Navigate / search

Bone (Bone #1-9) by Jeff Smith

Bone

Komiksi ir mana pēdējo laiku (ne to laiku, kas piesaukti Bībelē) aizraušanās. Es burtiski sev esmu atklājis pavisam jaunu lasīšanas pasauli. Vēl neesmu nonācis līdz Betmeniem un citiem supervaroņiem, jo tie man tomēr šķiet nedaudz par bērnišķīgiem un nenopietniem, bet nekad nevar zināt, kur tas novedīs. Šo grāmatu paņēmu tikai tādēļ, ka visos nopietnos komiksu reitingos šis komikss kotējas apbrīnojami augstu. Nācās vien grāmatu pasūtīt un izlasīt.

Trīs Bone brālēni Phoncible P. “Phoney” Bone, Smiley Bone un Fone Bone pēc padzīšanas nodzimtās Boneville pilsētiņas nonāk tuksnesī. Tur viņiem uzbūk siseņu bars, brālēni ceļi šķiras, un noslēpumainajā Ielejā tie nonāk katra pa savu ceļu. Iesākumā šī ieleja šķiet miera osta, taču tajā mīt spēki, kas ir tikpat seni kā šī pasaule. Atsākas vecās nesaskaņas, Bone brālēni uzzina, ka Ieleja ir slavena ne tikai ar savām Govju skriešanās sacīkstēm, bet arī ar seniem tempļiem, žurkradījumiem, Siseņu pavēlnieku un pūķiem. Fone Bone pieķeršanās noslēpumainajai meitenei Thorn un viņas vecmāmiņai nostāda viņu uz varoņa ceļa. Viņam ar tādu ir jākļūst ja vien viņš vēlas izglābt Ieleju.

„Tas nu gan ir viens ķieģelis”, nodomāju, saņemot šo grāmatu. Atšķīris vaļā nodomāju, pie velna te ir tikai melnbaltas bildes? Neslēpšu, man dikti patīk krāsas. Mani sāka mākt aizdomas, ka ar šo tūkstoš trīssimt lapaspušu biezo ķieģeli būšu pamatīgi iepircies. Tomēr atšķirot un sākot lasīt nebija tik traki.

Galvenie personāži autoram ir izdevušies labu labie. Phoncible P. “Phoney” Bone – uzņēmīgs biznesmenis, kas vienmēr izdomā kādu shēmu, lai apmānītu cilvēkus. Cilvēki dusmojas, taču viņam piemīt līdera talants un ķēriens izmantot situāciju. Tas reizēm rada problēmas un nevajadzīgus piedzīvojumus, bet kas tad tas par ceļojumu bez piedzīvojumiem? Smiley Bone – absolūti bezrūpīgs, vienmēr smēķē cigāru, gatavs parakstīties uz jebkādu avantūru, ar prātu neizceļas, taču nav arī sīkumains. Fone Bone – vissaprātīgākais no brālēniem, viņam rūpa arī citi, viņš nav varoņa materiāls, bet dzīve viņu par tādu padara. Thorn – meitene ar neskaidru pagātni, dīvainiem sapņiem, augusi kopā ar savu vecmāmiņu fermā. Protams, ka viss nemaz nav tik vienkārši.

Pasaule ir īsts dārgakmens. Te ir gan vēsture, gan dažādi tās apdzīvotāji. Lord of Locusts vien ir ko vērts, tipisks ļaunā tēls, kas grib atbrīvot senus tumšos spēkus. Viņam patīk skaļi smieties un draudēt visiem ar bojāeju. Žurkradījumi ir asinskāri mošķi ar savu karali Kingdok priekšgalā, tie grib atņemt cilvēku zemes, pie reizes arī labi paēdot. Un vēl pilsētas, ciemi, meži, kalni un lejas.

Stāsts sākumā šķiet bērnišķīgs, tāds pusaudžiem domāts, nekā īpaša. Taču, kad ielasās, pēc pārsimts lapaspusēm notiekošais reāli ierauj un nākas atzīt, ka patiesībā šis ir viens episks varoņa ceļš. Ceļš nav pārāk lineārs, un varoņi nemaz nevēlas kļūt par varoņiem. Pretinieki ir nopietni spēlētāji ar saviem motīviem, viņu virsmērķis nebūt nav pasaules iznīcināšana skaļi smejoties (nu, labi, smieties viņi tomēr mīl), viņus vada skaudība, mantkārība, negausība un tieksme pēc varas. Fone Bone tas viss nav vajadzīgs, viņš vienkārši gribētu notīties no šīs ielejas, taču nespēj tā vienkārši pagriezties un visus atstāt.

Grāmata lasīšanai nudien nav īsti piemērota, viņa sver pāris kilogramus un ilgstoši turēt rokās ir īsts pārbaudījums. Kaut kā jau tiku ar to galā. Lasīšana notika pāris piegājienos. Beigās gan izlasīju pēdējās piecsimt lapaspuses vienā vakarā, lai uzzinātu kā tas viss beidzās. Lieku 9 no 10 ballēm. Ja patīk ne pārāk asiņaini komiksi ar labām beigām, tad silti iesaku.

Preacher by Garth Ennis

Preacher

Šis nebūs grāmatas, bet gan grafiskās noveles apskats. Vēl pirms mēneša neko par šādu komiksu ciklu nezināju, līdz man to rekomendēja Andris. Viņš bija arī tik laipns, ka aizdeva man visas deviņas Preacher grāmatas lasīšanai. Un aptuveni zinot Andra gaumi, man bija skaidrs, ka vilties nenāksies.

Jesse Custer – parasts cilvēks, mīl iedzert, uzpīpēt un lamāties, taču tas viņam netraucē strādāt par sludinātāju. Līdz brīdim, kamēr viņā neiemiesojas būtne Genesis (dēmona un eņģeļa mīlas auglis). Genesis dod Jessem spēju runāt Dieva vārdu un likt cilvēkiem tam pakļauties. Taču Jesse ir taisns vīrs, viņu interesē viens jautājums, kuru uzdot Dievam. Kādēļ pie mīloša Dieva,  pasaule ir tāds zaņķis, kurā valda netaisnība un vardarbība. Līdz ar viņu Dieva burtiskos, ne alegoriskos meklējumos līdzi dodas Jesses mīļotā Tulip O’Hara. Viņa ir izmēģinājusi algota slepkavas darbu, tas lāgā neizdevās, taču šauj viņa labi. Vampīrs Cassidy ir ap simts gadu vecs. Vienīgais, kas viņam ir kopīgs ar standarta vampīriem, ir bailes no saules gaismas, bet visādi citādi viņš mīl iedzert un labi paēst. Viņš ir ļoti sociāls, tikai patiesībā viņš nemaz nav tāds, par kādu viņš izliekas.

Custera pretinieki ir tikpat kolorīti, kā viņa atbalstītāji. Pirmie un galvenie ir viņa vecmāmiņa, Jody un T.C. Pilnīgi atsaldeņi uz reliģijas bāzes. Te var tikai uzteikt autoru par viņa slimo fantāziju, tā nudien nāk par labu komiksa sižetam. Vecmāmiņai ir tiešais kontakts ar pašu Dievu. Jody labprāt ir gatavs nosist jebko, un T.C. ir gatavs izdrāzt jebkuru, kas kustas. Jesse ir uzaudzis šajā ģimenē, un viņam ir savi rēķini ar tiem kārtojami. Herr Starr ir Grāla darbinieks. Grāls ir varena organizācija, kas vada visas pasaules politiķus no aizkulisēm. Viņu plāns ir Armagedons, neba par velti viņi ir saglabājuši Jēzus pēcnācēju asinslīniju tīru. Viņiem vienmēr ir pieejams jauns pestītājs, tikai Jesse ar savu spēju runāt Dieva balsī viņiem ir sajaucis visas kārtis. Arseface, jauneklis, kas reiz bija Kurta Kobeina fans, bet visiem jau nesanāk tik smuki nošauties, daži arī izdzīvo. Viņam ir nācies krustot ceļus ar Jesse, un atlikums pēc šīs tikšanās ir vēlme atriebties. Saint of Killers – viņš reiz bija cilvēks, taču dzīve sagriezās tā, ka viņš pats sevi nolādēja. Tā nu pasaulē parādījās slepkava, kuru uz priekšu dzen tikai naids. Dievs – visa Alfa un Omega.

Sāksim ar to, ka šos komiksus nevajag lasīt nepilngadīgajiem, cilvēkiem, kuriem riebjas vardarbība un tās grafisks attēlojums un, protams, konservatīvajiem ticīgajiem. Autors šajā noveļu ciklā ir pacenties godam, lai aizskartu visas sāpīgākās ASV sastopamās tēmas. Te ir daudz vesterna tēmas, galu galā Jessem kopš bērnības uzticams draugs ir bijis Džons Veins. Ir arī daudz seksa, narkotiku, alkoholisma un izvirtības. Taču grāmatas centrālā tēma ir ASV kā zeme, kurā visiem tik dota otrā iespēja. Bieži vien jau cilvēks nemaz nav vainīgs pie tā, ka viņš tāds ir reizēm gadās, ka dzīvē vienkārši tiek izdarīta idiotiska izvēle. Tādu patiesi ļauno jau nemaz tik daudz nav, bet ir jādara viss, lai noslaucītu tos no zemes virsmas.

Otrs centrālais temats, kura dēļ tad komiksā vispār tiek rādītas mūsu zemes šausmas, ir atbildes meklēšana uz jautājumu, kur tad te visā ir Dievs? Vai viņš nav atbildīgs pret saviem radījumiem, vai viņam ir pret tiem jāatskaitās? Ka visu mīlošais Dievs iet kopā ar to, kas notiek pasaulē. Autora interpretāciju nevarētu nosaukt par svaigu, bet izklāsts viennozīmīgi ir interesants.

Sākot lasīt pirmo grāmatu, man bija salīdzinoši grūti iebraukt sižeta problemātikā. Bet nevajadzēja uztraukties, ar laiku tas pārgāja, un visu sapratu. Autoram ļoti patīk melnais humors, viņš labprāt pasmejas par dažādām Amerikas popkultūras izpausmēm, paceļ dažādas tabu tēmas, viņa tēli nebaidās būt rasistiski, paštaisni reliģiski un vienkārši maniakāli slepkavas. Kad iešūpojos lasīšanā bija ļoti, ļoti grūti pārtraukt. Vairākus vakarus es aizgāju gulēt trijos, jo gribējās izlasīt vēl vienu grāmatu. Visā sērijas notikumu izklāstā ir kaut kas fascinējošs, kas neļauj no tās atrauties ne mirkli. Taču kā jau minēju augstāk, sērija nav tikai vienkārši cilvēku galināšana un roku laušana, tā ir mūsu pasaules atainojums. Varbūt nedaudz pārspīlēts un sliktās lietas pārāk izceltas, taču visai patiess.

Man vislielākā vilšanās bija vampīrs Cassidy. Man viņš patiesi iepatikās ar savu dzīves uztveri un spēju pieņemt savu būtību. Taču tas bija līdz brīdim, kad autors pēkšņi nolēma atklāt šī vampīra patieso būtību. Domāju, ka ne vienam vien lasītājam viņš ar to iegrūda dunci mugurā.

Savukārt tēls, kas paliks manā atmiņā uz mūžiem, ir Saint of Killers, viņa dzīves stāsts nav nekas unikāls, taču viņa pēcnāves piedzīvojumi ir uzzināšanas vērti. Šeit gadās sastapt tādu varoni – viņš nav ne ļauns, ne labs, viņš ir kā dabas spēks, kuru vada tikai naids. Viņam nerūp ko un kādēļ viņš nogalina, vai tas ir taisnīgi vai nav, viņš vienkārši kārto rēķinus ar visiem, par to, ka viņi ir dzīvi.

Mani nedaudz sabēdināja sērijas nobeigums. Te katrs no varoņiem saņem savu atalgojumu. Daži risinājumi mani apmierināja, labi iekļāvās sižetā, taču daži bija pārāk veiksmīgi, viss notika tik slīpēti, ka leca ārā no tās kopainas, kura bija vērojama visas sērijas gaitā. Bet tās ir tikai manas domas. Varbūt, ka tā arī bija pareizi.

Sērijai lieku 10 no 10 ballēm. Silti iesaku lasīt visiem komiksu cienītājiem. Ļoti laba un oriģināla sērija. Nevajag pārmest autoram arī to, ka viņš mūsu Zemes dzīvi ir atainojis tādu, kāda nu viņa ir. Manas mīļākās sērijas grāmatas ir „Ancient history”, „Salvation” un „Alamo”.

%d bloggers like this: