Navigate / search

The Tombs of Atuan (Earthsea Cycle #2) by Ursula K. Le Guin

The Tombs of Atuan

Šo grāmatu es pēdējoreiz lasīju iepriekšējā tūkstošgadē. Bija izdevies Ventspils bibliotēkā paņemt šo grāmatu (pareizāk sakot, visu ciklu vienā grāmatā) krievu valodā. Lasīju autobusā pa ceļam no Ventspils uz Talsiem. Tagad nolēmu lēnā garā pārlasīt visu Jūrzemes ciklu. Par “Jūrzemes burvi” es jau uzrakstīju.

Kad Tenaru priesterienes izvēlas kā virspriesteri bezvārda Zemes Spēkiem, viņa zaudē visu. Viņa tiek aizvesta prom no mājām un ģimenes. Viņa pazaudē savu vārdu. Tagad viņas vārds ir Arha, Apēstā Atuānas kapeņu sargātāja. Kādu dienu viņa uzzina, ka viņas tumšajā labirintā ir ielauzies burvis, lai nolaupītu Atuanas kapeņu lielāko dārgumu Erreth-Akbe gredzenu. Viņa nolemj nesteigties ar pārkāpēja nogalināšanu, bet nedaudz pavērot.

Labs fantāzijas stāsts, kur galvenā loma atvēlēta sievietei. Īsumā stāsts par princeses glābšanu no pašas princeses skatu punkta, ja vispārinām uz kādu konkrētu sižeta līniju. Tas nekas, ka iesākumā neviens te neko glābt negrasījās. Gedam mērķis bija tikt pie gredzena, jo tas satur vienu no pazaudētajām rūnām, kas simbolizē mieru un saticību. Arha nemaz neapzinās, ka viņa ir jāglābj. Viņas vieta ir šeit Atuanas kapsētā un dzīves mērķis ir kalpot bezvārda Zemes Spēkiem. Burvis labirintā viņai ir tikai iegansts, lai izvairītos no ikdienas rutīnas. Ir taču tik interesanti vērot muļķa svešzemnieku, kas nejauši ieejot labirintā ir nolēmis sevi nāvei.

Kas tad šajā stāstā ir tik labs, ja viņu noliek blakus citiem princešu glābšanas stāstiem? Pirmkārt, kā jau minēju, mēs notikumus izdzīvojam caur Arhu. Otrkārt labirints, lai ar atsaucas uz veco labo leģendu par Mīnotauru, Ariadni un Tēseju, vienmēr ir bijis labs paņēmiens sižeta interesantuma kāpināšanā. Te gan neviens Mīnotaurs neslēpjas, šajā labirintā tas nemaz nav vajadzīgs; katrs, kuru nav atzinuši bezvārda Spēkus, nomirs pats no sevis. Arī jautājums par to, vai Arha mīl Gedu, arī ir atklāts, ja nu nedaudz, viņas motivācija nemaz nav mīlestība, vismaz beigās noteikti ne. Treškārt, bezvārda Zemes Spēki to izpausmēs man ļoti atgādināja kaut ko no Lovecraft mitosa. Ceturtkārt, Arhas/Tenaru izaugsme, sevis atkal apzināšanās un apstākļi, kas līdz tam aizveda, ir diezgan racionāli un pārdomāti. Piektkārt, tempļa sagrūšana izskatījās kā atsauce uz Edgaru Alanu Po.

Tagad nedaudz par bezvārda Zemes Spēkiem, tā īsti nevar saprast, vai viņiem maz cilvēki ir vajadzīgi. Upurus viņi pieņem labprāt, taču pretī nedod neko. Nav nekāds brīnums, ka Arhai sākas kulta kalpa virspriesterienes krīze. Neviens viņai lāga nav paskaidrojis viņas vietu pasaulē. Ja jauno dievu kalpi dzīvo tempļos ar zelta jumtiem, viņai mantojumā atstāts pussabrucis šķūnis. Viņas dievu manifestācija aprobežojas tikai kapeņu rajonā un arī to neviens izņemot priesterienes neredz. Viss iet uz grunti, bet kad Arha aptver, ka viņas dieviem ir pilnīgi vienalga vai viņa tiek pieņemti lēmumi. Iespējams, ka autore ar šo ir domājusi, ka velti pielūgt tos, kuri dabā vienkārši ir, ar vai bez pielūdzējiem. Arī jūra pieņems upurus un laiku pa laikam manifistēs sevi nopostot kādu piekrastes ciematu, bet vai tādēļ uz tā bāzes būvēt kultu?

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, iespaidi pozitīvi, un vēstījums no sieviete redzespunkta arī piešķīra grāmatai zināmu pievilcību. Noteiktu ieteiktu izlasīt arī citiem fantāzijas cienītājiem, šis cikls ir lasīšanas vērts.

Jūrzemes burvis (Earthsea Cycle #1) by Ursula K. Le Guin

Jūrzemes burvis

Šo grāmatu pirmo reizi izlasīju tālajā 1996. gadā, kad tā iznāca latviešu valodā. Šovasar mājās, pārkrāmējot vecās grāmatas, grāmatu nejauši uzgāju un nolēmu izlasīt vēlreiz. Tas nekas, ka viss cikls ir jau reiz lasīts, gribēju pārbaudīt, vai grāmata joprojām ir tikpat forša kā tā palikusi manās atmiņās.

Geds nav parasts puišelis, viņam piemīt spējas. Jūrzemē burvji nav nekāds retums, tomēr ne visi viņi kļūst par sava amata meistariem. Gedam ir visas iespējas kļūt par tādu. Viņam gan ir viens neliels mīnuss – kāre pēc zināšanām ir tik liela, ka reizēm Geds aizmirst piesardzību. Tieši šīs piesardzības trūkuma dēļ viņa jaunība pārvēršas par bēgšanu no Ēnas un savas patiesās būtības meklēšanu un apzināšanos.

Šīs grāmatas sižets ir tas pats parastais “varoņa ceļš”. Par to, kā no parasta kazu gana kļūt par visu laiku varenāko Jūrzemes burvi. Kā jau tas nākas, īstam varonim galvenā problēma ir viņš pats. Viņš pats ir vainīgs pie savām problēmām, taču paiet zināms laiks, līdz viņš to apjauš un nobriest stāties tām pretī. Autore ir ļoti labi aprakstījusi galvenā varoņa izaugsmi. Viņa nav padevusies vilinājumam padarīt savu visu laiku slavenāko burvi visspēcīgu un dievam līdzīgu. Geds kopā ar lasītāju jau pašā sākumā apjauš – burvestība nebūt nav tas, kā to mēs iztēlojamies. Tā nav vienkārša paņemšana no vienas vietas un nolikšana citā vietā. Un šo ņemšanu un došanu regulē Līdzsvars. Līdzsvars nav lieta, ar kuru var dzīt jokus, viss paņemtais kaut kur pietrūks, un sekas var būt neparedzamas. Labs burvis ir tas, kurš spēj paredzēt savas rīcības sekas, nevis tas, kurš var pagriezt upes tecējumu. Te gan būtu jāpiebilst, ka skrupulozam lasītājam dursies acīs fakts, ka šis postulāts grāmatā praktiski netiek ievērots. Ja ir vajadzīgs, visi buras pa labi un pa kreisi. Nākas vien cerēt, ka viņi visi savu rīcību ir pamatīgi apsvēruši.

Ēnas lieta savukārt ir diezgan sarežģīta. Ja lasītājs ir tendēts uz simbolismu, tad te viņš var atrast materiālu lielām un dziļām domām. Es ar simboliskajām alegorijām centos grāmatā pārāk neaizrauties, cilvēka tumšās puses materializācija pati par sevi tāpat ir interesanta lieta. Katrā no mums bez nekādas maģijas dzīvo tāda ēna, kas sevī iemieso mūsu ļaunumu. Grāmatas ēna nav tik tīrs konstrukts, arī viņa, kļuvusi neatkarīga, spēj mainīties un pielāgoties. Un vēl mani nomoka jautājums, vai Ēna bija daļa no Geda paša vai tikai kaut kas, kuram viņš piešķīris formu. Un šis kaut kas ir tā identificējies ar Gedu, ka pēc būtības arī ir Geds. Un te man sākas problēmas ar Īstajiem vārdiem.

Grāmatas maģiskā sistēma ir uzbūvēta uz vārda spēku. Ja tu zini lietas, cilvēka, parādības Īsto vārdu, tu vari ar viņu manipulēt. Lai cik varens būtu pūķis, viņa īstā vārda zinātājs viņu noliks pie vietas. Katrs vārds ir unikāls, nepietiek, ka tu zini jūras īsto vārdu lai apstādinātu vētru, tev jāzina konkrētās jūras daļas vārds. Taču nez kā tas būtu ar zvirbuļu baru, kā identificēt no tā vienu zvirbuli. Vai manipulācijas ar to paraus līdzi visas pasaules zvirbuļus? Cik varēja noprast manipulācijas ir lokālas dabas, tādēļ pasaules zvirbuļi paliks neietekmēti. Taču man tā arī nebija skaidrs, kā reaģē maģija un Līdzsvars, ja divām dažādām personām (MAITEKLIS) Gedam un Ēnai ir viens Īstais vārds? Autore gan atrod atrisinājumu, taču nevar saprast, vai Ēnas un Geda cīņa ir  tikai tādēļ, lai atstātu vienu ar Īsto vārdu, vai vienkārši kā stāšanās pretī savām bailēm un pārvarēt tās. (Redz, es jau ar aizgāju simbolismā).

Grāmata ir sarakstīta izcili. Vienkārša valoda, nekā lieka. Autore ir meistare ieskicēt fonu tā, lai tas, par ko nekas netiek pateikts, kļūtu redzams. Reizēm gan tas rada papildus jautājumus, bet tas jau tikai nozīmē, ka lasītājs ir ierauts grāmatā pavisam. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Ja vien kāds nav vēl to lasījis, iesaku!

%d bloggers like this: