Navigate / search

For God, Country, and Coca-Cola by Mark Pendergrast

Pilnais nosaukums: “For God, Country, and Coca-Cola: The Definitive History of the Great American Soft Drink and the Company That Makes It by Mark Pendergrast”

Grāmatiņu biju iesācis lasīt kādu gadu atpakaļ, taču ticis līdz Pembrtona Coca-Colas izgudrošanai un Asa Candler viltīgajam darījumam, lai dabūtu formulu sev, man kaut kā apnikās un noliku atpakaļ grāmatu plauktā. Tagad varu pateikt, ka velti. Šī ir viena no labākajām grāmatām par biznesa vēsturi kādu jebkad esmu laši’jis.

Grāmata sarakstīta hronoloģiskā secībā, sākas aizpērnā gadsimta beigās, patentēto medicīnas līdzekļu laikā un beidzas mūsdienās. Grāmatas saturs aptver, gan Coca-Colas kompānijas tieslietu izklāstu, gan cīņu ar konkurentu Pepsi, gan mārketinga stratēģijas visa gadsimta garumā un protams globalizāciju. Te varam uzzināt, ka Coca-Cola II pasaules kara laikā ir ražota Vācijā, to ka kokaīns tik tiešām ir bijis sākotnējās Coca-Colas sastāvdaļa, lielo Coca-Cola un protams citas interesantas lietas. Pašās grāmatas beigās tiek parādīta arī Coca-colas slepenā formula, kāda tā bija pašos pirmsākumos.

Kopumā grāmatiņu vērtēju 10 no 10 ballēm.

Двойной эскорт by Алекс Орлов

Grāmatiņa jau ir kāda ceturtā pēc kārtas, pēc satura daudzveidības varētu būt pielīdzināma (Medical romances sērijai). Pati sērija ir par diviem mazpilsētas puikām Timu un Džimu, kas iestājušies armijā pārpratuma pēc. Tā nu grāmata pa grāmatai un nu jau uzkalpojušies līdz ļoti slepenas organizācijas killeru statusam, arī šajā grāmatā viņus vajā citplanētiešu iekarotāji, vietējie specdienesti utt. Tagad, lai šamie varētu izdzīvot autors ir sācis piedēvēt dažādas superspējas (ložu atklepošana, roku reģenerācija) un protams arī pretinieki ir apgreidojušies.

Grāmata kā jau augstāk minēju ir totāli banāla, bet tas arī saprotams, šī jau ir kāda 30 autora grāmata un acīmredzams, ka Volless nav palicis vienīgais Copy paste mehānisma atzinējs. Tomēr vakarā, lai uzdzītu miegu tieši tas, kas vajadzīgs. Atšķirībā no dažām 1990 tos gados izdotajām viņa grāmatām, šo diez vai kādreiz pārlasīšu. Lieku 5 no 10 ballēm.

The Life and Times of the Thunderbolt Kid: A Memoir by Bill Bryson

Grāmatiņā Bils Braisons, jā tas pats, kas sarakstījis “Short history of nearly evrthing”, stāsta par savu bērnību ASV piecdesmitajos gados. Kā jau visas viņa grāmatas, šī ir sarakstīta ar labu humora devu un ir ļoti interesanta.

Apskatīti tiek visi dzīves aspekti no bērna redzespunkta, kino apmeklēšana, skola, mašīnas, televīzija, bērneļu savstarpējās attiecības. Viss protams tiek nedaudz pārspīlēts, lietojot izteicienus 1000 bērni utml. Savu bērnību autors vadījis Des Moins Aiovas štata galvaspilsētā, ar abiem vecākiem, kas strādājuši par reportieriem. Patīkami, ka katra nodaļa sākas ar citātu no avīžu izgriezuma, kas ļauj lasītājam noprast tā laika tendences. Piemēram nēģeru puikam piespriests nāvessods par 1.95$ nolaupīšanu, bērni aizdedzina savus vecākus, jo pēc viņu ieskatiem mājas arestu garums nav samērojams ar nodarījumu, komunistu vajāšana utt.

Domājams, ka šī grāmata ir tā vērta, lai katrs, kam ir interese, to izlasītu. Es jau zināju, ka Bila ceļojumu grāmatas “Walk in the Woods”, “Notes from small island”, “Sunburned country” ir labākās savā žanrā, bet izrādījās, ka arī šādā žanrā viņš raksta ļoti labi. Vērtēju 10 no 10 ballēm.

ИМПЕРСКИЙ ГАМБИТ by Сергей Мусаниф

Kosmiskās odisejas turpinājums, trešā grāmata. Par iepriekšējo jau rakstīju te. Ši arī nav ne ar ko atšķiŗīga ieturēta žanra labākajās tradīcijās. Targi grib iznīcināt cilvēku impēriju, imperators iznīcinātāja pilots astiepis pekas no dzeršanas un sirdslēkmes. Taču viņa cīņu biedrs un padomnieks atrasdamies frontē, nospriež ņemt kloķus savās rokās, un kā jau tas šādās grāmatās notiek iet „do pobednova konca”. Targi Tiek saklopēti un visi dzīvo laimīgi.

Grāmata jāatzīst ir švakāka par iepriekšējo. Arī tās satura uzbūve ir dīvaina pirmā nodaļa atspoguļo notikumus pusgadu pēc imperatora nāves, ar biežiem flashback par to kas un kā ir bijis. Pēc tam seko otrā nodaļa, kurā viss, kas noticis aprakstīts vēlreiz. Noslēgumā seko lielum lielā kauja par cilvēces vietu visumā.

Kopumā sižets lineārs un tādēļ lasās viegli, dodu 6 no 10 ballēm, jo biju reāli vīlies iznākumā.

Coming of Age in the Milky Way by Timothy Ferris

Labu laiku nebiju neko lasījis par kosmosa izpētes vēsturi, tad nu nolēmu palasīt šo grāmatiņu. Jāatzīst, ka šī ir labākā grāmata par kosmosa izpētes vēsturi, ko esmu lasījis. Grāmatā netiek uzskaitīti sausi fakti ko kurš atklājis, standarta leģendu līmenī. Grāmatas autors ir centies arī atspoguļot pašus atklājējus, sniedzot ieskatu viņu biogrāfijā. Interesanti bija lasīt, par Kolumbu, kurš uzskatīja, ka zeme ir mazāka nekā patiesībā un mūža beigās bija izstrādājis bumbierveida zemes modeli, pa Kuka ekspedīciju uz Taiti, kur jūrnieki, kuģim nospēra gandrīz visas naglas, tās kalpoja kā apmaiņas objekts sieviete uz vakaru -> nagla, par to, ka Galilejs neizdomāja teledkopu, bet nospēra ideju no Holandiešiem, par Ņūtonu, kurš vairāk bija alķīmiķis nekā fiziķis. Sarakstu varētu turpināt, bet grāmata ir tā vērta, lai katrs pats to izlasītu.

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, tieši par stāstījumu, liekama līdzās K.Sagāna “Kosmoss”.

АРВЕНДЕЙЛ. ИМПЕРАТОР ЛЮДЕЙ by Роман Злотников

Grāmatiņa ir R.Zlotņikova jaunākais gara darbs. Stāsts ir no Arvendeilas cikla, kas savukārt vēsta mums par to kā cikla varonis Trojs no parasta zaldātiņa pasaku valstība uzkalpojas par pašu imperatoru. Grāmata ir trešā šajā ciklā, bet šķiet ka ne pēdējā.

Trojs ir kļuvis par hercogu savā Arvendeilā – iepriekšējās grāmatās viņš to ieguva savā īpašumā. Kā jau visās šādu ciklu grāmatās, kurās vairāk par divām grāmatām, varonim jārisina aizvien globālākas problēmas, izmantojot arvien krutāku aprīkojumu un vēl lielāku veiksmi. Arī viņa galvenais naidnieks un imperatora troņa kārotājs Egmontērs, kļuvis par īstu magu šo to saputro un izsauc tumsas dievu Ihlagu, kas šim par darbu kāju vietā piebur asti. Protams, ka cilvēku, rūķu un elfu sabiedrības, galvenie naidnieki orki visu to izmanto un dodas karā, pret cilvēkiem.

Neskatoties uz visu taisnvirziena sižetu un klišejām, ar ko šis žanrs ir bagāts, neskatoties uz Zlotņikova kvēlo ideju, ka monarhija ir ideālais valsts pārvades veids, tas viņam raksturīgs visos darbos, rakstnieks burtiski alkst pēc līdera supervadoņa no parasto cilvēku vidus, dodu grāmatai 7 no 10 ballēm. Sākot lasīt ir grūti paņemt pārtraukumu jo sižets aizrauj, dotu vairāk, bet nepatika, ka beigās situāciju izglāba „dievs no mašīnas” atgriezās leģendārais seno laiku imperators Mareloboro (liekas, ka varoņa vārds ņemts no Malboro man), kurš visus atsēdināja un izrādās bija vazājies līdzi Trojam visas trīs grāmatas tēlojot kurlmēmo cīņubiedru.

e: The Story of a Number by Eli Maor

Kā noprotam pēc nosaukuma grāmata veltīta skaitlim e vai 2.71828, kas mīl parādīties daž ne dažādās vietās un tiek izmantots visās nozarēs. Grāmatas ievadā lasītājam tika dota iespēja atkārtot logaritmus, ja mūsdienās skolās logaritmus māca tikai, lai zinātu, tad pirmskaukulatoru laikmetā visas reizināšanas un sakņu vilkšanas notika ar logaritmu tabulu vai lineālu palīdzību. Arī es iemācījos ar logaritmisko tabulu palīdzību aprēķināt pēc vecās metodes bez kalkulatora. Kāpēc veselas divas nodaļas tika veltītas logaritmiem gan nesapratu, bet bija interesanti.

Taču grāmatai turpinoties formulas kļūst arvien sarežģītākas, sāk lietot izteicienus acīmredzami izriet (acīmredzamais izriet atsevišķā pielikumā uz pāris lapām). Bet toties atsākas tēma par e vēsturi un atklājējiem. Finansisti piemēram zina ka lim->(1+1/n)^n, ja n->∞ iznākums ir e. Tālāk seko hiperbolas, iekārtas ķēdes nostiepums un dažādas citas interesantas lietas. Jāatzīst, ka uzrakstīts interesanti un dodu grāmatai 8 no 10 ballēm. Cilvēkiem, kuriem matemātika un algebra uzdzen šermuļus vai nepatīkamas atmiņas, iesaku turēties no šī darba pa gabalu.

Carpe Jugulum by Terry Pratchett

Kā jau var noprast nosaukums Carpe Jugulum “Tver kaklu” ir pārveidots Carpe Diem “Tver mirkli”, un tas savukārt mums norāda, ka grāmatā stāsts ir par vampīriem.

Vampīri gan ir tikai četri no Ũberwaldes mežiem, grāfs, viņa sieva un divi bērni. Kāds karalis viņus ielūdz savā karaļvalstī uz svinībām, lai neviens neiedomātos, ka viņam pret kaut ko būtu aizspriedumi.Tā nu vampīri ierodas, bet prom braukt netaisās. Grāfs ir ļoti progresīvs vampīrs, norūda sevi un savu ģimeni ar svēto ūdeni, izstrādā imunitāti pret svētajām relikvijām, lāpu gaismu nomainījis ar eļļas lampām, iet gulēt vēlu un pat mēģina dzert vīnu. Tas savukārt nepatīk viņu uzticamajam sulainim Igoram (personāžs no Frankenšteina), kas ir tik stiprs gotiskā stila pārstāvis, ka speciāli iedresējis zirnekļus, kas auž tīklus.

Vispār grāmata ir ironija par vampīriem, vilkačiem, frankenšteiniem, katoļu baznīcu un cilvēkiem vispār.

Grāmatai dodu 9 no 10 ballēm, pāris gadus atpakaļ aizrāvos ar gadsimta sākumā tapušajiem gotiskajiem šausmu romāniem un šajā grāmatā minētās situācijas bija pat ļoti atpazīstamas.

Citāts:
“national anthems […] all have the same second verse, which goes ‘nur… hnur… mur… nur nur, hnur… nur… nur, hnur’ at some length, until everyone remembers the last line of the first verse and sings it as loudly as they can.”;”‘They’ve killed Thcrapth! The bathtardth!'”. (Šis gan vairāk ir citāts no Southpark multenes)

The Music of the Primes by Marcus Du Sautoy

Pilnais nosaukums: “The Music of the Primes: Searching to Solve the Greatest Mystery in Mathematics by Marcus Du Sautoy”

Kā jau pēc grāmatas vāka var redzēt, grāmatiņa ir par pirmskaitļiem un ja precīzāk tad par mēģinājumiem pierādīt Rīmaņa hipotēzi, kas latviski skan aptuveni šādi: “katras netriviālas nulles reālā daļa Rīmaņa zeta-funkcijā ir 1/2”. šī teorēma nodarbina matemātiķus jau vairāk kā simts gadus. Varētu domāt liela muiža, kam kaut kas tāds vispār ir vajadzīgs pierādīt un kādēļ par tādām lietām jāraksta grāmata.

Šai lietai izrādās ir praktisks pielietojums, pierādot šo hipotēzi mēs daudz ko uzzinātu par pirmskaitļu sadalījumu reālo skaitļu kopā, pierādītājs nopelnītu 1 000 000 USD un atvieglotu mūsdienu kriptogrāfijas atslēgu ģenerēšanu. Kā arī pa ceļam atrisinātu daudz un dažādas matemātikas problēmas.

Autors gan mēģina visu šo štelli vienkāršot un rakstīt saprotamā valodā pie reizes mēģinot iekļaut arī aprakstus par pašiem matemātiķiem Eileru, Gausu un Rīmani, interesanti, bet reizēm nedaudz saraustīti. Piemēram Gausa hobijs esot bijis pirmskaitļu meklēšana, kā viņš pats rakstījis: “šad tad ja rodas kādas 15 minūtes brīvā laika pārbaudu nākamo skaitļu tūkstoti, lai noskaidrotu tajā pirmskaitļus (tulkojums brīvs un citēts pēc manas atmiņas)”. Vīram smadzenēs laikam iebūvēts aritmometrs, pamēģiniet kāds 15 minūšu laikā atrast visus pirmskaitļus intervālā no 10 101 000 līdz 10 102 000 izmantojot zīmuli un papīru. Daļa grāmatas ir veltīta arī datoru nozīmei matemātisko hipotēžu pierādīšanai.

Kopumā grāmatai dodu 8 no 10 ballēm. Tā kā daudzi apgalvojumi ir pēc principa acīmredzami izriet, jo acīmredzami aprakstam vajadzētu 2 papildus sējumus, daudz kas jāpieņem kā ticams, lasās arī pagrūti saraustītības dēļ.

Eric by Terry Pratchett

Tā nu sanācies, ka arī mana nākamā lasāmā grāmata ir par Diskzemi. Šis stāsts pēc būtības ir parodija par Faustu, Illiādu, pasaules radīšanu un Elli.

Trīspadsmit gadīgs demonologs izsauc dēmonu, taču dēmona vietā viņam aplī parādās burvis Rincewind. Protams, ka ar trīs vēlēšanos izpildi nekas prātīgs nesanāk, taču izceļošanās pa pasauli sanāk pamatīga.

Visam pie vainas izrādās elles dēmonu neapmierinātība ar savu jauno vadītāju, kas nolēmis, ka ir jāatsakās no sentēvu metodēm, tas ir liesmām. Un jāpievēršas progresīvām mocīšanas metodēm, taču pirms tās uzsākt visiem jāiepazīstas ar drošības noteikumiem. Tā nu ellē lielākā mūžības daļa tiek tērēta noteikumu lasīšanā, kas dzen izmisumā gan dvēseles, gan dēmonus.

Grāmatele tīri normāla lieku 8 no 10 ballēm.

Citāts:
The book Eric uses to summon his demon has the title Mallificarum Sumpta Diabolicite Occularis Singularum, or the Book of Ultimate Control. But note the initials.

%d bloggers like this: