Navigate / search

Misery index

Šo indeksu izdomāja ASV 70-ajos gados, lai novērtētu cik “nožēlojama” ir situācija valstī kopumā. Indeksu aprēķina pavisam vienkārši Misery index = inflācijas procents + bezdarba procents. Kāda ir indeksa jēga? Indeksa veidotāji uzskatīja, ka bezdarbs un inflācija rada valstij papildus izmaksu slogu. Latvijā patlaban ir indekss ir 11.40% +5.40%* = 16.80%. Jāatzīmē arī, ka ASV Kārtera laikos, kad tur ekonomika vispār bija recesijā, šī rādītāja maksimums bija 21.98% bet vidēji 16.27%. Tā kā esam līmenī, bet nedaudz baida tas ka Latvijas ekonomika nav tik spēcīga, lai no šādas bedres izrāptos.

Kopumā 2007. un 2008. gads** izskatās šādi:

(*) 2008. gada maija dati par bezdarbu ņemti tādi paši kā aprīlī
(**) dati no www.csb.lv un www.nva.lv

Zvaigznes

Atklāšu jums noslēpumu, debesu kupols (jā tāds ir) ir aplīmēts ar melno aplikāciju papīru, taču tas darīts visnotaļ pavirši un vietām, kur nav lāgā sastiķētas loksnes ir palikuši caurumiņi caur kuriem spīd gaisma no eņģeļu mājokļiem, mēs Homo sapiens šos caurumiņus saucam par zvaigznēm …

The Age of Turbulence: Adventures in a New World by A.Greenspan

Sagaidījis kārtējo amazon.com sūtījumu, nolēmu kā pirmo izlasīt šo grāmatu. Interesēju, kāda tad ir bijusi dzīve vienam no lielākās finanšu sistēmas pārraugam A.Greenspan. Kā jau tagad pienākas visās amerikāņu grāmatās A.Greenspan sāk ar to, ka izstāsta kur atradies 2001. gada 11. septembrī un kā viņš sapratis, ka šo varētu saukt par jauna perioda sākumu.

Grāmatas sākumā nedaudz tiek aprakstīta bērnība, kas pavadīta Manhetenas rajonā, aizraušanās ar mūziku un prasmi apieties ar skaitļiem.

Interesantākais sākas, kad Greenspan sāka sisties uz augšu, tad sākas prezidentu novērtējums no Niksona līdz Bušam II.

Lai lasītu šo grāmatu un tā liktos interesenta ir jāorientējas ASV politikā no 1930 – mūsdienām un protams diezgan lielā mērā jāpārzina makroekonomikas likumsakarības un finanšu tirgus darbības principi. Pagaidām lieku 9 no 10 ballēm.

Neliela atziņa no grāmatas, ko izteicis kāds ekonomists: “Inflāciju rada valdības nepārdomāti tēriņi”(Vēlāk precizēšu, kas un kad).

Hogfather by Terry Pratchett

Diskzemē pie bērniem nebrauc Ziemassvētku vecītis ar ziemeļbriežiem, bet gan Hogfather (Vepratēvs), kuram kamanās iejūgti seši kuilēni. Izrādās, ka šī lieta neiet pie sirds Visuma Auditoriem, kuri noalgo slepkavu, kas nogalinās Hogfather. Hogfather noejot no skatuves, kādam ir jāpilda viņa pienākumi, un šos pienākumus uzņemas Nāve.

Grāmata man šķiet ir labākā no sērijas, ko esmu lasījis. Tik ironiski jautru apcerējumu par Ziemassvētku tēmu un visu ar to saistīto nekad nebiju lasījis. Mans top varonis šajā grāmatā ir Žurku nāve, mazs žurkas skeletiņš ar savu izkaptīti, māk pateikt tikai SQUEAK, taču ir ļoti apķērīgs. Protams figurē Zobu fejas, kuras rūpējas, lai zobu skaits sakristu ar izdoto naudu, kājas sēnīšu rūķītis un zeķu iznīcinātājs. Lieku grāmatai 10 no 10 ballēm.

Citāts:
“You may think of us as … the Auditors.
‘Really? What is it you audit?’
Everything.”

War (Rogue)

Tā kā bija nedaudz parādījies brīvs laiks nolēmu noskatīties kādu filmu. Apskatījis piedāvājumu, sapratu, ka sen neesmu skatījies neko ko latviski sauc par asa sižeta filmu. Pasteidzoties notikumiem priekšā – filmā tiešām ir asi priekšmeti un pat eksistē sižets.

Sižets gan ir standarta, sākumā vienam FIB detektīvam nokillo draugu ar visu viņa ģimeni, mistiskais onkulis Rogue, kas ir jakudzi algotais slepkava. Cik var saprast trīs gadu laikā detektīvs cenšoties atriebt drauga nāvi, klišejiski ir zaudējis ģimeni, (tā gan netipiski žanram parādās visai epizodiski, jeb veselas trīs reizes). Labais detektīvs braukā ar vecu amerikāņu muscle car. Pēc trīs gadiem parādās Rogue un sarīda savā starpā Jakudzi un Triādes grupējumus San Francisko pilsētā. Tad arī asais sižets iet vaļā. FIB visur nedaudz nokavē, Rogue tin ap pirkstu abus grupējumus un FIB. Protams notiek masveida šaudīšanās, cīņas ar asiem priekšmetiem utt.

Kas filmā patika – FIB nekādi nevar atrast slepkavu, kas braukā pa pilsētu mašīnā, kurai diez vai ir vairāk par 100 eksemplāriem. Rogue brūces dzīst kā sunim. Rogue ir īsts suņu pavēlnieks. Labais detektīvs reāli nestrādā, bet visu laiku peld pa straumi, viņa atrastās liecības, nekur tālāk filmā netiek izmantotas. Ak jā! Labajam detektīvam patīk šad tad, kad sadusmojies un neviens neredz, nogalēt pāris ļaunos, kā jau īstam FIB detektīvam pienākas.

Filmas beigas par negaidītām nosaukt ir grūti, bet tas jau atkarīgs no katra paša attapības. Toties pēdējā cīņa celtnieku stilā ar lāpsu un kuvaldu bez kaskām iespējams ir labākā savā žanrā.

Kopumā filmu var skatīties, ja nenāk miegs un neko citu arī nevēlies darīt. Dodu 7 no 10 ballēm, ja sāk skatīties tad filma tomēr aizrauj un atpūtina smadzenes.

Kas liek sapīties telefona vadiem?

Katram ofisa iemītniekam agrāk vai vēlāk nākas saskarties ar problēmu – vads, kas savieno telefona klausuli ar telefonu sapinas, kļūstot īsāks un samudžinātāks. Protams iespējams ir ofisi, kur visi telefoni ir bez vadiem.

Problēmas atrisinājums izrādās vienkāršs. Zvana telefons – lielākā daļa cilvēku klausuli paceļ izmantojot labo roku. Sākas saruna, kaut kas jāpieraksta vai vienkārši rodas vēlme paurbināt degunu, klausule tiek pārlikta kreisajā rokā. Vads sagriežas pa 180 grādiem. Klausule tiek nolikta izmantojot labo roku, process atkārtojas, vads sagriežas vēl pa 180 grādiem. Labas apstākļu sakritības rezultātā viens zvans pagriež telefona vadu pa 360 grādiem, kas arī rada vada sapīšanos.

Gribētos jau, ka es pats to būtu izdomājis, bet nē, par to izlasīju grāmatā par kuru rakstīju šeit.

How to Cut a Cake: And Other Mathematical Conundrums by I.Stewart

Grāmata pēc būtības rakstīta cilvēkiem, kurus interesē matemātika. Lai gan arī lielam ciemos gājējam atradīsies pa vērtīgam padomam. Tam veltīta pirmā nodaļa un grāmatas nosaukums, kā sagriezt kūku tā , lai neviens nepaliktu apdalīts. Tad seko nodaļas saistītas ar varbūtību teoriju, grafiem, topoloģiskām problēmām. Problēmas tiek pasniegtas interesantā veidā un nekādas īpašās matemātiskās priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Interesantākie fakti ko uzzināju:
Lauciņu Cietums Monopolā apmeklē divas reizes biežāk, kā jebkuru citu;
Metot gaisā kapeiku varbūtība, ka tiks uzmesti pēc kārtas 1 000 000 cipari ir 1.

Intelektuāls jautājums IV

Ar šo jautājumu saskāros studiju laikos psiholoģijas lekcijā. Pusotra vista pusotrā dienā izdēj pusotru olu, cik olu izdēs 6 vistas 6 dienās?
PS
Šorīt internetā iečekoju, izskatās, ka šāds jautājums bijis arī 2005. gada matenes olimpiādē un protams katrā nopietnā psiholoģijas grāmatā.

Soul Music by Terry Pratchett

Grāmata ir no Diskzemes sērijas. Jauns druīdu muzikants Dions Selins ieradies Ankh-Morpork veidot savu mūziķa karjeru. Tur iepazinies ar muzicējošu trolli un rūķi, nopirtcis burvju ģitāru, nodibina savu Rock-Group. Pamazām visa pilsēta ieciklējas uz roku, sāk pirkt ādas mantijas utt.

Otra sižetiskā līnija ir par Nāvi. Nāvei sākas personības krīze, viņš pametis darbu un iestājas Ārzemju Leģionā (Kluch Foreign Legion), lai visu aizmirstu. Tā kā pasaule bez nāves nevar pastāvēt, viņa vietu automātiski ieņem viņa mazmeita, kura starp citu netic pat zobu fejām.

Grāmatiņa kā jau visas no šīs sērijas man patīk. Patīk tās idejas, sendviči ar ceptu žurku, zobu feja, kura par zobu atstāj 50 centus. Novērtēju 8 no 10 ballēm.

Citāts: “It is said that whosoever the gods wish to destroy, they first make mad. In fact, whosoever the gods wish to destroy, they first hand the equivalent of a stick with a fizzing fuse and Acme Dynamite Company written on the side. It’s more interesting, and doesn’t take so long.”

Settlers VI

Bērnībā esi gribējis kļūt par kolhoza priekšsēdētāju? Vadīt mežistrādi vai šahtu? Tad šī spēle ir domāta tev. Tā ir domāta pat vidēja līmeņa vadītājam, kā arī cilvēkiem, kas paši neko nevada, bet tomēr gribas vadīt.

Kā cilvēks, kas Settlers bija spēlējis pirms vismaz 10 gadiem, tad tie vēl saucās Settlers II, gaidīju ka izmaiņas būs dramatiskas. Gaidīju un sagaidīju. Ja Settlers II spēles galvenā nodarbe bija gaidīšana, kad vīreļi beidzot no diviem akmeņiem un trīs dēļiem uzcels mežcirtēja māju, lai pēc tam saprastu, ka cirvji ir beigušie un pusstundu gaidīšana ir bijusi velta. Vai arī absolūti nesaprotamā karavīru kaujas sistēma. Bet lai nu paliek Settlers II bija atstājis uz mani tik graujošu iespaidu, ka mentāli spēlēt nākamo Settlers sēriju biju nobriedis tikai pēc 10 gadiem.

Tad nu arī sāku spēlēt Setlers VI. Patlaban esmu iesācis kampaņu, taču domāju, ka spēlējis esmu pietiekami, lai spētu padalīties iespaidos.

Settleri nav slinki viņi strādā galvu nepacēluši. Tagad mājas būvējas 10 reizes ātrāk un ir uzlabojamas. Uzlabošana arī notiek ātri un spēlēšana ir daudz dinamiskāka. Ir saīsināti arī ražošanas cikli. Jā bija Mežcirtējs -> Gateris -> Dēlis, tad tagad jau nogāzts koks ir derīgs būvniecībai. Taču ja agrāk bija Cūka -> Āda un Gaļa -> Vamzis un Desa, ja pareizi atceros), tad tagad ir tikai Stirna -> Desa, Stirna -> Ādas jaka, Stirna -> Ziepes. Kā sakot katrā procesā lops tiek izmantots pilnībā. Arī maizi cep pa taisno no graudiem iztiekot bez miltiem un ieročus gatavo pa taisno no dzelzs rūdas apejot visādus metāla kausētājus utt. Tā paskatoties no malas liekas jocīgi kā tā – viss buķelis aiziet ziepēm, taču no spēlēšanas viedokļa ir labāk, ka kolhozā ēd graudumaizi un desa ir ar ādu. Settleri šādu paiku ēd un maksā par to naudu, tātad man par to nav vērts uztraukties.

Protams kolhozā ir ne tikai ES kolhoza priekšsēdētājs, bet arī mans vietnieks, kas uz zirga drasē pa apdzīvoto vietu, kaudams vilkus, izvērzdams genocīdu pret bandītiem un dibinot tirdzniecības sakarus ar blakus kolhoziem. Puika protams veido arī savu karjeru. Lai uzrāptos pa karjeras kāpnēm, ir jāapgreido pāris ēkas, jāsaražo dažas ādas vestes vai ziepes gabaliņi un skat jau ticis barona kārtā.

Mainās arī gadalaiki. Ja nebūsi savācis graudus tā, lai pietiktu ziemā maizes, iespējams dažam labam Settleram var nākties aiziet pie dieviem, bargajā ziemā. Bet ja iekrājumi ir tad satraukumam nav pamata un bērzu pumpuri nevienam jāēd nebūs.

Nedaudz par kvestiem jeb uzdevumiem. Uzdevumi protams ir kā mājieni ar mietu. Tā arī pasaka izdari to un to, nopērc vilnu no lejaskolhoza un pārdod džemperus pārupes kolhozam. Procesa rezultātā tu džemperus piegādā, bet no pretējā kolhoza sūtīto zeltu, tavu zeltu, nozog bandīti. Bandīti vispār nav izvēlīgi, ja būs neapsargāti rati ņems visu, gan kokus, gan akmeņus. Pēc tam izkaujot bandītu ciemu, nozagtā manta netika atgūta.

Karošanā nozīmīgas lietas ir špickas (lāpas), cik nu man ir nācies saskarties. Iekaroju bandītu ciematu un davai, klikšķinu uzbrukt ēkai. Kareivji man bļauj: „Nav lāpu nekas nesanāk”.Sadabūju lāpas ciems nodega rūkdams.

Arī rūpes par populāciju ir interesantas, jārīko daudz maz regulāri baznīcas apmeklējumi un festivāli, lai palielinātu jauno ģimeņu skaitu. Festivāls gan maksā zelta naudu, kur nauda tiek notērēta nesapratu, laikam krāsaino bantīšu licējiem spēlē ir monopola stāvoklis, jo ēdināšana un dzirdināšana nenotiek. Otra ideja ir, ka Settleri viens otru tā ienīst, ka lai dabūtu šamos uz pasākumu iesākumā ir jādod viņiem nauda. Vēl ar sievietēm saistīta lieta – viņas tiek zagtas un zog viņas vikingi. Piebrauc kuģis ar tādiem izlec krastā un ja priekšā nav mūris tad sievas salasa kuģī un čau.

Lai vai kā man spēle likās visnotaļ interesanta, lai gribētos spēlēt vēl. Spēlējot to man radās sajūta, ka tā manā tuvumā rada nelielu melno caurumu, kas ar savu gravitāciju ietekmē manu laiktelpu. Tas ir palēnina manu laiku, bet paātrina apkārtējo. Dodu 9 no 10 ballēm.

%d bloggers like this: