Navigate / search

Intelektuāls Jautājums XVIII jeb puikam smeķē zemenes

Arī veca problēma un nebrīnītos, ka tā tiek publicēta 6. klases algebras grāmatā.

Tautas skaitītājs apmeklē kādas sievietes māju. Pieklauvē pie durvīm un redz sieviti un tās trīs bērnus. Skaitītājs uzjautā cik gadi ir bērniem. Sieviete atbild: “Bērnu gadu reizinājums ir 72, bet gadu summa līdzinās mana dzīvokļa numuram”. Skaitītājs iziet ārā iečeko numuru un nākot atpakaļ saka: “Dodiet man lūdzu papildus informāciju”. Sieviete saka: “Vecākajam dēlam bērnam garšo zemenes”. Tautas skaitītājs uzreiz spēja noteikt bērnu vecumu. Cik gadiņu ir bērneļiem?

ПРИШЕСТВИЕ ХИСПА by Павел Миротворцев

Šī cik var saprast ir Pāvela Mirotvorceva pirmā grāmata, neko lāgā par viņu internetā atrast nevarēju. Grāmata pēc savas būtības ir tipiska fantasy žanra pārstāve. Galvenais varonis Hisp (ja kādu izbrīna viņa vārds, izlasiet to no labās uz kreiso pusi) nonāk pasaku pasaulē. Protams tur nonākot, šamais iegūst mega turbo superspējas, lai lasītājam interesantāk. Tālāk seko standarta sižeta pavērsiens pēc mēneša treniņiem, puika dodas no punkta A uz punktu B, iegūstot draugus un galējot nost ienaidniekus. Grāmata uzrakstīta bez nobeiguma, kas liek secināt, ka viss nav beidzies un būs vēl vismaz kādas 2 grāmatas, kur sastapsimies ar Hisp.

Neskatoties uz visai banālo un vienvirziena sižetu, grāmata uzrakstīta tā ka lasi neatrāvies un līdz beigām. Kaut kas tomēr viņā piesaista, taču uz beigām dažas lietas sāka kaitināt. Ne jau galvenā varoņa nemirstība, bet gan viņa tendence uz jokiem, pietam jociņi, ko autors viņam liek izteikt ir tā sakot no “ploskije šutki” tipa, un izraisa nedaudz žēlumu, jo kā zinām “ploskije šutki tem horoši čto ih možno mnogo v golove pomesķit”. Kopumā grāmatai doduno 10 ballēm, lai ar interesana tomēr pārāk pārsātināta ar klišejām.

Gravitācijas ātrums

Visi ļaudis zin, gaismas ātrums ir 300 000 km/s, taču cik liels ir gravitācijas ātrums? Es te domāju un lasīju, sanāk, ka to nezin neviens. Vieni saka momentāns, citi, ka tikpat ātrs kā gaismas ātrums. Veiktie eksperimenti liecina, ka gravitācija izplatās tikpat ātri kā gaisma, vai arī daudz ātrāk. Ņūtona fizikā, gravitācijai jāizplatās momentāni, Einšteina relativitātes teorija paredz, ka gravitācijas ātrums ir vienāds ar gaismas ātrumu. Ja gravitācija ir ātrāka par gaismu, vai tad tās ātrums maz ir nosaucams par ātrumu?

Es personīgi domāju, ka gravitācija neizplatās ātrāk par gaismas ātrumu (pierādījumu man nav). Un Jūs?

Intelektuāls Jautājums XVII jeb zirņu problēma

Tev ir desmit bundžas ar zirņiem. Bundžas ir atvērtas. Pašas bundžasir identiskas. Karā bundžā ir 100 zirņi. Deviņās no desmit bundžām katrs zirnis sver 1 gramu. Desmitajā bundžā, katrs zirnis sver 0.9 gramus. Tev nav zināms kurā bundžā atrodas vieglākie zirņi un arī vizuāli novērojot nav iespējams pateikt kuri tie ir. Tev ir elektroniskie svari. Svari diemžēl ir sabojāti un spēj veikt tikai vienu pareizu svēršanas operāciju pēc kuras svari salūzt pavisam. Kā izmantojot vienu svēršanas iespēju, precīzi noteikt kurā bundžā ir vieglākie zirņi?

2008. gada lasīšanas plāna skeletiņš

Tā kā 2007. gadā esmu no amazon.com pasūtījis tik daudz grāmatas, ka lielu daļu neesmu paspējis pat izlasīt, esmu sev nosolījies, nepasūtīt neko jaunu tik ilgi, kamēr netiks izlasīti vecie krājumi ~50 grāmatas. Šis ir saraksts ar grāmatām, kas tiks izlasītas obligāti (Terrija Pračeta grāmatas netiek iekļautas).

1. Forensic Science of CSI by Katherine M. Ramsland – visiem patīk seriāls CSI, bet reti kurš ir spējīgs nošķirt tajos izdomājumus no patiesības. Cik sarežģīta ir katras analīzes veikšana, darbinieku pienākumi un pati CSI vēsture. Ceru, ka šī grāmata sniegs man atbildes uz šīm lietām.

2. The Explorers: Stories of Discovery and Adventure from the Australian Frontier by Tim Flannery – grāmata tika pasūtīta pirms Austrālijas ceļojuma. Tagad, kad pats esmu bijis daudzās no vietām, kuras apmeklējusi Stjuarta ekspedīcija, domāju, ka lasīšana būs divtik interesanta.

3. Barcelona by Robert Hughes – februārī esmu nolēmis aizšaut uz Barselonu un protams būtu vēlams, šo to par pilsētas vēsturi zināt. Šī grāmata ir jāizlasa pēc iespējas ātrāk, jo atlicis tikai mēnesis.

4. The Great Influenza: The story of the deadliest pandemic in history by John M. Barry – reti, kurš cilvēks zina, ka mēra laiks, bija nieks salīdzinot ar gripas epidēmiju, kas plosījās pēc Pirmā pasaules kara, pavisam gripa aiznesa 50 miljonus dzīvības. Grāmata cerams man pavēstīs, kas un kā īsti notika.

5. American Theocracy: The Peril and Politics of Radical Religion, Oil, and Borrowed Money in the 21stCentury by Kevin Phillips – grāmata, par to uz kurieni virzās ASV, par faktiem, kas liecina, ka ASV patiesībā ir teokrātija nevis demokrātija. Nezinu iespējams, ka kārtējā sazvērestību teorija, bet izlasīšu.

6. Tobacco: A Cultural History of How an Exotic Plant Seduced Civilization by Iain Gately – nosaukums izsaka visu pats, kā tabaka izsitās cilvēkos. Pats nepīpoju, bet vēsture mani interesē.

7. Jesus by A. N. Wilson – mēģinājums uzrakstīt Jēzus biogrāfiju, ne kā Dieva dēla, bet kā cilvēka. Kristietim šī grāmata liktos zaimu pilna, jo runā pretī Bībelei un tās tekstus netraktē kanoniski, bet cilvēkam no malas interesants piegājien.

8. Spice: The History of a Temptation by Jack Turner – garšvielas un cilvēka apmātība ar garšu. Sagaidu daudzus interesantus vēstures faktus, un kā jau šāda tipa grāmatās pierasts, sagaidu arī apgalvojumu, ka ja nebūtu garšvielas ģeogrāfiskie atklājumi izpaliktu.

9. Visions: How Science Will Revolutionize the 21st Century by Michio Kaku – šis zinātnieks man patīk no populārzinātniskajām filmām par Visumu. Sagaidu konsekventu un detalizētu viņa nākotnes redzējumu un daļai varbūt pat noticēšu. Galu galā viens no vadošajiem fiziķiem pasaulē.

10. Godel, Escher, Bach: An Eternal Golden Braid by Douglas R. Hofstadter – grūts lasāmais, ļoti grūts, kādas reizes divas esmu mēģinājis sākt lasīt, n reizes šķirstījis, taču vienmēr esmu nobijies. Ceru ka uznāks iedvesma un izlasīšu par to, kas pēc autora domām ir saprāts un autora pārdomas par to, kā no nedzīvām lietām rodas dzīvas radības, kā var cilvēka pats nākt ārā no lietas, kuras pati ne ar ko īpaši neatšķiras no akmens.

11. The Fourth Crusade and the Sack of Constantinople by Jonathan Phillips – krusta kari mani vienmēr ir interesējuši, jau no bērna kājas. Sagaidu no šīs grāmatas karu sociālekonomisko pamatojumu, reliģijas un naudas ietekmi cilvēku prātos un darbos. Un protams ceru uz reālistisku notikumu atspoguļojumu balstītu uz hronikām.

12. Forgotten Armies: The Fall of British Asia, 1941-1945 by Christopher Bayly – tagad skatos dokumentālo filmu “Karš diena pēc dienas”, esmu arī bijis slavenajā Sentosas fortā, kur angļi cieta kaunpilnu sakāvi, domāju, ka ir laiks izlasīt arī pilnu notikuma aprakstu, par to kā bija patiesībā.

13. At Day’s Close: Night in Times Past by A. Roger Ekirch – kāds ir mēģinājis iztēloties, kāda ir dzīve bez elektrības? Kā bija naktī bez gaismas nākt mājās no kroga? Kā tas ir pa nakti kāpjot ārā no gultas iekāpt pagraba lūkā un noslīkt pagrabā izraktajā akā? Šī grāmata sola mums pastāstīt par dzīvi naktī pirms elektrības un gāzes apgaismojuma. Balstīta uz faktiem no arhīviem un hronikām. Noziedzība un dzimstība, izfantazētie nakts briesmoņi un reālie vispār solās būt interesanta.

14. Journey through Genius: The Great Theorems of Mathematics by William Dunham – matemātikas teorēmas un viņu radītāju dzīvesstāsti. Izklausās interesanti, vai tā būs nezinu. Vismaz zinu, ka Pitagora un Eiklīda sadaļu sapratīšu.

15. Best Ghost Stories of J. S. LeFanu by J. Sheridan LeFanu – savulaik vadošā īru šausmu stāstu autora darbi. Iespējams naivis pastāsti, vienu zinu noteikti damned tajos laikos vēl rakstīja d****d, lai pārāk nešokētu lasītāju.

16. The Fatal Shore: The epic of Australia’s founding by Robert Hughes – Austrālijas kolonizācijas vēsture, bez izskaistinājumiem un apdziedājumiem, kā bija tā rakstīts. Nopirku tādēļ, ka Braisons savā grāmatā “Sunburned country” deva ļoti labas atsauksmes.

PS. Par plāna formātu (nospiedu no viņas raksta Atskatoties uz 2007. gadu/Plāns 2008. gadam) saku lielu paldies msmarii (manuprāt labākā grāmatu apskatniece Latvijas blogosfērā).

Science of Discworld by Terry Pratchett

Jā, kārtējā Diskzemes cikla grāmata. Šo nekādi nevarēju atrast amazon.com klāstā, bet veiksme uzsmaidīja pērnā gada nogalē, kad biju aizkūlies līdz Berlīnei. Grāmatiņa tika nopirkta uzreiz, lasīšana gan sanāca tikai tagad.

Pati grāmata satur divas sižeta līnijas, viena ir par Diskzemes Neredzamās Universitātes projektu Roundworld. Projekta gaitā tiek radīts mūsu Visums un tā īpašības tiek apskatītas no burvju pasaules redzespunkta. Otra sižeta līnija, patiesībā ir veltīta Zemes iedzīvotājiem. Tā stāsta mums par to kā radies Visums, atbild uz jautājumiem par evolūciju, planētu rašanos un daudzām citām lietām. Stāstīts tiek vienkāršā valodā, taču ļoti interesanti – pat man, kas šāda tipa grāmatas, populāri par zinātni, izlasījis simtiem. Sevišķi patika koncepta “lie-to-children” ieviešana, kad zinātnisks koncepts, pasniedzot to tautas masām, tiek vienkāršots un nedaudz zaudē savu jēgu. Piemēram, visuma izplešanās (neteiksi jau cilvēkiem, ka Visums izplešas pats sevī).

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm. Ja interesē dabaszinātnes un negribas lasīt garlaicīgus sausus faktus, tad šī grāmata ir ņemama.

Citāts:
Read more

Intelektuāls jautājums XVI

Arī vecs loģiskais uzdevums, bet tā kā iejaukta nauda, tad joprojām aktuāls.

Lai izlemtu kuram no diviem dēliem pienāktos mantojums, kāds arābu šeihs sarīko kamieļu sacensības. Sacensību galamērķis ir attāla tuksneša pilsēta. Mantojumu dabūs tas, kura kamielis nonāks tur pēdējais. Bračkas pāris dienas pavazājušies pa tuksnesi, nolemj doties pie kāda gudra vīra pēc padoma. Iznākuši no gudrā vīra telts, abi lec uz kamieļiem un ar pilnu ātrumu steidzas uz attālo pilsētu.

Kādu padomu sniedza gudrais vīrs?

Pingvīni atgriezušies

Beidzot viņi ir klāt! Neizslēdzu iespēju, ka parādījās viņi jau agrāk, bet atkalredzēšanas prieks tik un tā ir liels. Tā nu šodien braucu ar vilcienu gar Lielupi un tur uz ledus viņi jau bija sapulcējušies! Sēdēja uz savām kastītēm saspiedušies bariņā ar mormiškām rokās, spītējot vējam un salam.

КНЯЗЬ ДИОДОР by Николай Басов

Neilgi pirms jaunā gada domāju, ko lasīt? Neko dziļi zinātnisku vai ekonomisku nevēlējos un nolēmu palasīt kādu vēl nelasītu N.Basova darbu. Arī šeit gaidīju viņam raksturīgo ievirzi, mazā cilvēka cīņa ar ļauno kā “Лотар” ciklā vai kā “ТОТАЛЬНОЕ ПРЕСЛЕДОВАНИЕ” brīnumainām spējām apveltīta cilvēka pigas rādīšana visai pasaulei.

Grāmatas žanrs izrādījās detektīvs. Detektīva darbība norisinās izdomātā pasaulē, kaut kur analogā renesansē. Kņazu Diodoru izsauc uz Mirkvu (izdomātas impērijas galvaspilsēta) un slepenpolicija viņam uztic doties uz kādu attālu karaļvalsti izmeklēt tās valsts kases izlaupīšanu. Grāmata līdzinājās krimiķim līdz kādai 350 lapaspusei, un nu ne no vietas lieta nekustējās. Sāku jau šaubīties vai atlikušajās deviņdesmit lappusēs maz uzspēs atrisināt. Un tad satura pavērsiens mani apbēdināja, autors izmantoja triku “dievs no mašīnas”, un kņazam mistiskā veidā viss kļuva skaidrs. Tas lasīt prieku nedaudz sagandēja. Grāmatā izstrādātās pasaules detalizācija liecina, ka šeit autors arī veido jaunu ciklu. Kopumā grāmatai dodu 6 no 10 ballēm.

Why Don’t Penguins’ Feet Freeze? by New Scientist

Pilnais nosaukums “Why Don’t Penguins’ Feet Freeze?: And 114 Other Questions by New Scientist”

Grāmatiņa iegādāta Berlīnē, lai atpakaļceļā būtu ko palasīties. Grāmata sevī ietver žurnāla “New Scientist” rubrikas “Last word” lasītāju uzdoto jautājumu un atbilžu apkopojumu. Tad nu arī tiek sniegtas atbildes uz jautājumiem: “Kāpēc pingvīniem neslast kājas?”, “Kādēļ debesis zilas?”, “Kāpēc puņķi zaļi?” un protams vēl daudziem citiem. Jauājumu loks ir ļoti plašs un cilvēkam, kuram patīk saprast kāpēc kaut kas notiek tā nevis citādi, šī grāmata liksies ļoti interesanta.

Pats lasīju ar lielu interesi. Kārtējo reizi apstiprinājās fakts, ka uz vienkāršu jautājumu atbilde ne vienmēr ir vienkārša. Patikās arī pats formāts, kur viena atbilde papildina citu vai pat oponē. Tas labi, liek lasītājam padomāt par to ko lasa. Nedaudz nožēloju, ka manā bērnībā šādas grāmatiņas bija visnotaļ maz. Lika aizdomāties arī par pašu izskaidrošanas metodiku. Piemēram, kā mums skolā stāsta par varavīksnes rašanos? Fizikā izvelk prizmu un parāda kā rodas spektrs. Tas vis ir labi, bet mums neviens nekad nestāstīja, kāpēc miljons lietus lāšu radītais spektrs novērotājam ir nevis taisna plata krāsaina josla, bet gan izliekts loks. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm un iepirkšu arī grāmatu “Kas ēd lapsenes?” no šīs pašas sērijas.

%d bloggers like this: