusi, bet šis nudien ir atmiņu krājums, vietām interesants, vietām garlaicīgs. Visas atmiņas lielākoties nāk no autora onkuļa mutes. Noteikti patiks Jūrmalas ielu vēstures pētītājiem. Te var uzzināt kad kā katra iela saukta. Gan jau saņemšos un izlasīšu visu.

Parādi savu grāmatplauktu!

IMG_0085

Šodien Līga aizsāka akciju parādi savu grāmatplauktu. Īstam grāmatu lasītājam nav lielāka prieka kā aplūrēt citu cilvēku grāmatu plauktus. Vismaz man tā ir mīļākā nodarbe. Arī es tiku nominēts, tādēļ te būs mans grāmatu plaukts. Tas atrodas tik neparocīgā vietā, ka to nemaz nav iespējams nofotografēt visu uzreiz. Tādēļ piedāvāju viņu apskatīt no šāda rakursa.

IMG_0084

Bet nu pa plauktiem. Pirmais un galvenais plaukts, kurā nemaz nav atrodamas grāmatas. šī plaukta nolūks ir nodrošināt grāmatu skapja pilnu aizsardzību. Pagaidām tā turas un grāmatām briesmas nedraud.

IMG_0083

Otrais plauktā vēlētos izcelt grāmatu “Tumsas kreisā roka“, ja vēl nav izlasīts tad ieteiktu pamēģināt. “The Information” arī ir laba grāmata – matemātika, algoritmi un informācijas teorija. “Flim-flam” – garantēti atņems uzticību dažādiem šarlatāniem, dziedniekiem un dietologiem.

IMG_0082

Trešais plaukts ir Eko plauktiņš. Domāju, ka grāmatas pašas visu izsaka. “On ugliness” un “History of Beauty” gan vēl neesmu izlasījis. Viņas gaida savu kārtu jau sešus gadus.

IMG_0081

Ceturtais plaukts. No šīm ieteiktu izlasīt “Physics of the impossible” – par nākotnes iespējamajiem sasniegumiem. Daudz fantazēšanas, bet aizraujošs domu lodojums. Savukārt, ja vēlies pievērsties patiesi bibliskam dzīvesveidam, tad par labu nāks “Year of living Biblically“.

IMG_0080

Piektais plaukts. Šajā plauktā divas grāmatas ir aizlienētas. Vien izlasīta otra gaida savu kārtu. Izlasītā jau sešus gadus gaida savu īsto saimnieku. Būs jāmet viss pie malas un saistības jāizpilda. “American Theocracy” iesaku nelasīt, mēs jau tāpat zinām, ka ASV ir fundamentālo kristiešu perēklis. Labāk izlasiet “Eiger dreams” – smuki par alpīnismu.

IMG_0079

Sestais plaukts. Te atrodas elfu cietums. Elfus lasot grāmatas vēl neesmu pieķēris. No šī plaukta var lasīt visas grāmatas. Bet vislasāmākā ir “King of Thorns“. Ja ir interese par ofšoriem, tad laba būs “Treasure islands“.

IMG_0078

Septītais plaukts. Te ieperinājies goblins rakstvedis. “The Artic Grail” būs labs ievad polārpētniecībā un zābaku ēšanā. “God is not great” ir laba reliģijas kritika. Četras grāmatas no šī plaukta vēl neesmu pievārējis.

IMG_0077

Devītais plaukts. Pirmās trīs izlasīšu, kad būšu pensijā. Pārējās nedaudz ātrāk, varbūt pat šogad.

IMG_0076

Desmitais plaukts ir rezervei. Tādēļ te ir kartogrāfija un pavārmāksla.

IMG_0075

Vienpadsmitais plaukts. Te vēlētos izcelt “Anna no zaļajiem jumtiem”, viņu pārlasa tik bieži, ka polietilēna vāciņš ir dzīves diktēta nepieciešamība. “Fast food nation” nevajadzētu lasīt pirms makdonalda apmeklējuma. Savukārt Harija Potera ceļvedi gan vajadzētu izlasīt katram šīs sērijas fanam.

IMG_0074

Divpadsmitais plaukts ir manas mirkļa vājības rezultāts. Lasīšu pensijā. Fantastikajam bojevikam un Drizzta sērijai gan lasāmstunda pienāks daudz ātrāk.

IMG_0073

Trīspadsmitais plaukts. Daļēji ataino manu aizraušanos ar komiksiem. Daļa ir aizlienēti, lielākā daļa paša. Izlasījis neesmu pat pusi, bet cenšos. Pēdējā laikā mans mīļākais plauktiņš.

IMG_0072

Četrpadsmitais plaukts. Te lasāms ir viss, sevišķi “At home“. “The age of Wonder” iesaku lasīt, ja gatavojies Londonā iet uz zinātnes muzeju, tad nekāds gids nebūs vajadzīgs.

IMG_0071

Piecpadsmitais plaukts. Novisa kā pa druskai. Obligāta lasāmviela it “S.” un “Dark side of the Universe” – tik labu grāmatu par kosmoloģijas problēmām reti kad nākas lasīt. “The Planetary Omnibus” – uz to lieku lielas cerības.

IMG_0070

Sešpadsmitais plaukts. “Comand and Control” – laba lasāmviela par kodolieroču attīstību. “For God, Country and Coca Cola” – visiem cukurūdens cienītājiem.

IMG_0069

Septiņpadsmitais plaukts. “Chaos” – izcils darbs par haosa teoriju, paši pamati. “Word is Flat” – sapņotāja grāmata par globalizāciju, kas diemžēl praktiski nepārklājas ar reālo pasauli. “Šambaloīda ābece” – imunizēs pret lielu pseidozinātņu, pseidovēstures un citām pūšļotāju teorijām.

IMG_0068

 

Astoņpadsmitais plaukts. Augšu Bilbo ir okupējis ar savu mājeli un rūķu drauģeļiem. “Parasites” – iesaku izlasīt, nākošreiz, kad kaut kas sāks niezēt, smadzenes uzburs neaizmirstamas ainas ar dažādiem zemādas radījumiem.

Ja esi izturējis līdz galam, tad esi nopietns grāmatplauktu aplūkotājs un ceru, ka mans grāmatu skapis tev patika. Paldies par uzmanību. Stafeti nododu Andrim un MsMarii.

2013. gada atskaite

plaukts

Kā jau katru gadu arī šogad uzrakstīšu par blogā paveikto. Kā jau ierasts, man blogā lielākoties dominē grāmatu apskati, šogad te ir apskatītas 115 grāmatas, faktiski izlasītas patlaban ir 118, bet nav bijis laika visām uzrakstīt apskatiņus.

Cik daudz tad īsti ir 115 grāmatas? Salīdzinot ar iepriekšējā gada 131 grāmatu, varētu domāt, ka esmu totāli palaidies slinkumā. Kā mēs visi zinām, ja ir pietiekami liels datu apjoms, tad pozitīvo vienmēr varēs atrast. Lai gan izlasīto grāmatu skaits man ir sarucis, toties izlasīto lapaspušu skaits ir pieaudzis no 46’261 lapaspusēm uz 48’489 lapaspusēm. It kā nav daudz, bet tas liecina, ka šogad esmu izvēlējies lasīt biezas grāmatas. Tas arī nozīmē, ka lasīšanai esmu patērējis veselu diennakti vairāk nekā pērn – veselas 25. Tas gan ir rādītājs, par kura pareizību es šaubos. Taču kādēļ lai Ekselis man melotu!?

Tāds pats teorētisks aprēķins liecina, ka, ja es norautu visām grāmatām vākus un sakrautu viņas kaudzē, tā būtu aptuveni 260 centimetrus augsta. Līdz Mēnesim vēl tālu, bet sākums būtu labs. Tas nozīmē, ja man viņas visas būtu papīra formā, man nāktos atrast tik lielu jaunu grāmatu plauktu.

Šogad totāli ir nobīdījusies manu lasāmo grāmatu valoda, ja agrāk dominēja angļu un krievu valoda, tad tagad parādījusies latviešu. Tas izskaidrojams ar faktu, ka latviešu mēlē parādījušās pietiekami daudzas interesantas grāmatas, kuras es vēl neesmu paspējis izlasīt kādā citā valodā. Otrs iemesls ir mana sadarbība ar izdevniecībām „Zvaigzne ABC” un „Jāņa Rozes Apgādu”.

Šogad beidzot sadzinu visas savas grāmatas Goodreads lapaspusē. Tas aizņēma kādu laiku, toties rezultāts fantastisks, varu redzēt izlasītā statistiku pa pēdējiem septiņiem gadiem. Par agrākiem laikiem gan vēl neesmu saņēmies, tas būtu milzīgs darbs un izlasīšanas gadi man jau sen izgaisuši no atmiņas.

Vēl šogad manam blogam pienāca septiņi gadiņi kaut kad oktobrī. Šķiet, ka blogiem tas jau ir riktīgs pensionāra vecums. Blogi, cik noprotu ir izgājuši no modes, un visi pārsviedušies uz twiteri. Bet par grāmatām grūti izteikties 140 zīmēs, tas liek izskatīties pēc klišeju atgremotāja. Bet nenoliedzami twiteris un feisbūks ir laba vieta, kur pareklamēt savu jaunāko rakstiņu.

Desmitajā martā blogā tika nopublicēts 600. grāmatas apskats, bet es to kaut kā palaidu garām. Uzskaiti veicu tikai reizi gadā, un tas atklājās pēc notikušā fakta. Patlaban blogā atrodami 691 grāmatu apskats, kas visi tapuši septiņu gadu laikā.

Un tagad nedaudz par manām gada grāmatām:

No cikliem visepiskākais bija „A Song of Ice and Fire”. Šo ciklu biju mēģinājis lasīt veselas trīs reizes, bet aizgāja tikai ar trešo. Pievārēju pāris nedēļu laikā un tagad gaidu, kad būs vēl.

No atsevišķām grāmatām Kinga „Doctor Sleep”. Tas ir „Mirdzuma” turpinājums, un galu galā man Kings ir ārpus jebkuras konkurences.

No nedaiļliteratūras žanra, kas tika lasīts nepiedodami maz, ir „One Summer: America 1927”, jo arī Braisons ir mana vājība.

No īsajiem Zinātniskās fantastikas stāstiņiem, šogad nav bijis neviens tāds, kas norautu jumtu ar veiksmīgu koncepciju, un būtu aizķēries atmiņā.

Kādi ir mani nākamā gada plāni vēl nezinu, bet domāju turpināt šādā pašā garā: nedaudz veltīt savu brīvo laiku lasīšanai un blogošanai.

Šogad ceļot ir sanācis apbrīnojami maz, esmu pabijis tikai Itālijā, Igaunijā un Šveicē.

Novēlu saviem bloga lasītājiem laimīgu Jauno grāmatu un daudzas foršas vēl nelasītas grāmatas!

2013. gada Blogeru Ziemassvētku dāvanas

bookpile

Pērngad sākās forša tradīcija gada nogalē grāmatblogeriem iedāvināt citiem pa grāmatai. Vai nu viņas kāds izlasīja vai ne, tas paliek uz katra apdāvinātā sirdsapziņas.

Tad nu apstaigāju savus grāmatplauktus, paņēmu grāmatas, kuras man šķistu šīs virtuālās dāvināšanas vērtas. Tagad par manām šī gada dāvanām:

MsMarii - grūti bija izvēlēties, bet nolēmu, ka Tev noderēs “Through the Language Glass: How Words Colour your World” by Stephen Fry Guy Deutscher. Man reiz to ieteica Lasītāja, un es biju sajūsmā. Sapratīsi, ka mums ar latviešu valodu vēl ir noveicies.

Lasītāja – grūti bija man Tev izvēlēties iedāvināmo grāmatu, jo tu, šķiet, visu labo daiļliteratūru jau esi izlasījusi. Nolēmu Tev iedāvināt kaut ko populārzinātnisku un nopietnu. “Uranium” by Tom Zoellner. Kas gan var būt nopietnāks par kodolieročiem?

Spīgana – šogad nolēmu iedāvināt kaut ko no steampunk, “Perdido Street Station” China Mieville. Iepazīsi kādu jaunu distopisku pasauli, sapratīsi, ka no sapņiem jāuzmanās un, ja iepatiksies šī, varbūt izlasīsi arī “The Scar”.

Sibilla – pēc kokaīna ir grūti atrast ko labāku, bet pacentos sagādāt ko līdzvērtīgu. “The Wavewatcher’s companion” by Gavin Pretor-Pinney. Neviens vilnis vairs nespēs Tevi pārsteigt nesagatavotu.

Doronike – kaut kas par ceļojumiem un apsēstību “The Lost City of Z” by David Grann. Izlasīsi, būsi Eldorado speciāliste!

Sisyphus – labākais, kas jebkad sarakstīts par alpīnismu, “The Ascent of Rum Doodle” by W.E. Bowman. Lai lasītu, nevajag būt alpīnistam.

Evija – iedomājos, ka Tev varētu patikt Umberto Eco “L’isola del giorno prima”. Daudz simbolu un citātu, un pārdomu par to, kas ir Dzīve, Nāve un Mīlestība. Bonusā varēsi stundām stāstīt, kā noteikt meridiānu ar naža un suņa palīdzību.

Baltais Runcis – lasa lielākoties latviešu mēlē, lai viņam tiek, Umbert Eko „Fuko Svārsts”. Šķiet tu viņu vēl neesi lasījis.

Durvjupele - domāju patiks tāds jestrs piedzīvojumu stāsts par diviem brāļiem, kapu aplaupītājiem, Hēgeli un Manfrīdu. “The sad tale of the brothers Grossbart” by Jesse Bullington. Viduslaiki visā to krāšņumā, nav “dziļa”, bet aizraujoša.

Didzis – Tu specializējies garīgajā literatūrā, vismaz man šāds priekšstats ir radies, tādēļ nolēmu Tev iedāvināt kaut ko ar šo tēmu saistītu “The Year of Living Biblically” by A.J.Jacobs. Tikai lūdzu neseko grāmatas piesauktajiem piemēriem un neeksperimentē ar čūskām!

Dainis – tā kā atvadāmies no lata, tad iedāvinu Tev lasāmo par eiro konkurentu. “Biography of the Dollar” by Craig Karmin. Uzzināsi, kur paliek vecie džinsi, un kādēļ dolāru drukāšana nekad nedrīkst apstāties.

Ja kāds nevar atrast nekur sev uzdāvināto grāmatu, lūdzu, sakiet man, un es noorganizēšu tās saņemšanu fiziskā vai elektroniskā veidā.

Jāatzīst, ka man pērn tika iedāvinātas labas grāmatas. Tagad ļaušos nostalģijai un viņas visas atcerēšos.

Lasītāja man iedāvināja Jasper Fforde “The Eyre Affair”- forša grāmata, literārais detektīvs, izlasīju jau tūlīt pēc iedāvināšanas. Nosolījos izlasīt visu ciklu, bet neizpildīju.

Evija man iedāvināja Džeroms K. Džeroms “Trīs vīri laivā”, bija jau lasīta, taču izmantoju iespēju to izlasīt vēlreiz oriģinālvalodā.

MsMarii iedāvināja „The Invisible Gorilla: And Other Ways Our Intuitions Deceive Us”, laba grāmata par cilvēka uztveres īpatnībām, biju sajūsmā.

Doronike man piedāvāja izlasīt Noa Gordons “Dziednieks“, jauka grāmata par viduslaiku medicīnu un kāda cilvēka vēlmi mācīties. Visu triloģiju gan nepievārēju, viņa man vēl stāv izlasāmo sarakstā.

Sibilla man iedāvināja R.R. Martin sāgu „A Song of Ice and Fire”, tā man paņēma daļu no jūnija, tās grāmatas ir tik biezas, ka pat man nācās iespringt, lai viņas visas pievārētu.

2012. gada atskaite

plaukts

Skatos, ka katrs sevi cienošs grāmatu blogeris raksta atskaiti, ko padarījis iepriekšējā gadā. Domāju, ka nebūšu nekāds atpakaļrāpulis un uzrakstīšu arī es, ko esmu sadarījis pērnā gadā.

Esmu kopā izlasījis veselas 131 grāmatas, tas man visā blogošanas karjerā ir jauns rekords. Iesākumā domāju, ka, iespējams, pie vainas ir grāmatu plānums. Bet nekā – 46’261 lapaspuses  – arī ir labākais rādītājs, kāds man ir bijis. Šī grāmatu kaudze būtu aptuveni divarpus metru augsta, un diez vai tādu ieraugot es spētu saņemties ķerties tai klāt. Domājams, ka esmu patērējis veselas divdesmit četras diennaktis, lai ar šo grāmatu daudzumu tiktu galā. Tas gan man šķiet visai liels cipars, bet statistika jau nemelos.

Angliski esmu pievārējis veselas 89 grāmatas, latviski 32 un krieviski 10. Jāatzīmē, ka tik daudz grāmatu latviski kā šogad droši vien nebūšu lasījis kopš vidusskolas laikiem.

Grāmatas es joprojām uzskaitu savā ekselī, Goodreads bieži vien nepiedāvā manis lasītās grāmatas, un pašam vadīt iekšā man roka neceļas.

Un lai cilvēkiem nešķistu, ka pat izlasītās grāmatas es esmu spējīgs salikt tikai sausos ciparos, tad pastāstīšu par saviem mīļākajiem autoriem un nemīļākajiem ar’.

Šī gada atklājums noteikti ir Murakami, esmu pievārējis veselas septiņas viņa grāmatas un „Skarbā brīnumzeme” man šķita vislabākā.

Vilšanās bija Safona Aizmirsto grāmatu kapsētu cikls, triloģija ar katru nākamo darbu kļuva arvien lubeniskāka un lubeniskāka. Lasīt jau var, bet parasti standarta dižpārdokļi. Nākotnē gaidāmas vēl grāmatas, bet nezinu vai tās būs manu prioritāšu sarakstā.

Labākais cikls, ko iesāku lasīt, bija Gvinas Hainiš cikls. Šogad paspēju izlasīt veselas piecas šī cikla grāmatas un viņas visas atzīstu par labām esam.

Visvairāk lasītais autors ir Stīvens Kings, veselas deviņas grāmatas. Te gan pāris stāstiņi iemaldījušies, tos jau tagad amazon pārdod kā Kindle singles, un es tak negaidīšu līdz tie iznāks kādā stāstu krājumā.

Labākais zinātniskās fantastikas stāsts ir „The Invasion of Venus” by Stephen Baxter. Reāli foršs koncepts, labākais ko pēdējos gadus esmu lasījis.

Grāmata par Stīvu Džobsu viennozīmīgi manī izraisīja interesi par biogrāfijām un domāju, ka no šī autora rakstītajām biogrāfijām izlasīšu vēl kādu.

Visgrūtāk man lasījās Dikensa „A Tale of Two Cities”sen nebiju tik smagā angļu meļē ko lasījis, bet nekas, grāmatu pievārēju, lai ar sajūsmā nebiju.

Piedalījos arī grāmatblogeru apdāvināšanās pasākumā, visus gan neapdāvināju, tikai tos ar kuriem sanācis vairāk kontakta.

Lasītāja man iedāvināja  Jasper Fforde “The Eyre Affair”, viņai iedāvināju  „The Terror” by Dan Simmons .

No Evijas saņēmu Džeroms K. Džeroms “Trīs vīri laivā”, pretī iedāvināju „The Dog Stars” grāmata par Apokalipsi un to pārcietušajiem.

No MsMarii saņēmu „The Invisible Gorilla: And Other Ways Our Intuitions Deceive Us” by Christopher Chabris &Daniel Simons, pretī iedāvināju Борис Акунин, Григори Чхартишвили Кладбищенские истории.

No Doronikes saņēmu  Noa Gordons “Dziednieks“, pretī iedāvināju Rošaka “Flicker”.

Sibilla man iedāvināja R.R. Martin sāgu „A Song of Ice and Fire”, tas man būs vesela gada projekts, bet nekas, viņai uzdāvināju “Cocaine an unauthorised biography” Dominic Streatfeild.

Spīganai uzdāvināju populārzinātnisku grāmatu „Breasts: A Natural and Unnatural History”.

Ja kāds ko vēl nav saņēmis, tad pārbaudiet savus oficiālos blogu meilus vai dodiet man ziņu.

Vēl es esmu šur tur aizbraucis. Šogad esmu apmeklējis Šveici, Lihtenšteinu, Ungāriju, Slovēniju, Hongkongu, Vāciju, Nīderlandi, Itāliju. Nekas dižs, un klāt ar nākušas tikai trīs valstis.

 

 

 

%d bloggers like this: