Kategorija ‘Interesanti’


IMG_7329

Iedomāsimies, tu esi nolēmis izveidot vārdnīcu, kurā sarakstīti visi skaitļi no viens līdz desmit miljardiem. Kā jau vārdnīcai pienākas, tu skaitļus esi sakārtojis alfabētiskā secībā. Tagad jautājums, iesākumā vienkāršs, kāds skaitlis atrodams vārdnīcā pirmais? Otrs, nedaudz sarežģītāks, kurš būs pirmais nepāra skaitlis vārdnīcā? Trešais, ultra sarežģīts, kurš būs pirmais pirmskaitlis šajā vārdnīcā?

Papildinājums pēc martins komenta. Skaitļi vārdnīcā ir ierakstīti ar vārdiem 1 kā viens, 2 kā divi … 10 000 000 000 kā desmit miljardi.”

Kategorija ‘Interesanti’


Šocene

Šodien jautājums pavisam vienkāršs. Iedomāsimies, ka mums ir šokolādes tāfelīte, tāda kā bildē. Šai šokolādes tāfelītei ir astoņpadsmit gabaliņi. Kāds ir minimālais lauzienu skaits, laužot pa vertikālajām vai horizontālajām līnijām, lai salauztu šokolādes tāfelīti gabaliņos? Jau nolauztos gabalus nedrīkst nekādā veidā grupēt un lauzt kopā vairākus. Katrs jau nolauztais gabals tālāk ir jālauž atsevišķi.

Un sarežģītāks jautājums, kāds ir minimālais lauzienu skaits m x n gabaliņu šokolādes tāfelītei?

Kategorija ‘Interesanti’


IMG_0140

Šoreiz jautājums ir pavisam vienkāršs. Kāds jaunais dabas pētnieks (sauksim viņu par Jēpi) agrā rītā atstāj savu telti un dodas 10 kilometru pārgājienā uz dienvidiem. Nonācis tur, Jēpis nokāto vēl 10 kilometrus rietumu virzienā un sastop lāci. Pēc neliela izbīļa lācis tiek nofotografēts. Tad Jēpis pagriežas uz ziemeļiem un pēc 10 kilometriem sasniedz savu telti. Kādā krāsā bija nofotografētais lācis? Vēlams atbildi pamatot.

Kategorija ‘Interesanti’


Luzern3

Pēdējā laikā man diezgan pavāji sanāk ar intelektuālo jautājumu izdomāšanu vai atrašanu. Patlaban mani galvenokārt nodarbina uzdevumi, kas saistīti ar ūdens sajaukšanu, lai rezultātā iegūtu noteiktu bērna vannošanai nepieciešamu temperatūru.

Bet nu uzdevums. Katrs no mums zina veco joku, ka nevienu lapu nevar salocīt uz pusēm vairāk kā septiņas reizes. Bet apskatīsim problēmu no cita redzes punkta. Iedomāsimies, ka mums ir A4 formāta lapa. Mums ir iespēja viņu „atlocīt vaļā” (dubultot izmērā) un iegūt A3 lapu, to savukārt varam „atlocīt” uz A2 un tā līdz bezgalībai. Cik atlocīšanas būs nepieciešamas, lai iegūtā lapa noklātu platību ekvivalentu Latvijas teritorijas platībai, Saules sistēmai, Piena ceļa galaktikai, redzamajam visumam?

Vienkāršības labad uzskatām, ka Visums ir plakne.

Kategorija ‘Interesanti’


sony prs 505

Daļu no mana lasāmā sastāda krievu fantasy – darbi, kurus es diez vai lasīšu vairāk par vienu reizi, tad neizbēgami nonācu pie secinājuma, kāpēc es viņus pērku papīra formā? Pēdējais piliens bija šī gada sākumā, kad bodēs šo grāmatu, kas lielākoties nenes nekādu literāro vērtību, cena sasniedz 3-4 latus. Tajā pat laikā zinot, ka Krievijā viņas maksā 150 rubļus, bet e-grāmatu formā vispār tikai 40 rubļus. Tā nu pamazām sāku nobriest e-reader iegādei. Šāda agregāta plusi manuprāt ir:

– Grāmatu iegādei tiek tērēta mazāka naudas summa;

– Grāmatu plauktā neuzkrājas vienreiz lasāmās grāmatas;

– Braucot ceļojumā vai komandējumā, man vairs puse no kofera satura nesastādīs grāmatas;

– Nopērkot kādu no e-bookiem, man nav jāgaida pāris nedēļas līdz tās atnāks līdz manām

namdurvīm.

Pagājušo nedēļas nogali pāris stundas veltīju pieejamo reader izpētei. Izrādījās, ka tehnoloģijas nemaz tik ļoti uz priekšu gājušas nav. ASV līderis ir Amazone Kindle, pārējā pasaule sitas kā māk. Pirmā doma bija atlikt aparāta iegādi vispār un pagaidīt vēl kādu gadu līdz parādās kaut kas prātīgāks. Otrā doma bija, ka tā es nekad viņu arī nenopirkšu visu laiku gaidīšu ko labāku. Izvēlējos manuprāt labākos pieejamos lasīkļus Sony PRS 700, Orsio b721 un Sony PRS 505.

Izdarījis izvēli, sāku skatīties laimīgo īpašnieku viedokļus un lasīt dažādus apskatus. Te nu nācās vilties: visi dižie review aprobežojas ar tehniskās specifikācijas uzskaitīšanu, tie, kuros pieejami video parasti aprobežojas ar lasīkļa filmēšanu no visām pusēm un podziņu skaitīšanas, maz informācijas par to, cik ērti ir uz viņa lasīt grāmatu, kā ir ar ilgstošu aparātu turēšanu rokā ērts, neērts utml.

Lai vai kā Orsio atmetu, izlasot forumos par šī agregāta problēmām ar sistēmas uzkāršanos, kas notiekot laiku pa laikam. Palika vairs Sony PRS 700 un Sony PRS 505. Abiem agregātiem izmantotā ekrāna tehnoloģija ir viena un tā pati, tomēr Sony PRS mani sākumā piesaistīja touchscreen, ar pirkstiem var šķirstīt lapaspuses, bet ir arī viens mīnuss nedaudz izplūduši burtiņi. Tā nu kādu laiku svārstījies tomēr izšķīros par labu Sony PRS 505.

Tagad uz šī aparātiņa nedēļas laikā ir izlasītas četras grāmatas. Varu teikt – ļoti labs īstās grāmatas aizvietotājs, pat labāks nekā biju cerējis. Ekrāniņš ir tāds iepelēks un sākumā rodas sajūta, ka tu lasi apdrukātu tualetes papīru, burti ir asi un skaidri saskatāmi, ekrāns neatspīd un acis lasot nenogurst. Rokā turēšanai gan nav īpaši ērts, lai arī aparāts nav smags, bet pēc kādas stundas rokai paliek neērti.

Agrāk biju mēģinājis lasīt grāmatas uz datora monitora, acis ātri nogurst, sāk sāpēt un nav sajūta, ka tu lasītu grāmatu. Esmu eksperimentējis arī lasīšanā uz mobilā telefona ekrāna, totāls sviests, ja uzliek normāla lieluma burtus, tad lapu pāršķiršanas poga ir jāspiež tādā pašā tempā kā Diablo II sitot dēmonus. Ja samazina fontu lielumu, tad tas jau ir ceļš uz totālu redzes sabeigšanu, plus ekrāna spīdēšana un atspīdēšana saulē. Šim aparātiņam uzliekot mazo fontu izmēru lasīšana ir komfortabla, vienīgais mīnuss ir tas, ka ekrāns attēlo aptuveni ½ no standarta lapaspuses, bet tas tomēr ir labāk par ¼ daļu.

Izvēloties lasīkli nepievērsu uzmanību tādām fīčām kā:

– Wifi – manuprāt tīrā mārketinga lieta, nevaru iedomāties, kādēļ man būtu jāsēž netā un jāvelk no turienes grāmata pa taisno izmantojot lasīkli (diez vai pasaulē eksistē tāda grāmata, kuras iegādi un izlasīšanu es nevarētu atlikt uz nedēļu), vai izmantot šo aparātu sērfošanai internetā.

– Atmiņas lielums – uz Sony PRS 505 izmantojot visus papildus atmiņas slotus var uzdzīt virsū ~16’000 grāmatas, dod Dievs man savā mūžā tik daudz grāmatas izlasīt.

– Audio atskaņošanas iespēja – vienkārši nerūp, audiogrāmatas un mūziku varu klausīties ar citiem agregātiem.

– Krāsainais ekrāns – grāmatas lielākoties ir drukātas melnbaltas, krāsojamās grāmatas jau izkrāsojos bērnībā. Un bilžu grāmatas tagad šķirstu visai reti.

– Pdf iezūmošana un komentāru pievienošana – neesmu no tiem cilvēkiem, kas grāmatā pasvītro interesantās vietaas, malās pierakstu savas domas vai spriedumus. Ar pdf atbalstu vispār aparātam ir problēma, katra PDF dokumenta lapa tiek rādīta viens ekrāns viena lapa, tas burtu izmēru dramatiski samazina, iezūmot nav iespējams. Man gan tas neuztrauc, jo grāmatas pārdod fb2 formātā un no tā var parkonvertēt uz jebkuru citu formātu.

Kopumā ar pirkumu esmu apmierināts, patlaban uz lasīkļa ir uzliktas jau ~100 grāmatām, domāju, ka pie maniem lasīšanas tempiem es pusgada laikā jau viņu būšu atpelnījis. Arī manas domas par lasīšanu uz e-grāmatu lasītājiem ir mainījušās, nemaz jau tā papīra sajūta nav tik būtiska. Un pats galvenais – šajos agregātos tev lapas nekad nemēģinās pāršķirties pašas no sevis.

Kategorija ‘Interesanti’


IMG_3180

Šo jautājumu es izdomāju pats, lasot šo grāmatiņu. Tie, kas bērnībā ir veltījuši nedaudz laika pasaku lasīšanā, zina, ka septiņjūdžu zābaki ir tādi zābaki, kas to valkātājiem dod iespēju sperot vienu soli veikt veselas septiņās jūdzes. Lietderības koeficients šādai uzpariktei ir ļoti augsts, bet tas šoreiz mums nav jāaprēķina. Vienīgais mīnuss ir zābaka solis, precīzi septiņas jūdzes. Tagad pats jautājums:

Iedomāsimies, ka Tev ir septiņjūdžu zābaki un Tu esi nolēmis aizdoties uz pilsētu A. Tomēr sperot soļus un novērojot apkārtni Tu nonāc pie secinājuma, ka pēdējais solis Tevi ir panesis pilsētai A garām un tagad Tu no šīs pilsētas atrodies divu jūdžu attālumā. Kāds ir minimālais soļu skaits, kas jāsper, lai nonāktu un apstātos pilsētā A? Vienkāršības labad pieņemam, ka visas pārvietošanās notiek plaknē, zābaka un pilsētas lielums ir reprezentējams ar punktu.

Kategorija ‘Interesanti’


albums

Šoreiz pavisam vienkāršs un īss jautājums. Ir dota bilde, kas nāk no Coldplay albuma vāciņa noformējuma. Tagad pats jautājums, kas bildē iekodēts?

Kategorija ‘Interesanti’


apli

Šis uzdevums būs pavisam vienkāršs. Paskatāmies uz bildi augšā un izdarām sekojošus novērojumus. Iesākumā uz riņķa līnijas atliekam vienu punktu. Apļa laukums paliek nedalīts – vienā gabalā. Tad atliekam uz riņķa līnijas otru punktu (tā lai tas nesakristu ar pirmo) un novelkam starp abiem punktiem līniju. Apļa laukums mums sadalās divās daļās (tālāk sektori). Tad atliekam uz riņķa līnijas trešo punktu un atkal savienojam visus punktus ar līnijām. Apļa laukums mums sadalās četros sektoros. Atliekam uz riņķa līnijas ceturto punktu savienojam to ar citiem punktiem. Apļa laukums mums sadalās astoņos sektoros. Tagad jautājums – cik sektoros sadalīsies aplis, ja uz riņķa līnijas atliksim piecus punktus? Un ja sešus?

Kategorija ‘Interesanti’


IMG_7304

Iepriekšējā uzdevuma atbilde – abi tekstiņi sevī iekodē pi vērtību.

Šīs nedēļas jautājums, manuprāt, ir tikpat vecs kā pasaule. Nebrīnītos, ja arī pērtiķiem tas skaitītos kā atjautības uzdevums. Tātad viesībās piedalās viens vecaistēvs, viena vecāmāte, divi tēvi, divas mātes, četri bērni, trīs mazbērni, divas māsas, divi dēli, divas meitas, viens sievastēvs, viena sievasmāte un viena vedekla. Tātad – kāds ir minimālais viesību dalībnieku skaits?

Kategorija ‘Interesanti’


Swiss trip

Šoreiz kaut kas pavisam savādāks. Kas kopīgs šiem diviem teksta gabaliņiem?

Pirmais teksta gabaliņš:

Que j’aime à faire apprendre
Un nombre utile aux sages!
Glorieux Archimède, artiste ingénieux,
Toi, de qui Syracuse loue encore le mérite!

Otrais teksta gabaliņš:

Poe, E.
Near a Raven
Midnights so dreary, tired and weary.
Silently pondering volumes extolling all by-now obsolete lore.
During my rather long nap – the weirdest tap!
An ominous vibrating sound disturbing my chamber’s antedoor.
“This”, I whispered quietly, “I ignore”.