Navigate / search

СКАЛОЛАЗКА И КАМЕНЬ СУДЕБ by Олег Синицын

Grāmatiņa ir trešā, kas veltīta klinšu kāpējai lingvistei Alenai un viņas piedzīvojumiem. Pirmo jau apskatīju. Otro man pagaidām vēl nav izdevies iegādāties.

Šoreiz netālu no Norvēģijas krastiem tiek atrasts aisbergs, kurā iesalis vikingu kuģis no sestā gadsimta. Tā kā aisbergs drīzumā izkusīs, tad Alena tiek uzaicināta nofotografēt senos rūnu rakstus. Te nu sākas piedzīvojumi, aisberga iekšienē tiek atklāts vesels vikingu apbedījums. Aisbergs izkūst un apbedījums vētrā nogrimst. Aisbergā atrastajos uzrakstos izrādās tiek pieminēta pati Alena. Veicot dziļākus pētījumus atklājas, ka šis vikings ir bijis pats skandināvu dieva Loki dēls. Un viņš savulaik ir atradis Liktens Akmeni, ar kura palīdzību ieskatījies nākotnē. Tā kā šī akmens meklējumi cieši saistās ar Alenas tēva pazušanas noslēpumu, tad šī artefakta meklēšanā iesaistās arī viņa. Protams, viņai pretī stājas slepenā Organizācija Mist ar visa ļaunā protagonistu Tomu Klārku. Grāmatas darbība norisinās Spānijā un Londonā.

Mani grāmatā samulsināja jau autora nekompetence lietās, par kurām viņš raksta. Viņam, izrādās, uz ledus izcirsti uzraksti var saglabāties gadsimtiem ilgi, cilvēks var ielēkt ūdenī no ~300 metru augstuma nenositoties un vēl citas līdzīgas lietas. Tas man, kā saka, nozaga realitātes sajūtu, ar kuru lepoties nevarēja arī iepriekšējā grāmata. Tad nolaidu latiņu zemāk un sāku vienkārši peldēt līdzi sižetam un neiedziļināties dažādos sīkumos. Tāpat kā iepriekšējā grāmatā koncepts „dievs no mašīnas” parādās ik pa pāris lappusēm un rodas aizdomas, ka autoram ir bijis slinkums izdomāt sakarīgu sižetu. Viņa pieeja ir – rakstām, rakstām, nonākam pie situācijas, kurā varone vairs nezin ko darīt un bums – negaidīts sižeta pavērsiens.

Grāmatai dodu 5 no 10 ballēm, ja jau trešā grāmata ciklā tad galvenās varonei varēja vismaz kaut kādas personības iezīmes attīstīt nevis, ko redzu, to daru.

Bilde no izdevniecības Armada.

СКАЛОЛАЗКА by Олег Синицын

 

Jau sākot lasīt grāmatu zināju, ka nekāds unikālais darbs šis nebūs. Nedaudz bija slinkums lasīt grāmatiņu pilnu ar matemātiskām formulām, tādēļ izvēlējos šo.

Grāmata mums stāsta par krievu tautības lingvisti Alenu, kuras hobijs ir alpīnisms. Parasti viņa piehalturē tulkojot uzrakstus grūti pieejamās vietās, taču šoreiz haltūra Turcijā izvēršas citādi. Tā vietā, lai noņemtu teksta nospiedumu un iztulkotu to, viņu papildus mēģina nogalināt. Meitietis, protams, aizmūk līdzi paķerot noslēpumainu gredzenu, kas atrasts Homēra kapā. Šo gredzenu sāk meklēt noslēpumaina Organizācija. Gredzens izrādās senas protocivilizācijas artefakts, kurš var palīdzēt nokļūt pie šis senās civilizācijas lidaparāta. Visu piedzīvojumu rezultātā, galvenā varone veic kāpaļāšanu pa klints sienām Turcijā, Frankfurtes debesskrāpjiem Vācijā un kalniem Krētā Heraklionas tuvumā.

Grāmatas autors manuprāt ir pārcenties mēģinot sabāzt vienā grāmatā Indiana Jones, Dirk Pitt un Lara Croft artefaktu medīšanas labākās tradīcijas. Visi tēli ieskaitot galveno varoni ir tādi neizstrādāti. Viņiem nav nekādas iekšējās pasaules-ko redz, to dara. Ļaunais ir ļauns, labais ir labs, morālistiskie spriedumi naivi un viendimensionāli. Autors nemaz nekautrējas ik pāris lappusēs izmantot „deus ex machina”, dažādi laicīgi telefona zvani, interneta forumā saņemtas atbildes pēdējā brīdī, ļaundaru ieraudzīšana Krētas krastos kuterī no lidmašīnas. Ar laiku tas sāka izskatīties pēc farsa, arī nobeigums pārsteigumu sagādāja tikai tik daudz, cik to izraisīja brīnumi no malas.

Kopumā grāmatai dodu 6 no 10 ballēm, var lasīt ja gribās atpūtināt smadzenes un atkar saskarties ar pseido leģendām, kas saistītas ar Atlantīdu. Bet tā kā man ir vēl 3 šī cikla grāmatas, izlasīšu visas, lai redzētu vai autors ir labojies.

Attēls no izdevniecības Armada mājas lapas.

ЖЕМЧУЖНЫЙ ОРДЕН by Юрий Иванович

Turpinās burvja Kremona piedzīvojumi. Šī ir šo piedzīvojumu trešā grāmata, bet izskatās ne pēdējā. Pēc iepriekšējā grāmatā notikušajiem piedzīvojumiem, galvenais varoni aizsūta specuzdevumā uz kaimiņu karaļvalsti Spegoto. Tur briest projekts par vietējās alu sistēmas izpēti, lai atrastu leģendāro Nekropoli un atjaunotu Pazaudēto ceļu.

Visa darbība notiek uz maģiskas planētas, kur pirms ~7000 gadiem notikusi katastrofa, kas izjauca uz tās mītošo 13 civilizāciju koeksistenci. Tagad pasaule ir pilna ar seniem artefaktiem, vecām grāmatām, norādēm un karojošām civilizācijām. Dažas ir jau pazudušas, dažas sāk dominēt , bet mūsu galvenais varonis ir visu notikumu centrs.

Protams, lietas nenotiek tā kā plānots, jānogalina daudz un dažādi monstri un jāuzmin dažādu artefaktu noslēpumi. Jau no paša sākuma galveno varoni mēģina nogalināt nezināms grupējums. Par laimi Kremons var lepoties ar nu ļoti stiprām maga spējām, neviena liksta nespēj viņa dzīvei pielikt punktu. Tā nu viss virzās uz pazudušās rases vijudorašu atklāšanai, tādi jenotu un lemuru krustojumi, kas mīl staigāt uz divām kājām.

Pats Pērļu ordenis nebija viss mistisks bruņinieku ordenis, bet Spegoto augstākais apbalvojums – sens artefakts, kas kalpo kā maģiskās enerģijas akumulators.

Lasot šo grāmatu, sāka šķist, ka autors iepriekš ir rakstījis stāstus pornožurnāliem. Sekss ir sabāzts visur. Pat galvenās varones glābšanai nepieciešamais process bija sekss ar šamo 15 reizes. Grāmatā vietām sāk dominēt gumijas stiepšana un tāda mētāšanās, varbūt sagatavojot lasītāju turpmākajām sērijas grāmatām. Citi grāmatas tēli, izņemot galveno, ir tādi palkani ar divām raksturīpašībām.

Kopumā grāmata ir labs lasāmais smadzeņu atpūtināšanai, bet par izcilu saukt to nevarētu, tādēļ vērtēju 6 no 10 ballēm.

Tobacco by Iain Gately

Pilnais nosaukums “Tobacco: A Cultural History of How an Exotic Plant Seduced Civilization by Iain Gately”

Šī grāmata ir ieskats tabakas vēsturē. Cilvēce ar tabaku draudzējas jau aptuveni 18 000 gadus. Stāstījums ir ļoti labi strukturēts un notikumi risinās to vēsturiskajā secībā. Šo grāmatu varētu nosaukt par apoloģiju tabakai.

Pirmie tabakas lietotāji bija Amerikas indiāņi. Būtībā viņi jau bija izmēģinājuši visus tabakas lietošanas veidus pirms eiropiešiem. Pīpes, cigāri, šņaukšana zelēšana, novārījuma dzeršana (ar muti un degunu) un protams rektāla lietošana klizmas veidā.

Arī Austrālijas aborigēniem bija pieejami daži tabakas paveidi un tur tabaka nozīmēja statusu. Mazāk paveicās Afrikāņiem viņi pīpēja tikai kaņepi. Eiropā tabaku ievazāja Kolumbs, atgriežoties no ekspedīcijas, viņa apkalpē jau atradās divi smēķētāji. Vienu gan inkvizīcija pāris gadus paturēja cietumā, par sadarbību ar Sātanu. Taču process jau bija aizgājis, pirmie nelāgajam ieradumam padevās spāņu katoļu mācītāji, kuri mīlēja šņaukt tabaku pat mesas laikā.

Sākumā tabaka tika uzskatīta par universālu medicīnas līdzekli, no blaugznām līdz audzējiem. Vēlāk jau visi bija pieraduši un smēķēšanas pamatošana vairs nebija būtiska. Britu salās iesākumā dominēja pīpes, tad visi pārgāja uz šņaucamo tabaku. Tas bija stilīgi Francijā, Napaleons esot izšņaucis mārciņu dienā. Vēlāk aristokrāti pārgāja uz cigāriem, pa ceļam izgudrojot Smokingu, jeb apģērbu kuru uzvilkt ejot uzpīpēt.

ASV ilgu laiku dominēja tabakas zelēšana, kas šokēja tā laika tūristus. No Dikensa apraksta var spriest, ka tajos laikos Amerikā bija nospļaudītas visas malas ar zelētu tabaku.

Un tad parādījās cigaretes, masu produkcija un lēts smēķis bez īpašām rūpēm ikvienam. Interesanta ir nodaļa par agrīno cigarešu paciņu reklāmas un mārketinga pasākumiem. Plikas sievietes uz kārbiņām, ieliktas bildītes, kolekcionējamu bildīšu cikli. Piemēram, Camel attēlā iesākumā daudzi smēķētāji mēģināja atrast, kur noslēpta kailā sieviete.

Šis un vēl daudzi citi interesanti fakti par tabaku un smēķēšanas kultūru, ietekmi uz cilvēces attīstību, padara manu novērtējumu par 10 no 10 ballēm.

The Void by Frank Close

Grāmata ir par neko. Tieši tā vakums fizikā tiek saprasts kā nekas. Tātad grāmata stāsta par vakumu, jeb tukšumu. Tā kā šī lieta mani interesē, es šo grāmatu nopirku. Nav jau nekāda biezā ~150 lapaspuses. Domāju fiksi izlasīšu un kļūšu nedaudz (vai daudz) gudrāks.

Patiesība izrādījās nedaudz skarbāka! Grāmatas autoram diez ko neiet ar populārzinātnisko rakstniecību. Daudzi koncepti tiek ieviesti garāmejot. Okei, es esmu daudzas šādas grāmatas lasījis un Higgsa lauks man šausmas neizraisa. Tāpat kā kvantu fluktuācijas. Ja es pagalvotu, ka šīs lietas pats saprotu un prastu arī citiem tās izstāstīt, tad tagad droši vien tagad būtu Nobela prēmijas laureāts. Patiesībā esmu šīs lietas tikai apgrābstījis daudzu gadu garumā, saprotu par ko iet runa, kādas sekas tas rada, bet tas arī viss.

Nu par pašu grāmatu sīkāk. Read more

100 gudro galvu un citi zvēri by Lato Lapsa

Ko lai raksta par parastu citātu grāmatu?

Šajā grāmatā L.Lapsa ir sakompilējis, dažādus Saeimas deputātu, Valsts prezidentu, pašvaldību vadītāju prātulas un domugraudus. Protams, neviens jau nepirktu parastus izteicienus par tautsaimniecības attīstību. Tādēļ grāmatiņā ir salikti spožākie izteicieni, kas liek pasmaidīt un saprast, ka deputāti tādi paši bauri vien ir un vismaz mutvārdos nekur tālāk no cilvēka parastā nav tikuši.

Grāmatā citēti ~140 dažādi ļaudis un tā sevī ietver pārsimts citātus. Manuprāt visspēcīgākais jokainu lietu runātājs ir Dobelis, bet īpaši jau uz pārējo fona neizceļas. Deputāti kaisa domas gan par sadzīvi, viens par otru (tie ir labākie, jo vienmēr jau interesanti skatīties kašķi, kurā pats neesi iejaukts), par valsti, par visu ko.

Kopumā grāmatu vērtēju kā izdevušos, man patikās palasīties, žēl tikai, ka paplāna, bet nekas gudru deputātu jau mums ir daudz un gan jau būs vēl pērles. Patikās vecie un nu jau aiz apvāršņa pazudušie kadri – J.Zīgerists, Valdmanis, Krisbergs. Dodu 8 no 10 ballēm.

Citāts:

„Nu, bet kā var nesolīt? Kā var nesolīt pensionāriem cilvēka cienīgu dzīvi un saprātīgu pensiju? Kā var nesolīt veselības aprūpēviņiem absolūti nepieciešamo naudu? Kā var nesolīt zemniekiem atbalstu viņu konkurētspējas nodrošināšanai? Ekspremjers Einars Repše”

Grāmatai kā jau tas L.Lapsam ierasts ir sava mājas lapa, ar manuprāt interesantu bilžu galeriju. Bilde ņemta no Jāņa Rozes grāmatnīcas.

Slaughterhouse by Gail A. Eisnitz

Pilanais nosaukums: “Slaughterhouse: The Shocking Story of Greed, Neglect, and Inhumane Treatment Inside the U.S. Meat Industry by Gail A. Eisnitz”

Grāmatas galvenā ideja ir – kautuvju industrializācija ne pie kā laba nav novedusi. ASV gaļa nonāk veikalu plauktos it kā ar pārbaudītu kvalitāti, tomēr patiesībā nekādas kvalitātes kontroles netiek veiktas. Burgeru gaļa satur tik daudz mēslu kā vēl nekad, viens no trīs amerikāņiem gada laikā saindējas ar ēdienu, dažam labam ātrās ēdināšanas iestādes apmeklējums beidzas kapos, 80% mehāniski kauto vistu kvalitāte ir tāda pati, ja tās pēc noplūkšanas iemērktu atejā un nomazgātu.

Un nu nedaudz sīkāk
Read more

Pyramids by Terry Pratchett

Sākot lasīt šo grāmatu, cerēju iegūt atbildes uz jautājumiem, kāpēc bruņrupuči ienīst filozofiju, kāpēc pārlieka reliģiozitāte ir kaitīga āžiem un ar ko īsti nodarbojas piegulētājas. Jāatzīst, ka to arī uzzināju. Uzzināju arī, kāpēc jābūvē piramīdas.

Read more

Blaze: A Novel by Richard Bachman

R.Bachman ir S.Kinga pseidonīms, zem kura viņš šo novelīti sarakstīja 1973. gadā. Pats autors šo noveli uzskata par vienu no saviem miskastes darbiem. Tie neesot publicēšanas vērti. Tomēr pēc kāda laika 2007. gadā tomēr nolēmis to publicēt, nedaudz gan esot pieslīpējis, lai būtu mūsdienīgāk.

Noveles galvenais varonis ir Clayton Blaisdell, Jr. (Blaze) bērnu namā audzis noziedznieks, kurš pats par sevi saka: „gaisma deg, bet neviena nav mājās”. Savu galvas traumu ieguvis bērnībā, tēvs viņu trīs reizes nolidināja lejā pa trepēm. Blaze pats apzinās, ka ar gudrību neizceļas, toties viņam ir laba sirds. Pēdējie gadi viņam bijuši vislabākie, jo tad viņa darbības vadīja blēdis George Rackley, taču šis puisis nomiris 3 mēnešus pirms stāsta sākuma.

Stāsts risinās, kā jau tas S.Kingam pierasts, uz galvenā varoņa tēla attīstības fona. Blaze mērķis ir novest līdz galam Rackley pēdējo plānu, kas sevī ietver bērna nolaupīšanu un izpirkuma maksas iegūšana . Stāsts risinās pamīšus atskatoties uz Blaze jaunību un bērna nolaupīšanas procesu. Līdz brīdim, kad Blaze ķeras pie bērna nolaupīšanai, viņš jau bija dabūjis mani kā lasītāju savā pusē. Sākas tāds kā Stokholmas sindroms, tu sāc viņam just līdzi, neskatoties uz to, ka viņš ir nolāpīts noziedznieks, bērnu zaglis, slepkava. Blaze personība ir nedaudz sarežģītāka nekā varētu domāt. Viņa rīcības virzītājs ir George balss, tā arī nesapratu šizofrēnija vai vienkārši iedomu draugs.

Vietām man šķita, ka stāsta melodramatiskās daļas ir ņemtas no kāda Dikensa darba. Sliktie pagaidu vecāki viņu izkalpina. Labie cilvēki ir ar mieru ņemt Blaze pie sevis, taču otrā rītā nomirst un Blaze jāatgriežas bērnunamā. Likās jau nu pārāk dramatizēts pasākums. Vienīgais līdz galam izstrādātais tēls ir Blaze, policisti piemēram tiek pozicionēti kā viltīgi, ļauni ļaudis. Gribējās vairāk ko uzzināt par George, bet nekā.

Kopumā grāmata bija laba, bet es jau kā S.Kinga fans laikam nespēju objektīvi vērtēt lieku 8 no 10 ballēm. Beigās biju nedaudz apjucis, šķita jau, ka viss tā beigsies, tomēr nesapratu, kamdēļ Blaze visu to uzsāka, veltījums George, mēģinājums pierādīt, ka viņš nav idiots.

Bilde kā vienmēr no amazon.

Forensic Science of CSI by Katherine M. Ramsland

Cilvēkiem patīk seriāls CSI, bet reti kurš ir spējīgs nošķirt tajos izdomājumus no patiesības. Cik sarežģīta ir katras analīzes veikšana, darbinieku pienākumi un pati CSI vēsture. Cerēju, ka šī grāmata sniegs man atbildes uz šīm lietām.

Patiesība bija daudz skarbāka. Grāmatu lasot radās priekšstats, ka lasu lekciju konspektu. Viss pa punktiem uzskaitīts, bet sausi un konspektīvi. Nenoliedzu – autore jomu pārzina, taču vienīgās interesantās vietas bija kriminālnoziegumu apraksti.

Nebija nekā nozīmīga par kriminoloģijas vēsturi, nekādu attēlu. Ja runā par pirkstu nospiedumu klasifikāciju, tad prātīgāk būtu redzēt arī bildes. Analīžu veikšanas praktiskā daļa aprobežojas ar dažu aparātu un ķīmisko savienojumu pieminēšanu.

Grāmatu ieteiktu lasīt cilvēkiem, kas nekad neko par kriminoloģiju nav lasījuši, bet arī tad var atrast daudz labākas grāmatas par tēmu. Piemēram, „Kriminoloģijas 100 gadu” (precīzi nosaukumu neatceros), ar daudz bildēm un manuprāt labākiem paskaidrojumiem nekā šajā grāmatā, tulkota latviski, bija arī viena padomju laikos izdota. “Kriminoloģija” – tā jau laikam vairāk topošajiem profesionāļiem domāta.

Kopumā man kā cilvēkam, kas par šo lietu jau ir lasījis, grāmata likās sausa, nedzīva un nesaistoša. Dodu 6 no 10 ballēm, tikai kā par labu konspektu.

%d bloggers like this: