Parasti Ziemassvētku sajūtas radīšanai uzliku dziesmiņas „Peļu Ziemassvētki” izpildījumā un cepu piparkūkas. Pēdējos gados gan viss ir mainījies, ap šo laiku parasti tinos prom no Latvijas. Pērn biju aizkūlies uz Berlīni, šogad ieplānots apmeklēt Šveici. Šajā valstiņā pabijis vēl neesmu un loloju cerību apskatīt Alpus ziemā. Tad nu Maija visu saplānoja, man ir tikai jābrauc viņai līdzi.

Ceļojums sāksies ar ielidošanu Ženēvā, tālāk ar dzelzceļa palīdzību dosimies uz Cermatu, tad uz Interlakenu, Lucernu, Berni un tad Cīrihi. To visu ieplānots apskatīt četru dienu laikā. Ar nekādu slēpošanu nodarboties netaisos, bet pa kādām kalnu takām gan paklīdīšu, cerams, ka viņiem sētnieki tur strādā. Arī Raiņa trimdas vietu skatīties nebraukšu.

Protams, man plāni nav pat uz pusi tik kruti, kā manam jaunākajam brālim Edijam, kas šogad nolēmis veikt ceļojumu Gambija – Gambija labdarības rallija Plymouth – Banjul ietvaros, un blandīsies pa pasauli veselu mēnesi. Komanda saucas „The Dukes of Kurland” mašīna „Das Krokodil”. Ar Ediju ir arī noslēgta vienošanās, ka par savu ceļojuma gaitu viņš mani telefoniski informēs (ja vien tuksnesī būs mobilo sakaru torņi). Tas savukārt ļaus radiem un citiem interesentiem sekot līdzi „Das Krokodil” piedzīvojumiem Āfrikā šajā blogā.

PS. Karte spēcināta izmantojot MS Paint.

Bilde no http://www.pa.msu.edu.

Parastam cilvēkam uz ielas pajautājot: "Kā nokļūt uz Mēnesi?". Atbilde parasti būs: ar kosmosa kuģi. Dažs varbūt atcerēsies, ka pirmie šo triku ir paveikuši ASV kosmonauti tālajā 1969. gadā. Dažs vēl apgalvos, ka patiesībā tie visi ir meli un neviens tur nemaz nav bijis, jo uz Mēness ēna tā nekrīt.

Pajautājot par latviešu lidošanas un kosmosa ceļojumu pirmsākumiem, atbildes kļūs vēl nekonkrētākās. Dažs varbūt atcerēsies 1785. gadā latvieši mēģināju uzkonstruēt gaisa balonu, labi, ne latvieši, bet Latvijas gaisa telpā. Kāds ar vēl labākām vēstures zināšanām spēs atcerēties kādas muižas kalēju, kas ar paškonstruētiem spārniem lecis lejā no baznīcas torņa dzirnavām vai citiem augstumiem.

Šķiet, nekas Latvijas vēsturē neliecina par iespējām lidot kosmosā paša spēkiem. Vienīgais veids, kā tikt kosmosā, ir nopirkt Rynair lidmašīnas biļeti. Nesatraucieties tā nav, latvieši bija apmeklējuši Mēnesi pirms brāļu Raitu lidmašīnu izgudrošanas.

Nē, tās nebija indiešu teiksmu vimanas ar dzīvsudraba motoriem, nebija arī ēģiptiešu piramīdu uzkrātās enerģijas viltīgs pielietojums. Mani seno latviešu teiku pētījumi apliecina, ka latvieši ir ne tikai apmeklējuši Mēnesi, bet arī to darījuši visai regulāri. Ir pat netiešas liecības, ka latviešu rīcībā bijis kosmiskais lifts. Jā, tas pats, par kura izveidi lauza galvu daudzi pasaules zinātnieki.

Apskatīsim tipiskas latviešu teikas:

"H. Skujiņa Smiltenes pag.

Mātītes gāš uz pirti, sākušas ļarzāt un viena sacīsi: «Eka, skaists mēnesīc spīd gaisā!»

Otra ;pacēlusi brunčus un sacīsi tā: «Mana pakaļa jau labāki spīd.»

Un tai bīš ūdenc nesieni uz plecim. Mēnesis uzrāvis mātīti ar visim nesienim un pliku pakaļu. Tā nu viņu vē(l) šo baltu dienu dabū(n) redzēt mēnesī ar pliku pakalu un ūdenc nesienim uz plecim."

Kā redzam, lai nonāktu uz Mēness ir bijis jāpielieto speciāls kods. Sievietei tas ir bijis plika dibena parādīšana. Pie tam saprotams, ka augšā uzraušana ir bijusi momentāna. Nosacītais signāls ticis izpildīts nekavējoties.

"H. Lindberga Rauna. A. Bērzkalnes krājumā.

Reiz vecos laikos zēns vēlu vakarā nesis no akas ar nesieniem ūdeni. Mēnesis bijis pašlaik uzlēcis, kad zēns ūdeni nesis. Zēns saskaities, ka mēness var tik mierīgi spīdēt un viņam jānes smagie nesieni. Viņš parādījis mēli un tūlīt ar visiem nesieniem ticis uzņemts debesīs."

Šeit redzams tāds pats scenārijs, tomēr vīriešu kārtas pārstāvjiem, lidojumam uz Mēnesi pieticis vien ar mēles parādīšanu. Izskatās, ka nepieciešamais priekšnosacījums ir arī ūdens spaiņi ar nēšiem. Tas liecina, ka ūdens rezerve ir tikusi ņemta līdzi, lai nodrošinātu atlidojošā kosmonauta dzīvības uzturēšanai. Ir zināms, ka elektrolīzē ūdens sadaloties rada ūdeņradi (enerģijas avots) un skābekli (elpošanai, arī enerģijas avots)..

Nākamā ir netieša liecība par kosmisko liftu.

"J. Kalniņš Ozolniekos pie Jelgavas Ikr. 142, ll. LP, VlI, II, 42, lb.

Divas meitas gāja no pirts plikas pēc ūdens; abām bija nestules uz pleciem. Pilns mēnesis spīdējis tik gaiši kā dienā. Viena meita teica uz mēneša: «Mani gurni spožāki, nekā tu! » Dievs nolaida garu lenti, kas jaukās krāsās laistījās. Meitas ņēmās viņu ķert. Tā noķēra, kas nievāja. mēnesi. Lente atkal satinās un uzrāva meitu ar visām nestulēm līdzi. Lente bija pats mēnesis, ko Dievs atritinājis. Vēl šo baltu dienu meitu var redzēt mēnesī ar visām nestulēm."

Redzam, scenārijs analogs. Tiek pateikta frāze par dibena spožumu, ir nēši, ir ūdens spaiņi. Domājams tūlīt uzraus gaisā, bet nekā tiek nolaista lente! Redzam arī, ka šoreiz jau piedalās divas sievietes, viena acīmredzot paliek uz zemes, palīdzot nofiksēt kosmiskā lifta pacēlāja lenti. Tas liecina par nanotehnoloģiju veiksmīgu inkorporāciju ikdienā seno latviešu teritorijā.

Nākamā teika ir parasts radu kašķa apraksts, bet tāds tas ir tikai pirmajā acu uzmetienā.

"V. Ašmane Nītaurē. J. A. Jansona kr.

Dzīvoja vecs tēvs ar trim dēliem. Mirstot tēvs izdalījis dēliem mantu piesacīdams, lai gādā, ka mazākajam dēlam ir siltums un gaisma. Dēli arī tā apsolās, bet kad tēvs nomirst, aplaupa mazāko un nolemj viņu uzvilkt uz mēnesi, jo tur jau būšot gaisma un cik necik arī siltuma.

Uz Mēneša mazākajam dēlam klājās ļoti labi. Viņš izaug liels un apprecē Mēneša meitu. Tomēr viņam vairs nepatīk Mēneša dzīve un viņš nobrauc pa auklu zemē. Ar mēnešmeitas palīdzību viņš atdabū no brāļiem arī savu mantojumu un dzīvo laimīgi vēl šo baltdien."

Redzam pārtikušu latviešu ģimeni, kurā  nespēj sadalīt tēva mantu. Acīmredzot viņi ir mantojuši arī kosmisko liftu, kas ļauj brīvi veikt kravu pārvadājumus starp Zemi un Mēnesi. Vecākais brālis jaunāko deportē uz Mēnesi. Pievēršam uzmanību, "… tur jau būšot gaisma un cik necik arī siltuma…", domāju, ka te ir acīmredzams pierādījums, ka ceļojumi uz Mēnesi veikti regulāri, jo vecākais brālis, šajā lietā normāli orientējas. Nākamais teikums pierāda arī seno latviešu zināšanas par Mēness samazināto gravitāciju "… Viņš izaug liels…". Beigās seko atpakaļ ceļojums uz Zemi un mantas atgūšana.

Lasītājs tagad noteikti domā, kāds sviests! Es te jau stundu lasu, domāju, bet kur ir par aizlidošanu uz mēnesi saviem spēkiem. Tad nu lūk procedūra ir sekojoša:

1)Sagaidām pilnmēness laiku;

2)Nomazgājamies (dezinficējamies);

3)Paņemam divus ūdens spaiņus (koka nevis ar stīpām, Maksimas plastmasas);

4)Paņemam nēšus, tie ir OBLIGĀTI!

5)Tālāk sievietes rāda dibenu, vīri mēli.

6)Patīkamu laika pavadīšanu uz Mēness.

Ieteiktu uzmanīties, ja gaisā raušanas stacija joprojām funkcionē, tad padomājiet par to, ka uz Mēness nav saglabājusies neviena senlatviešu patstāvīgā bāze. Tātad problēmas būs ar ēdienu, skābekli un tikšanu atpakaļ.

Diemžēl astronomi ir atklājuši, ka patlaban nekāda kosmiskā lifta orbītā starp Zemi un Mēnesi nav, acīmredzot gājis bojā, kādā kārtējā radu kašķī.

Ja kādam izdodas droši dodiet ziņu komentāros.

Šajā rakstā es katram cilvēkam saprotamā valodā pastāstīšu kā izgatavot laika mašīnu, kas ļaus tev ceļot nākotnē un tur darīt dažādas lietas.

Šīs laika mašīnas priekšrocības ir sekojošas:

-lēta izgatavošanā;
-viegli izvairīties no dažādiem temporālajiem paradoksiem;
-nav nepieciešamas nekādas priekšzināšanas kvantu fizikā;
-praktiski pati pārvietošanās laikā nepatērē nekādu enerģiju.

Laika mašīnas galvenais trūkums:

-ceļošana nākotnē iespējama tikai tavas dzīves robežās.

Un tagad kā to paveikt Lasīt tālāk

Šodien lasīju dažādus apgalvojumus par iespējamo referenduma rezultātu falsifikāciju, visvairāk man atmiņā iespiedās šis stāsts pareizāk sakot tieši šī daļiņa. Citēju:

„2008.gada 9.jūnijā – 1 512 755 balsstiesīgo, bet pēc mēneša (26.jūlijā) ir jau 1 515 562 balsstiesīgo, jeb par 2 807 vairāk. (Saglabājoties tādam pieauguma tempam, Latvijā 2008.gadā nāks klāt papildu jauni 33 684 balsstiesīgie pilsoņi. Pavisam klātnākušo skaits būs vēl lielāks, jo katru gadu nomirst ap 10 tūkstoši vairāk. Tātad, lai gada beigās būtu balsstiesīgo pieaugums pār nomirušajiem 33 tūkstoši, pavisam šogad klāt jānāk jauniem pat 43 tūkstošiem. Piebilstams, ka Latvijā ik gadus nomirst 40-45 tūkstoši cilvēku, no Latvijas izceļo ap 10 tūkstošiem, bet piedzimst ap 20-25 tūkstošiem cilvēku).

No kurienes ir nācis tāds balsstiesīgo skaita milzu pieaugums, kas ir šie klātnākušie pilsoņi?”

Šādus jautājumus nedrīkst neatstāt neatbildētus, patiešām kur viņi rodas? Veicu nelielu pētījumu un ieguvu sekojošus rezultātus. Ja nevar saskatīt klikšķiniet uz bildes, nonāksiet pie flickr oriģināla.

Pieņēmu, ka citātā minētie fakti ir patiesība un tos pārbaudīju. Pieņemu, ka balstiesīgo izmaiņas notiek sekojoši:

Balstiesīgie sākuma gadā + Dzimušie* – Mirušie* + Naturalizējušās personas* = Balstiesīgie gada beigās

Tas tika veikts visiem gadiem kā mēs to redzam tabuliņā, tur pat norādīti arī datu avoti, vai pieņēmumi. Kā redzam mana prognoze pārsniedz reālos datus par 23 103 balstiesīgajiem, domāju, ka nobīde radusies dzimstības datu trūkuma dēļ par periodu 1981-1984 un 1986, 1988-1989. Gadiem. Ja kādam tie ir pieejami būtu pateicīgs par informāciju.

* (1998. Gadā dati koriģēti, jo balsstiesīgo skaits dots uz jūniju, tas pats ar mirušajiem un naturalizētajiem, pieņēmu, ka izmaiņas notikušas lineāri)

** Tiek pieņemts arī, ka dabiskā pieauguma koeficients starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir vienāds. Jo dzimušo un mirušo skaitā ietverti gan pilsoņi gan nepilsoņi.

Secinājums:

Nekādas sazvērestības CVK nav veikusi.

Šovasar mana pēdējā atvaļinājuma daļa tiks ziedota laivu braucienam. Laivu brauciens sāksies 11. septembrī un ilgs kādas 11 dienas. Pasākums norisināsies Vidusjūrā. Labi, ka pašam jāairē nebūs to nodrošinās kruīza kuģītis.

Kruīzam biļetes rezervējām jau gada sākuma, tad tās var dabūt ar labām atlaidēm un arī kajītes vēl var izvēlēties ar skatu uz jūru. Maršruts būs sekojošs: Savonna -> Neapole -> Aleksandrija -> Limassol -> Rodas sala -> Atēnas -> Olimpija -> Savonna.

Nekad šādā pasākumā braucis neesmu. Šķiet, ka pozitīvās puse ir tā, ka tev pašam nekas nav īsti jāplāno un vari tiešām atpūsties visas 11 dienas. Arī par ēdamo nav jārūpējas tas uz kuģa pa brīvu. Uz visām ekskursijām tevi aizved pa tiešo no kuģa. Negatīvā lieta varētu būt tā, ka šis ir pasākums, kurš ja nu galīgi piegriežas, tu no viņa projām netiec. Domāju gan ka 11 dienas nav tik ilgs laiks, lai viss apniktu. Savukārt ekskursijā 50% no laika tiek pavadīts sēžot autobusā.

Man personīgi ceļojumā galvenais apskates objekts ir piramīdas, tās jau no bērnu dienām esmu gribējis redzēt. Domāju apskatot tuvumā varēšu pārliecināties vai mana ideja par to būvniecības tehnoloģiju ir pareiza. Žēl, ka ir sagāzies Rodas Koloss, bet kam negadās. Domāju, ka arī vecais Olimpiskais stadions ir apskates vērts objekts. Toties esmu izlēmis iet ar līkumu arheoloģijas muzejiem un muzejiem vispār. Šogad šie ir bijuši diezgan brangā slānī. Lai gan no otras puses, Ēģiptē tak ir viskrutākais ēģiptoloģijas muzejs un Atēnās antīkās grieķu mākslas muzejs.

Bildē redzams kuģītis ar kuru notiks kruīzēšana. Izskatās, ka šis spēs veikt nepieciešamo programmu bez problēmām.

Nesen atgriezos darbā no atvaļinājuma. Šodien man pielēca, ka uzņēmums nav saņēmis nevienu vēstuli veselas divas nedēļas. Banku izrakstus tak parasti saņemam pa pastu katru dienu. Nedaudz padomājis, nolēmu pazvanīt pasta nodaļai. Dialogs norisinājās aptuveni šāds.

- Labdien
- Labdien
- Izskatās, ka adrese (šāda un tāda) nav saņēmusi korespondenci jau vairākas nedēļas
- Kas tad jums tur uzņēmums atrodas?
- Jā, atrodas gan.
- Un kas par uzņēmumu?
- Nosaucu uzņēmumu
- Jā, mums ir problēmas ar to kvartālu;
- Un ko man darīt, ja jūsu problēmas rezultēsies, piemēram, laikā nesamaksātu rēķinu soda naudās. Vai tās man pārsūtīt Jūsu pasta nodaļai un Jūs tās segsiet?
- Pauze. Mmm laikam nē, bet domājam, ka pastu tuvāko dienu laikā piegādāsim, mums redz pastniece apslimusi.

Secinājums: visi jau ir pieraduši pie bardaka Latvijas Pastā un arī pašam pastam izskatās nemaz nav nekādas motivācijas kaut ko mainīt vismaz pasta nodaļu līmenī. Domāju, ka neba jau es viens tāds zvanītājs. Attieksme ir, gribiet sūdzieties, mums vienalga.

Saprotu jau viņus zemas algas, darbiniekus dabūt nevar, zaudējumi miljonos, bet ir viena štelle pārdodot pastmarku Latvijas Pasts garantē sūtījuma piegādi, ja uz tās uzlīmēta pastmarka. Tāpat Latvijas Pasts ir noslēdzis līgumus ar citu valstu pastiem, kuros viņš garantē piegādāt Latvijas adresātam no šīm valstīm sūtīto korespondenci. Jeb tautas valodā sakot paņem naudu un banāli uzmet.

Atvaļinājums ir beidzies un esmu atgriezies no Francijas ārēm atpakaļ Latvijā. Diemžēl jāatzīst, ka ēdienu varžu kājiņas, nevienā restorānā, tā arī neredzēju.

Ir pienācis laiks kārtējam atvaļinājumam. Šogad neplānoju nekādus tālus ceļojumus, esmu nospriedis nedaudz pablandīties pa tām Eiropas valstīm, kurās nemaz neesmu bijis un tādu ir daudz. Šīs vasaras plānā man ir nelielas Francijas daļas apskatīšana.

Domāju, ka Francijā būšu jau nākošo otrdien. Tur fiksi paņemsim nomā mašīnu un līdz vakaram mēģināsim nokļūt pirmajā paredzētajā gala punktā La Rochelle.

Bilde no Travelfrance.

Tad neliels laika periods tiks pavadīts Saules salā jeb Ile de Re.

Bilde no Tripadvisor.

Tad dažas dienas tiks veltītas Luāras ielejas pilīm.

Bilde no gmu.edu.

Un tad nelielu laika sprīdi veltīsim arī Parīzes apskatei. Tā kā biļetes jau ir nopirktas un viss sarezervēts atliek vien gaidīt 17. jūniju. Žēl, ka neprotu franču valodu, divas reizes esmu mēģinājis iemācīties, bet pacietība nekad nav pietikusi ilgāk kā vienai dienai. Bet tā kā līdzi tiks ņemts Ivars tad vismaz ar ceļa prasīšanu jānodarbojas nebūs.

Starp citu manam blogam ir jauns dizains. Vēlos pateikt paldies Tomam par dizainēšanu un Atomam par sagriešanu un kodēšanu.