Navigate / search

Jingo by Terry Pratchett

Ilgu laiku biju lasījis nopietnas, zinātniskas un populārzinātniskas grāmatas. No visa tā smadzenes nedaudz sāka nogurt un izlēmu nedaudz izklaidēt savu prātu ar labu fantasy grāmatu.

Grāmatiņa ir no Diskzemes cikla, sardzes cikla. Grāmata ir parodija par nacionālisma tēmu. Dzīvoja mierīgi divas valstis Ankh Morpork un Klatch, līdz apaļās jūras vidū parādās jauna sala. Sākas diplomātiska cīņa kam sala pieder un sākas karš. Patiesībā tiek it kā konfrontēta kristiešu un musulmaņu pasaule, katra ar saviem aizspriedumiem. Grāmata ir aizraujoša un ja vēl esi lasījis iepriekšējās tad arī personāži pazīstami.

Patikās arī Kenedija slepkavības apspēlēšana, tikai ar lokiem un bultām, kara vešana balstoties uz grāmatām un Leonarda da Vinči analogs un konspirāciju teorijas.

Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm. Ja cilvēkam patīk pasmieties par hipertrofētām īsto nacionālistu izpausmēm, tad šī grāmata ir priekš viņa.

Citāts:
“Give a man a fire and he’s warm for a day, but set fire to him and he’s warm for the rest of his life.”

Feet of Clay by Terry Pratchett

Šī ir trešā grāmata no sērijas, kura tiek veltīta Ankh-Morpork Pilsētas sardzei un tās kapteinim Vaimsam. Grāmatu varētu uzskatīt par jauku variāciju tēmai Azimova roboti un to likumi. Šeit gan robotu vietā doti golemi, no māla izveidoti cilvēkiem līdzīgi kolosi, kurus apdedzina krāsnī mutē ieliek instrukcijas un gatavs, strādnieks pa velti. Tikai ir neliela problēma golemi sāk masveidā izdarīt pašnāvības. Kāds mēģina arī noindēt patrīciju. Šnobijs Šnobss (sardzes kapteinis kaprālis, kuram izsniegta speciāla izziņa, ka viņš tomēr ir cilvēks) uzzina, ka patiesībā viņš ir Ankhas grāfs. Vispār pilsētā notiek kārtējais apvērsuma mēģinājums.

Grāmatiņā sevišķi patikās rūķu un viņu pārtikas problēmu izklāsts. Visiem ir labi zināms, ka rūķi ēd žurkas, žurka mīklā, žurka uz kociņa. Protams ar ketčupu var apēst jebko. Uzzināju, ka pēc žurkas pagatavošanas obligāti jāievēro higiēnas normas, tas ir jāmazgā rokas, jo nevar taču zināt kādas slimības tai žurkai bijušas. Un protams labākais tēls šajā grāmatā bija mazais ķertais žurku mednieks Wee Mad Arthur.

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, izcils lasāmais.

Citāts:
“...’Was there anything else on the dinner menu?’
‘Vole-au-vents and Cream of Rat,’ said Gimlet. ‘All hygienically prepared.’
‘How do you mean, “hygienically prepared”?’ said Carrot.
‘The chef is under strict orders to wash his hands afterwards.’
The assembled dwarfs nodded. This was certainly pretty hygienic. You didn’t want people going
around with ratty hands…

Men At Arms by Terry Pratchett

Šī ir otrā grāmata no sērijas, kura tiek veltīta Ankh-Morpork Pilsētas nakts sardzei un tās kapteinim Vaimsam. Pilsētā sāk notikt aizdomīgas slepkavības, sākumā Slepkavu ģildē tiek uzspridzināts purva drakons, tad sāk ciest citu ģilžu locekļi. Tie tiek noslepkavoti izmantojot dīvainu uzparikti, zizli, kurš ož pēc salūtiem. Tad nu Pilsētas Nakts sardze ķeras pie izmeklēšanas. Sardze ir papildināta ar jauniesauktajiem, trolli Detrītu, rūķi un vilkaci.

Kopumā grāmata dod labu ieskatu pilsētas ģildēs un pilsētnieku paražās. Klaunu ģilde par kuru neviens nesmejas viņu joku dēļ, bet tikai tādēļ, ka redz, ka citiem iet vēl grūtāk. Alķīmiķu ģilde, kura gandrīz katru dienu uzspridzina māju, kurā atrodas. Gaļas tirgotāju ģilde, kura ceļ noliktavas nākotnes gaļai. Joki kā vienmēr šajā ciklā ir līmenī un tiešām smieklīgs.

Grāmatiņu vērtēju uz 8 no 10 ballēm.

Citāts:
- “It could be a torture chamber or a dungeon or a hideous pit or anything!”
– “It’s just a student’s bedroom, sergeant.”
– “You see?”

Guards! Guards! by Terry Pratchett

Kārtējā grāmata veltīta Diskzemei un tās iedzīvotājiem. Šī ir pirmā grāmata City Watch ciklā. City Watch ir struktūra, kura teorētiski nodrošina kārtību pilsētā Ankh-Morpork, taču patiesībā cenšas neuzrauties uz nepatikšanām. Taču viss izmainās, kad sardzē iestājas rūķu pieņemts cilvēkbērns Carrot, kurš par visu varu grib ieviest taisnību. Parādās arī slepenā brālība, kas vēlas nosviest no amata patrīciju un atjaunot karaļa institūtu. To darot, šamie iemācās izsaukt drakonu, nozogot grāmatu no burvju bibliotēkas, lai potenciālajam karalim būtu ko nogalēt un iegūt tautas uzticību. Taču drakons nemaz negrib nogalināties un kļūst par karali pats. Ar no tā izrietošām sekām visas dārglietas un zeltu viņam, reizi mēnesī jaunavu apēšanai.

Kopumā šī ir viena no pirmajām Pračeta grāmatām un redzams, ka tēli nav pietiekami izstrādāti un arī pats sižets ir tāds lineārs un vienkāršs un ja šī būtu pirmā Diskzemes grāmata, ko lasītu, nezinu vai maz citas sāktu lasīt. Taču kopumā grāmatai dodu 7 no 10 ballēm, par L-space ieviešanu, kas paredz, ka noteiktā vietā visas bibliotēkas ir apvienotas L-space (library space) un patiesība, katra atsevišķa bibliotēka ir vispārīgās universālās bibliotēkas speciālgadījums.

Citāts:
The three rules of the Librarians of Time and Space are: 1) Silence; 2)
Books must be returned no later than the date last shown; and 3) Do not
interfere with the nature of causality.

ИМПЕРСКИЙ ГАМБИТ by Сергей Мусаниф

Kosmiskās odisejas turpinājums, trešā grāmata. Par iepriekšējo jau rakstīju te. Ši arī nav ne ar ko atšķiŗīga ieturēta žanra labākajās tradīcijās. Targi grib iznīcināt cilvēku impēriju, imperators iznīcinātāja pilots astiepis pekas no dzeršanas un sirdslēkmes. Taču viņa cīņu biedrs un padomnieks atrasdamies frontē, nospriež ņemt kloķus savās rokās, un kā jau tas šādās grāmatās notiek iet „do pobednova konca”. Targi Tiek saklopēti un visi dzīvo laimīgi.

Grāmata jāatzīst ir švakāka par iepriekšējo. Arī tās satura uzbūve ir dīvaina pirmā nodaļa atspoguļo notikumus pusgadu pēc imperatora nāves, ar biežiem flashback par to kas un kā ir bijis. Pēc tam seko otrā nodaļa, kurā viss, kas noticis aprakstīts vēlreiz. Noslēgumā seko lielum lielā kauja par cilvēces vietu visumā.

Kopumā sižets lineārs un tādēļ lasās viegli, dodu 6 no 10 ballēm, jo biju reāli vīlies iznākumā.

Carpe Jugulum by Terry Pratchett

Kā jau var noprast nosaukums Carpe Jugulum “Tver kaklu” ir pārveidots Carpe Diem “Tver mirkli”, un tas savukārt mums norāda, ka grāmatā stāsts ir par vampīriem.

Vampīri gan ir tikai četri no Ũberwaldes mežiem, grāfs, viņa sieva un divi bērni. Kāds karalis viņus ielūdz savā karaļvalstī uz svinībām, lai neviens neiedomātos, ka viņam pret kaut ko būtu aizspriedumi.Tā nu vampīri ierodas, bet prom braukt netaisās. Grāfs ir ļoti progresīvs vampīrs, norūda sevi un savu ģimeni ar svēto ūdeni, izstrādā imunitāti pret svētajām relikvijām, lāpu gaismu nomainījis ar eļļas lampām, iet gulēt vēlu un pat mēģina dzert vīnu. Tas savukārt nepatīk viņu uzticamajam sulainim Igoram (personāžs no Frankenšteina), kas ir tik stiprs gotiskā stila pārstāvis, ka speciāli iedresējis zirnekļus, kas auž tīklus.

Vispār grāmata ir ironija par vampīriem, vilkačiem, frankenšteiniem, katoļu baznīcu un cilvēkiem vispār.

Grāmatai dodu 9 no 10 ballēm, pāris gadus atpakaļ aizrāvos ar gadsimta sākumā tapušajiem gotiskajiem šausmu romāniem un šajā grāmatā minētās situācijas bija pat ļoti atpazīstamas.

Citāts:
“national anthems […] all have the same second verse, which goes ‘nur… hnur… mur… nur nur, hnur… nur… nur, hnur’ at some length, until everyone remembers the last line of the first verse and sings it as loudly as they can.”;”‘They’ve killed Thcrapth! The bathtardth!'”. (Šis gan vairāk ir citāts no Southpark multenes)

Eric by Terry Pratchett

Tā nu sanācies, ka arī mana nākamā lasāmā grāmata ir par Diskzemi. Šis stāsts pēc būtības ir parodija par Faustu, Illiādu, pasaules radīšanu un Elli.

Trīspadsmit gadīgs demonologs izsauc dēmonu, taču dēmona vietā viņam aplī parādās burvis Rincewind. Protams, ka ar trīs vēlēšanos izpildi nekas prātīgs nesanāk, taču izceļošanās pa pasauli sanāk pamatīga.

Visam pie vainas izrādās elles dēmonu neapmierinātība ar savu jauno vadītāju, kas nolēmis, ka ir jāatsakās no sentēvu metodēm, tas ir liesmām. Un jāpievēršas progresīvām mocīšanas metodēm, taču pirms tās uzsākt visiem jāiepazīstas ar drošības noteikumiem. Tā nu ellē lielākā mūžības daļa tiek tērēta noteikumu lasīšanā, kas dzen izmisumā gan dvēseles, gan dēmonus.

Grāmatele tīri normāla lieku 8 no 10 ballēm.

Citāts:
The book Eric uses to summon his demon has the title Mallificarum Sumpta Diabolicite Occularis Singularum, or the Book of Ultimate Control. But note the initials.

Maskerade by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes cikla „pasaku grāmata” no cikla, kas veltīta raganu piedzīvojumiem. Jau sākot lasīt grāmatu kļūst skaidrs, ka autoram nu nepavisam nepatīk opera un viss kas ar to saistīts. Stāsts ir ironija par Operas spoku. Operas spoks ir klasisks mīl un rūpējas par Operu, taču šad tad nogalina arī pa Operas darbiniekam. Raganām savukārt ir nākusi atklāsme, ka ar divām raganām kārtīgam raganu sabatam ir par maz un vajag trešo, kura ceptu desiņas un grieztu maizi. Tā nu ir sanākusi ka potenciālā ragana ir aizmukusi, lai kļūtu par operas solisti, vai vismaz solistes balsi.

Tā nu arī grāmatā arī viss risinās kā operā. Neviens nesaprot, kas tiek dziedāts, galvenais, lai smuka mūzika. Arī mirušiem pēc nāves pietiek laiks garām atvadu scēnām un runām. Pats Nāve gan parādās reti tikai tad, kad kāds nomirst. Žurku ķērājs tapa pagodināts pēc viņa atnāca Žurku nāve.

Par grāmatu dodu 9 no 10 ballēm, man jau ar opera diez ko daudz nepatīk un autora ironija likās saprotama.

Citāts:
“Well, basically there are two sorts of opera,’ said Nanny, who also had the true witch’s ability to be confidently expert on the basis of no experience whatsoever. ‘There’s your heavy opera, where basically people sing foreign and it goes like “Oh oh oh, I am dyin’, oh, I am dyin’, oh, oh, oh, that’s what I’m doin'”, and there’s your light opera, where they sing in foreign and it basically goes “Beer! Beer! Beer! Beer! I like to drink lots of beer!”, although sometimes they drink champagne instead. That’s basically all of opera, reely.”

Hogfather by Terry Pratchett

Diskzemē pie bērniem nebrauc Ziemassvētku vecītis ar ziemeļbriežiem, bet gan Hogfather (Vepratēvs), kuram kamanās iejūgti seši kuilēni. Izrādās, ka šī lieta neiet pie sirds Visuma Auditoriem, kuri noalgo slepkavu, kas nogalinās Hogfather. Hogfather noejot no skatuves, kādam ir jāpilda viņa pienākumi, un šos pienākumus uzņemas Nāve.

Grāmata man šķiet ir labākā no sērijas, ko esmu lasījis. Tik ironiski jautru apcerējumu par Ziemassvētku tēmu un visu ar to saistīto nekad nebiju lasījis. Mans top varonis šajā grāmatā ir Žurku nāve, mazs žurkas skeletiņš ar savu izkaptīti, māk pateikt tikai SQUEAK, taču ir ļoti apķērīgs. Protams figurē Zobu fejas, kuras rūpējas, lai zobu skaits sakristu ar izdoto naudu, kājas sēnīšu rūķītis un zeķu iznīcinātājs. Lieku grāmatai 10 no 10 ballēm.

Citāts:
“You may think of us as … the Auditors.
‘Really? What is it you audit?’
Everything.”

Soul Music by Terry Pratchett

Grāmata ir no Diskzemes sērijas. Jauns druīdu muzikants Dions Selins ieradies Ankh-Morpork veidot savu mūziķa karjeru. Tur iepazinies ar muzicējošu trolli un rūķi, nopirtcis burvju ģitāru, nodibina savu Rock-Group. Pamazām visa pilsēta ieciklējas uz roku, sāk pirkt ādas mantijas utt.

Otra sižetiskā līnija ir par Nāvi. Nāvei sākas personības krīze, viņš pametis darbu un iestājas Ārzemju Leģionā (Kluch Foreign Legion), lai visu aizmirstu. Tā kā pasaule bez nāves nevar pastāvēt, viņa vietu automātiski ieņem viņa mazmeita, kura starp citu netic pat zobu fejām.

Grāmatiņa kā jau visas no šīs sērijas man patīk. Patīk tās idejas, sendviči ar ceptu žurku, zobu feja, kura par zobu atstāj 50 centus. Novērtēju 8 no 10 ballēm.

Citāts: “It is said that whosoever the gods wish to destroy, they first make mad. In fact, whosoever the gods wish to destroy, they first hand the equivalent of a stick with a fizzing fuse and Acme Dynamite Company written on the side. It’s more interesting, and doesn’t take so long.”

%d bloggers like this: