… zivis kraulā nepeld … » Interesanti

Ceturtais simts

asmo — Wed, 15 Jun 2011 19:33:11 +0000

Tā nu ir sanācis, ka visā šī bloga pastāvēšanas vēsturē esmu izlasījis jau četrsimt grāmatas. Par visām viņām ir atrodams garāks vai īsāks apraksts, kurā esmu centies atspoguļot savas domas par izlasīto. Manus aprakstiņus diez vai var nosaukt par recenzijām, tie vairāk ir kā atslēgvārdi man pašam.

Nav jau nekāds noslēpums, man pēc grāmatas izlasīšanas tās saturs galvā turas labi ja pāris mēnešus. Pēc gada es vairs spēju tikai aptuveni pateikt kopējo sižetu, ja tā ir daiļliteratūra. Populārzinātniskajās grāmatās pēc gada es atceros tikai interesantākos faktus un ko kur var atrast. Tādēļ blogs man kalpo kā rīks savas atmiņas uzlabošanai.

Jāatzīstas, ka laiku pa laikam man tomēr uznāk apnikums rakstīt grāmatu apskatus, pērngad tas bija vesels mēnesis un neaprakstītas palika viss mēneša lasījums. Viss Žeļaznija Amberas cikls, pāris krievu fantasy gabali un kādas pāris populārzinātniskas grāmatas par Haosu, kosmoloģiju un citplanētiešiem. Bet tas nekas, gan jau izlasīšu viņas vēlreiz. Vēl ir piesaucamas kādas divdesmit grāmatas, kas veltītas tanku tēmai, kādreiz nodarbojos ar tanku modelīšu līmēšanu un tad nedaudz nācās iedziļināties tēmā. Tagad līmēšana ir izpalikusi, bet grāmatām par tankiem garām paiet nevaru.

Bija doma izveidot baiso statistiku ar izlasītājām lapaspusēm, populārākajiem žanriem , lasīšanas dinamiku pa mēnešiem un labākajiem autoriem. Beigās nolēmu, ka tā būs tikai tāda krāna staipīšana un no nodoma atteicos (nez kā varētu nosaukt šo ierakstu).

Priecē arī tas, ka visus šos gadus Latvijas blogosfērā vienmēr ir bijis atrodams vēl kāds blogs, kas raksta par grāmatām. Un pavisam liels prieks ir par to, ka pēdējos gados rakstītāji par grāmatām ir kļuvuši daudz vairāk kā jebkad. Tagad man vismaz ir iespēja izlasīt īsumā par grāmatām, kuras iespējams pats nekad tā arī nesāktu lasīt un uzzināt par viņām kaut ko vairāk par parastu patika, nepatika vai grāmatas aizmugurējā vāka teksta pārdrukāšanu. Liesls paldies te ir sakāms Lasītājai un Doronikei, viņu blogus es lasu pat cītīgāk kā pats savējo.

Uz jautājumu, kur es ņemu visas grāmatas, joprojām varu atbildēt – no sava grāmatu plaukta. Gandrīz visas manis lasītās un blogā apskatītās grāmatas ir atrodamas manā grāmatplauktā, izņemot krievu fantasy, kuru es iepērku elektroniski un pāris grāmatas, kas tika nopirktas, lai notestētu, kā tas ir lasīt grāmatu telefonā un uz iPad.

Ceru, ka tuvākā gada laikā tikšu arī līdz piektajam simtam.

Līdzīgi raksti

Intelektuāls jautājums LXXXVIII jeb īpatnējā taciņa

asmo — Fri, 28 Jan 2011 05:42:08 +0000

Ejot pa Rīgas piesnigušajām ielām mēs diezgan bieži varam pamanīt dažādas interesantas lietas. Tā arī te, bildē, parasts divkāju stabs un notīrīta taciņa. Viss it kā kārtībā, ja vien neeksistētu vēl viena taciņa, kas apmet stabam līkumu. Var redzēt, ka ne visi cilvēki ir taisnā un platā ceļa gājēji. Neskatoties uz notīrīto taciņu, izskatās, ka daži cilvēki joprojām turpina lietot taku appārt stabam. Skatāmies bildi augstāk.

Nez kāds ir stabam apkārtgājēja domu gājiens?

Līdzīgi raksti

Vai ir iespējams lasīt grāmatu telefonā? Personīgā pieredze.

asmo — Mon, 12 Jul 2010 05:52:11 +0000

Nesen iznāca Android platformām domātā Amazon Kindle programmiņa. Šis fakts mani pamudināja veikt sekojošu eksperimentu – pārliecināties, cik ērti ir lasīt grāmatu mobilajā telefonā. Galu galā LCD vai AMOLED ekrāns tomēr nav nekāds e-ink.

Pirms uzsāku eksperimentu, atzīšos biju visnotaļ negatīvi noskaņots uz grāmatu lasīšanu mobilajās ierīcēs. Cik ir bijusi pieredze ar grāmatu lasīšanu datorā, tas vienmēr ir beidzies ar pamatīgu acu nogurumu. Tā nu uzskatīju, ka grāmatu lasīšana ar iPhone vai iPad ir tas pats, kas gludināt veļu zem ūdens vai kalna virsotnē (ir tāds sporta veids), darīt jau var, bet ņemšanās ir lielāka nekā vērts rezultāts.

Lai nebūtu tukša muldēšana un viena tante teica secinājumiem, kas rodas pēc divu vai trīs lapaspušu izlasīšanas, nolēmu izlasīt vidēju formāta grāmatu ar 256 lapaspusēm. Domāts, darīts. Uzinstalēju uz sava HTC Desire Kindle programmiņu, nopirku grāmatu The Ladies of Grace Adieu and Other Stories by Susanna Clarke un sāku lasīt (pēc darbalaika beigām). Lasīšana notika kā parasti ikdienā ar jebkuru citu grāmatu. Vilcienā uz darbu, vilcienā no darba un vakarā pirms gulēšanas.

Kindle programmas saskarne atzīstama par nesliktu, nekā lieka, tīri funkcionāla. Var pamainīt fontu lielumus, background toņus, ekrāna spilgtumu, pāršķirt lapaspuses (tas nav mazsvarīgi).

Kā jau bija gaidāms, tad sēžot uz soliņa saulē lasīšana ir neiespējama, telefons pat uz visnīgrāko spilgtumu, nespēj novērst sava mūļa, saules vai apkārtnes redzēšanu ekrānā. Lasāmais praktiski nav saredzams. Skaidrs, ka ir iespējams sagriezties, saliekties tā, lai šo to varētu izlasīt, bet diemžēl šādas pozas radīs aizdomas līdzcilvēkos, par tavu garīgo veselību, redzes stāvokli un no vecākiem mantotajiem ģenētiskajiem defektiem.

Vilcienā gan lasīšana ir tīri reāla lieta, protams, jāizvairās no tiešas saules gaismas krišanas uz ekrāna, bet tā kā apgaismojums nav tik intensīvs, tad pati lasīšana problēmas nesagādā. Atspīdums, ja salīdzina ar e-ink ekrānu, tomēr ir diezgan pamatīgs (ja ir luste, tad vari pētīt blakussēdētājus kā ar spogulīti). Lapu pāršķiršana gan jāveic diezgan nopietnā ātrumā, bet tas nekas, beigās piešaujies un šķir jau neaizdomājoties. Mīnuss, acis nogurst pamatīgāk, nekā no grāmatas lasīšanas. Tas gan ir subjektīvi, jo nekāda speciāla mērījuma, lai noteiktu acu nogurumu es neveicu. Vēl pamirkšķinot acis pēc lasīšanas, kādu laiku acu priekšā rēgojas telefona ekrāns.

Lasīšanai mājās – istabā, problēmas ir vēl mazāk, tikai jāatrod vieta, kur gaisma no lampas nespīd pa tiešo uz ekrāna, tas gan nedaudz ierobežo vietas, kurās tu vari lasīt. Var arī palasīties pustumsā neslēdzot iekšā gaismu vispār, tā gan, protams, ir reāla acu bendēšana, bet var. Vienīgais mani visu laiku nomāca jautājums, kāpēc es te mocos (tāpat kā ja burziņā, kur citi dzer no graņonkām, bet tu nez kāpēc no uzpirksteņa)?

Secinājumi:

Grāmatu uz mobilā telefona izlasīt var, bet tas nav ērti;

Saulainā laikā ārā lasīšana praktiski nav iespējama;

Acis nogurst ātrāk lasot no LCD ekrāna (nu gan atklājums);

Ja būs iespēja es turpmāk grāmatu lasīt no mobilā netaisos, tas nav pārāk ērti, un pirms uzsākt lasīšanu, tev jānodarbojas ar lietām, kuras tu lasot parasto vai e-ink tehnoloģiju grāmatu nemaz neievēro (kur atrodas lampa, kas tur ekrānā atspīd) ;

Nevar izslēgt, ka nenobriedušākam prātam grāmatas izlasīšana mobilajā, iespējams, pagarina krānu par pāris centimetriem uz kādu laiku. Pirmkārt, tu vilcienā vai jebkurā sabiedriskā vietā, visiem rādi savu kruto telefonu vai mobilo ierīci. Otrkārt, tu parādi līdzcilvēkiem, ka proti lasīt (te gan var nākties lasīt skaļi, un ja ir paradums lasot vilkt līdzi pirkstu, tas nospeķos ekranu, padarot lasīšanu vēl grūtāku). Treškārt, tu par to visu vari tiešsaistes režīmā tvītot, radot skaudību tajos, kas tevi tieši redzēt nevar. Kumulatīvajam efektam vajadzētu būt iespaidīgam;

Ir visam šim pasākumam arī pozitīvs pielietojums. Šad tad man rodas problēmas izštukot, kādu grāmatu lai pērk, lasa nākošo. Tad, lūk, Kindle piedāvā lejupielādēt grāmatas samplu, lielākoties var izlasīt pirmo nodaļu par brīvu. Tad nu bada laikā, kad jāslaistās bez grāmatas pie rokas, var palasīt, lai noteiktu, ir vai nav grāmata iegādes vērta papīra formā;

Kindle e-grāmata (vismaz tā, kas man gadījās) ir diezgan švakas kvalitātes. Rindkopas netiek atdalītas, konvertēšanas procesā radušies artefakti nav izravēti. Piemēram, It konsekventi tika rādīts kā 7/;

Kopumā, nopietnas grāmatas joprojām pirkšu papīra formātā, krievu fantasy un jaunos bestsellerus lasīšu uz sava Sony e-lasīkļa. Mans mobilais telefons labākajā gadījumā var cerēt, ka uz viņa lasīšu grāmatu demo versijas.

PS. Varat mani apsveikt vārda dienā

Līdzīgi raksti

Intelektuāls jautājums LXXXVII jeb kā tad tur īsti bija?

asmo — Tue, 09 Feb 2010 05:23:39 +0000

Tātad, reiz dzīvoja divi studenti Jānis un Pēteris. Abi bija ļoti spējīgi matemātikā un visu semestri pelnīja tikai desmitniekus. Bet tā nu sagadījās, ka eksāmena dienā viņi bija nedaudz aizdzērušies pavisam citā pilsētā, kas atradās patālu no augstskolas. Tā viņi eksāmens nokavēja. Tomēr abi studenti nemeta plinti krūmos, un devās pie matemātikas profesora. Sak, braucām uz eksāmenu, bet, še tev, mašīnai pāršauj riepa un nekādi netikām. Varbūt ir iespējams eksāmenu nokārtot tagad? Profesors padomā un saka: „Kāpēc gan ne!”.

Studenti tiek nosēdināti katrs savā auditorijā un saņem eksāmena uzdevumus. Lapas viena puse satur uzdevumu piecu punktu vērtībā, bet uz lapas otras puses uzrakstīts jautājums deviņdesmit piecu punktu vērtībā – Kura automašīnas riepa pārsprāga? Kāda ir varbūtība, ka abi studenti atbildēs vienu un to pašu?

Līdzīgi raksti

Intelektuāls jautājums LXXXVII jeb kurš ir taisījis to pulksteni

asmo — Tue, 26 Jan 2010 06:00:05 +0000

Šogad intelektuālo jautājumu sēriju sāksim ar žanra klasiku. Iedomāsimies, ka vecaistēvs Jezups noilgojies pēc agrāko laiku pulksteņrāža, nu tā ar ceijeriem (mūsdienu valodā pulksteni ar pulksteņrādītājiem). Tomēr vecums nenāk viens, un bodē nopirktajam pulkstenim gan stundas, gan minūšu rādītāji ir vienāda garuma. Nu nekas, Jezups nodomāja, cik tad bieži es kļūdīšos?

Tad nu jautājums, ja Jezupam nebūtu ne jausmas par rītiem un vakariem, cik reizes diennaktī Jezupam būtu iespējams nonākt situācijā, kad nebūtu viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu: Cik ir Pulkstenis?

Līdzīgi raksti

Intelektuāls jautājums LXXXVI jeb homeopātijas pamatprincipi

asmo — Fri, 27 Nov 2009 06:00:06 +0000

Katram no mums ir neliela nojausma, kā homeopāti izgatavo savas zāles. Cik esmu lasījis, procedūra ir sekojoša. Homeopāts ņem, teiksim, pilienu ar aktīvo vielu un sajauc to ar 100 pilieniem ūdens. Iegūto maisījumu iepilda pudelītē un desmit reizes uzsit pa stingru virsmu. Citi izmanto grāmatu ādas vākos, citi speciālus galdus, īpaši advancētiem šo lietu dara roboti. Iegūtais šķidrums atkal tiek atšķaidīts proporcijā 1:100 un procedūra tiek atkārtota. Tā tas notiek 30 reizes. Tad nu es domāju, cik lielai ir jābūt šāda homeopātiska ūdens sfērai, lai mums būtu izredzes tajā atrast vienu aktīvās vielas atomu?

PS. Pieņemam, ka homeopātiskā preparāta izgatavošanas procesā izmantotie šķīdumi ir perfekti homogēni.

Līdzīgi raksti

Intelektuāls jautājums LXXXVI jeb planēta vai antiplanēta

asmo — Fri, 30 Oct 2009 06:00:07 +0000

Šoreiz šis būs tīri loģisks jautājums, prasīs nelielas priekšzināšanas elementārdaļiņu fizikā un loģisko domāšanu.

Tātad situācija ir sekojoša, iedomāsimies, ka Tu piedalies starpzvaigžņu ekspedīcijā, un nesen esat atklājuši saprātīgu būtņu apdzīvotu planētu. Ar radiosakariem jūs esat ar viņiem nodibinājuši kontaktus, apsveikuši, paziņojuši, ka nesat mieru utt. Esat saņēmuši arī uzaicinājumu nosēsties uz planētas. Ir tikai viena problēma, pirms veikt nosēšanos, jūs vēlētos saprast vai šī planēta sastāv no vielas vai no antivielas (Visumā viss var gadīties). Skaidrs, ka tieši jautāt būtnēm to būtu muļķīgi, jo pat ja viņi sastāv no antivielas, viņiem tā tik un tā būs viela. Viena iespēja būtu iemest viņu atmosfērā kādu uzgriezni un paskatīties, kas notiks. Taču ksenopsihologi apgalvo, ka tā būtu slikta ideja. Tātad, kā tikai sarunu ceļā noskaidrot, vai šī planēta sastāv no vielas vai antivielas?

Atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem:

Algu jautājums – pareizā atbilde bija sn vdl – 63 lati.

Nedaudz pašaudīsimies – šoreiz pareizā atbilde ir BlackHalt, Arčibaldam jāšauj gaisā un jāskatās kā būs. Loģika ir sekojoša:

Arčibaldam ir labāk nešaut uz Bonifāciju, jo gadījumā, ja viņš nošaus Bonifāciju, tad Leprekūcijs viņu ar nolaidīs no kātiem nākamo. Arī šaujot uz Leperkūciju un veiksmes gadījumā viņu nošaujot, duelēšanās pret Bonifāciju nav Arčibalda interesēs. Arčibalda interesēs ir nejauši nevienu nenošaut, ļaujot, lai Bonifācijs un Leperkūcijs izduelējas savā starpā. Un tad sākt pirmajam atkal pret Leperkūciju viņa izredzes būs 1/3, pret Bonifāciju 3/7 (jo Arčibalds sāk). Ir tikai viens, arī Bonifācijam ir labāk šaut gaisā.

Līdzīgi raksti

Intelektuāls jautājums LXXXV jeb nedaudz pašaudīsimies

asmo — Thu, 08 Oct 2009 05:41:56 +0000

Šonedēļ apskatīsim uzdevumu ar letālu iznākumu. Tātad trīs cilvēki, sauksim viņus Arčibalds, Bonifācijs un Leprekūcijs ir sastrīdējušies un nolemj taisnību noskaidrot duelējoties. Duelēšanās notiek sekojoši, pirmais šauj Arčibalds, tad šauj Bonifācijs un pats pēdējais šauj Leprekūcijs. Tā tas turpinās līdz dzīvs ir palicis tikai viens. Katrā šaušanas raundā dueļa dalībnieks drīkst izšaut tikai vienu reizi. Papildus ir zināms, ka Arčibalds ir pašvaks šāvējs un viņa izredzes nolaist no kātiem kādu no pretiniekiem ir tikai 1/3, Bonifācijs šauj nedaudz labāk viņš var nolaist no kātiem pretinieku ar varbūtību 2/3, Bet Leprekūcijs, kā šauj, tā pretinieks krīt.

Kāda stratēģija Arčibaldam ir jāizvēlas, lai palielinātu savas izredzes izdzīvot?

Līdzīgi raksti

Intelektuāls jautājums LXXXIV jeb algu jautājums

asmo — Fri, 02 Oct 2009 05:54:40 +0000

Tā kā algu lielums tagad ir populārs arī mūsu valstsvīru un birokrātu vidū, tad nolēmu uzdot jautājumu saistītu ar šo tematu.

Kādā karaļvalstī ir notikusi revolūcija. Tā rezultātā valstī palikuši 66 cilvēki. Visi šie cilvēki, ieskaitot karali, saņem valsts algu vienu latu mēnesī. Karalis ir zaudējis balsstiesības, bet viņa varā joprojām ir izmaiņu ierosināšana un to nodošana tautas balsojumam. Šajā gadījumā viņa ierosinājumi skars tikai algu izmaiņu jautājumus. Katra cilvēka alga vienmēr sastāda veselu skaitli un visu algu summa vienmēr sastāda 66 latus. Katrs ierosinājums stājas spēkā, ja par to nobalso vairākums no referenduma dalībniekiem. Katrs Referenduma dalībnieks vienmēr balsos „Jā”, ja viņa alga palielināsies. Referenduma dalībnieks vienmēr balsos „Nē”, ja viņa alga samazināsies. Ja cilvēkam nekas nemainīsies, viņš referendumā nemaz nepiedalīsies.

Karalis, kā jau tas pienākas, ir savtīgs un gudrs. Kāda ir maksimālā alga, kuru viņš sev var dabūt un cik balsojumus viņam vajadzēs, lai sasniegtu šo maksimālo algu?

Tagad atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem:

Racionāli sadalīta šokolāde – sn pirmais atbildēja pareizi 17 vai mxn-1;

Skaitļu vārdnīca – pareiza ir hmm versija Astoņdesmit, Astoņdesmit astoņi miljoni astoņdesmit astoņi tūkstoši astoņdesmit deviņi un pirmskaitli arī man vēl nav izdevies atrast;

Sēšanās lidmašīnā – pareizi vimba_zlobnaja tas ir 50%. Es pats šo jautājumu risināju sekojoši. Iedomājos, ka esmu 100. pasažieris un raušos iekšā lidmašīnā. Ieejot salonā man ir tikai divas iespējas vai nu mans krēsls ir tukšs vai arī jau aizņemts. Paldies arī bubu par teorijas pierādījumu praksē un dzintaram, kurš piedāvā šo problēmu kā izcilu iespēju celt savu pašlepnumu un iespaida atstāšanā uz draudzeni.

Līdzīgi raksti

Intelektuāls jautājums LXXXIII jeb kā sēsties lidmašīnā

asmo — Wed, 09 Sep 2009 06:00:00 +0000

Tā kā pēdējā laikā sanāk daudz lidot, tad arī jautājumu izvēlējos saistītu ar lidošanu. Iedomāsimies situāciju:

Pie ieejas lidmašīnā stāv rinda ar simts pasažieriem. Pasažieris, kas rindā stāv pirmais ir pazaudējis savu iekāpšanas karti (tā ir tāda lapiņa, kas norāda pasažiera sēdvietu un reisu). Viņš to skaļi neizziņo, iekāpjot lidmašīnā, viņš vienkārši apsēžas brīvi izvēlētā vietā. Nākamie pasažieri rīkojas pēc sekojoša algoritma, ja viņa iekāpšanas kartē norādītā vieta ir brīva viņš apsēžas tajā, ja vieta jau aizņemta, viņš izvēlas jebkuru citu brīvu vietu. Lidmašīnā ir 100 pasažieru vietas.

Tagad jautājums, kāda varbūtība ir pēdējam pasažierim, kas iekāpj lidmašīnā, ir atklāt, ka viņa vieta jau ir aizņemta?