Comments for … zivis kraulā nepeld …

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by msmarii

msmarii — Sat, 19 May 2012 14:15:23 +0000

Tā! Tagad man arī vajag šito palasīt Sakārdināji.

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by asmo

asmo — Wed, 16 May 2012 10:06:58 +0000

Paldies par ieteikumu, gan jau reiz izlasīšu Markesa “Living to Tell the Tale”.

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by dāma gados

dāma gados — Wed, 16 May 2012 10:01:14 +0000

Ja palasa Markesa biogrāfiju, tad var saprast, kur viņa maģiskajam reālismam aug visas simt kājas.

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by Lasītāja

Lasītāja — Wed, 16 May 2012 09:24:26 +0000

Nē, bet viņa tiešām bija smuka. Kaķītim tas, protams, nav grūti.

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by asmo

asmo — Wed, 16 May 2012 07:40:35 +0000

Nu jau nu, izskatās, ka tu manu obligāti izlasāmo grāmatu sarastu esi papildinājis ar vēl vienu grāmatu, tāpat kā Lasītāja augstāk. Šādos gadījumos lietderīgāk ir izlasīt daļu no viņa autobiogrāfijas un tikai tad, jau saprotot visas šķērsreferences, mesties iekšā viņa daiļradē. Mani šis autors viennozīmīgi ieintersēja un domāju, ka šis nebūs pēdējais viņa darbs ko es izlasīšu(nekad jau nevar zināt, kad tevi var nobraukt tramvajs).

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by Sisyphus

Sisyphus — Wed, 16 May 2012 07:31:43 +0000

Šķiet, ka esi atbildējis uz manis uzdoto jautājumu: lasīt Living to Tell the Tale pirms visas pārējās viņa daiļrades, vai pēc?
Ja vēlies rūpīgāku analīzi, darbs tiešām ir jāizlasa. Pat neticas, ka lielākā daļa no Simts Vientulības Gadu aprakstītajiem notikumiem ir kaut cik reāli (pat par zelta zivtiņu meistarošanu), vismaz tiem ir reālas un pamatotas saknes.

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by asmo

asmo — Wed, 16 May 2012 06:05:55 +0000

Buendiju dzimtas lāsts bija. Pirmais nomirs zem kastaņkoka un pēdējo aprīs skudras. Tas bija zināms jau no laiku sākuma un ierakstīts vecā čigāna grāmatā.

Jā, es nedaudz uzpiedu uz klasiku, bet nekas tagad jau lasu par ceļojošā tirgotāja problēmu. Tas par matemātiku un īsākā ceļa atrašanas optimizāciju.

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by doronike

doronike — Tue, 15 May 2012 21:57:56 +0000

Es arī Markesu lasīju kā pusaudze un, manuprāt, tad man viņš bija pārāk smags. Bet arī tagad man tas katoliciskais holerisms un savdabīgā nolemtība ne pārāk aizkustina. Lai gan maģisko reālismu novērtēju – tas man patika gan toreiz, gan tagad pie visiem autoriem. Pēdējais Buendijs droši vien no zemes bija nācis un par zemi viņam bija jākļūst, tikai nedaudz ātrāk par normālo. Bet varbūt tas ir kā lāsts -viņa kauli mūžam balos neapbedīti (es neatceros, tikai fantazēju).
Izskatās, ka esi klasikai pievērsies

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by asmo

asmo — Tue, 15 May 2012 19:33:57 +0000

Remēdiosu pie palagiem dzīvu debesīs neuzrāva? Pusaugu gados gan neko par šo grāmatu nezināju, tad es lasīju zinātnisko fantastiku, mistisko, erotisko un kriminālo sensāciju.

Man gan nepatika, ka beigās to pēdējo Buendiju skudras apēda. Nezinu ko tas simbolizēja.

Arī tevis piesauktā maģiskā reālisma definīcija atbilst patiesībai.

Comment on Simts vientulības gadu by Gabriels Garsija Markess by Lasītāja

Lasītāja — Tue, 15 May 2012 19:23:33 +0000

Eh, šo es pusaudzes gados lasīju un pārlasīju (daudz iztēli rosinošu erotisku ainu ), un varēju paņemt palasīt vienkārši kādu gabaliņu no vidus… Reiz kaķenei piedzima trīs kaķēni, kurus nosaucām par Hosē Arkādio (viņam, cēli melnbaltam, piestāvēja), Aureljāno (viņš noteikti mācēja pamatīgi kliegt) un Remēdiosu. Daiļo.
Tagadīt grāmata man ir arī spāniski. Katram gadījumam.
Bet maģiskais reālisms — tas ir tad, kad fantāzijas grāmata, īpaši no Latīņamerikas, jāpieskaita pie augstās mākslas. Tā nav mana definīcija, ja kas. (Milorads Pavičs arī bija maģiskais reālists. “Hazāru vārdnīca” Tev pat varētu patikt.)