Navigate / search

Intelektuāls jautājums II

Ideja tāda, vajadzīgi divi cilvēki. Pirmais cilvēks saņem teiksim vienu latu. Otrs cilvēks pagriežas ar muguru, lai neredzētu Pirmā cilvēka darbības. Otrais cilvēks palūdz Pirmo cilvēku naudiņu paņemt vienā brīvi izvēlētā rokā un saspiežot dūrē pielikt roku ar latu pie pieres un visu laiku domāt man šajā rokā ir nauda. Aptuveni pēc 5 sekundēm Otrais cilvēks palūdz Pirmajam cilvēkam izstiept abas rokas sev priekšā ieliektas elkoņos, plaukstas saliktas dūrēs ar īkšķiem uz augšu. Otrais cilvēks apgriežas ar seju pret pirmo cilvēku un pasaka, kurā roķelē atrodas lats. Un pareizi atbild vienmēr. Kā tas iespējams? Vai telepātija? Vai savienotie trauki?

An Inconvenient Truth by Al Gore

Pilnais nosaukums: “An Inconvenient Truth: The Planetary Emergency of Global Warming and What We Can Do About It by Al Gore”

Izlasījis nopietnu grāmatu par kriminālistiku, nolēmu izlasīt vienu no pērnā gada amerikāņu bestselleriem par globālās sasilšanas tēmu. Kādēļ grāmata kļuvusi par bestselleru sapratu uzreiz, sarakstījis bijušais prezidenta kandidāts Gors un grāmatā ir daudz bilžu, ļoti daudz bilžu. Vispār sen nebiju lasījis bilžu grāmatas, biju gaidījis kaut ko vairāk, nevis tikai fakts un bilde pa visu atvērumu. Garākās teksta sadaļas tiek veltītas Gora biogrāfijai un mani nesaistīja. Kopumā grāmata īstam amerikānim, fakti nedaudz, atlasīti tā, lai liecinātu, ka eksistē Globālā sasilšana, alternatīvi izskaidrojumi netiek pieminēti. Tas mani kaitināja visvairāk, bet citādi lasās ātri un bildes interesantas. Dodu 6 no 10 ballēm.

Corpse: Nature, Forensics by Jessica Snyder Sachs

Pilnais nosaukums: “Corpse: Nature, Forensics, and the Struggle to Pinpoint Time of Death by Jessica Snyder Sachs”

Tā kā man nav ne laika, ne vēlmes skatīties CSI, nolēmu labāk palasīt kaut ko par šo tēmu. Grāmata, kā jau var saprast no nosaukuma, ir par kriminoloģiju. Vai precīzāk par vienu tās nozares vēsturi. Nozare ir saistīta ar nāves brīža iestāšanās noteikšanu pēc līķa. Ja 1800 to gadu beigās likās, ka nekā pētāma tur vairs nav palicis, jo pietiek vien izmērīt līķa temperatūru, lai pēc formulas aprēķinātu nāves brīdi. Ar laiku gan izrādījās, ka nāves brīdi noteikt precīzi nav iespējams, protams ja vien pats to cilvēku neesi nozūmējis. Grāmatiņā ir daudz gadījumu no kriminoloģijas vēstures, kur katrs devis kādu attīstības impulsu kriminoloģijā. Vispār jau jauki uzrakstīta un saprotama. Patlaban vērtēju 9 no 10 ballēm. Lasās gan lēni, bet nav jau nekāda daiļliteratūra.

Intelektuāls jautājums

Pa plakni rāpo trīs bruņrupuči. Pirmais saka man priekšā nerāpo neviens bruņrupucis, bet aiz manis rindā rāpo divi bruņrupuči. Otrais saka man priekšā rāpo viens bruņrupucis, bet aiz manis rāpo vēl viens bruņrupucis. Trešais saka man priekšā nerāpo neviens bruņrupucis, pa sānu man rāpo 2 bruņrupuči, pa otru sānu vēl divi bruņrupuči, bet aiz manis rāpo vēl divi bruņrupuči. Kādā gadījumā šī situācija ir iespējama?

Mūsu Zelts

Latvijas zelta rezerves esot 7,7 tonnas. Un Latvija ar savām zelta rezervēm atrodoties 63. vietā pasaulē. Apskatījos THE LONDON BULLION MARKET ASSOCIATION zelta cenu uz 06.09.2007. Tā ir 500.549 EUR par trojas unci. Zinot, ka Trojas unce ir ~31.1 grams, sanāk, ka Latvijas Republikas zelta rezervju pašreizējā tirgus vērtība ir 123’916’285,14 EUR vai 87’088’861 LVL. Pat tiltu normālu uzcelt nesanāks.

LOKI by Cyanide

Pēc ilgiem laikiem nolēmu nedaudz atjaunot savas monstru galināšanas prasmes. Tā kā par spēlēm atzīstu tikai RPG žanra darinājumus, tad protams spēlēju atbilstošās šlakas spēli. Nosaukums LOKI mani ieintriģēja. Nebija jau tā, ka domāju par sīpollokiem, vai jaunu RPG based ogošanas, sēņošanas simulatoru. Tad nu ieinstalēju un sāku spēlēt.

Spēles sākumā tiek piedāvāti dažādi varoņi, Skandināvi, Grieķi, Acteki, Ēģiptieši. Es kā vienmēr vadījos pēc principa “sila jesķ uma ņenado”un paņēmu Skandināvu (Norse warrior). Jau saņemot pirmo kvestu “Dziednieks kalna galā”, bija skaidrs, ka būs jāglābj pasaule. Kvesti ir taisni kā stiga mežā. Rewards niecīgi. Tā arī joprojām neesmu sapratis, kam domāta nauda, esmu jau multimiljonārs, bet kur investēt nav. Izstrādātāji gan ir izštukojuši fīču assamble and disassamble items, kas nozīmē, ka āmuru var izjaukt sadalot to āmura galvā un kātā. Tad šamos vari kombinēt savā starpā, bet jēgas nekādas.

Spēlēšana kā vienmēr balstīta uz kreisā peles taustiņa ātru klikšķināšanu. Parpalas, kas izsistas no monstriem ir apbrīnojami vienveidīgas, un normāls prikids gadās 1 no 1000, bet nogalinot n (kur n tiecas uz plus bezgalību) monstrus, kaut ko savākt var.

Nezinu kā ar citām rasēm, betNorse warrior darbojas pēc principa, nostājies un tik skaldi, ja zināsi mēru neviens tevi nenogalinās. Bosiem ar vienas zāles, stāvi un sit, laiku pa laikam iepļumpējot dzīvības ūdeni.

Protams levelošanās tiek balstīta uz EXP punktiem, ir ieviests arī papildus paralēlais levelis, kas balstās uz ticību. Ja EXP punkti dod fiziskās konsistences uzlabojumu, tad ticība papildus skillus.

Kopumā spēle, lai ar 3D izskatās, pēc Diablo II klona. Spēlēt var, bet tikai apstākļos, ko tautā apzīmē ar vārdiem, “Bada laikā velns pat mušas ēd”.

Dodu 5 no 10 punktiem.

Wyrd Sisters by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes Raganu noveļu cikla otrā grāmata, tāpat kā pirmajā galvenā varone ir ragana Granny Weatherwax.

Vecais Lankras karalis Verence ir miris, protams no dabīga cēloņa – naža mugurā. Tā mainās dinastijas, taču viņa jaundzimušo dēlu izglābj raganas, nu jau veselas trīs Granny Weatherwax, Nanny Ogg un Magrat. Karaļa dēls tiek atdots ceļojošā teātra trupai un iegūst vārdu Tom Jhon.

Jaunajam karaļa vietas izpildītājam Hercogam Felmet un viņa sievai ar karalistes pārvaldīšanu nesokas. Karaļa kronis ir pazudis, ļaudis māju dedzināšanu neuztver nopietni (pārāk bezpersoniska pieeja) un galu galā saceļas pati „Karaliste” kā tāda. Viņai vienkārši vajag saimnieku!

Raganas nolemj paātrināt procesu un apstādina Lankrā laiku uz 15 gadiem, lai troņmantnieks jau pieaudzis spētu atgriezties pēc savas karaļvalsts.

Read more

Transformeri

Tā nu bija sanācis, ka pa brīvdienām aizgāju uz kino. Tā kā šausmenes normālas vairs netaisa, nolēmu aizdoties uz zinātniski izglītojošu filmu Transformeri. Biju dzirdējis, ka kādreiz eksistēja tādas rotaļlietas, kur no mašīnas var salikt robotu. Tad nu nopirku biļeti, kādus 200 gramus gumijas konfekšu ar citronskābi un dzērienu, kas gatavots no kokas lapu un kolas rieksta izvilkuma. Tad nu dzīrojot ar šiem mūsdienas sadzīves ķīmijas brīnumiem skatījos filmu. Filmai vienīgais pluss ir specefekti, vairāk nekā tur nav. Scenārijs izskatījās ir rakstīts bet nav pabeigts. Kā analoģija nāca galvā, iepriekšējā vakarā sākts un pabeigts kursa darbs, galvenais, lai ir ko nodot. Vēl smīdināja, ka katrs robots, pēc pārvēršanās cilvēka balsī saka savu vārdu. Tas laikam tādēļ, lai skatītājs nesaputrotos.

Kad uzzināju, ka galveno ļaunuma protoganistu sauc Megatrons, gaidīju arī Turbotronu un MegasuperTurbotronu, bet nekā nesagaidīju. Izrādījās, ka visa zavaruha ir ap kubu, kas spēj iedvest dzīvību jebkurā mehānismā. Tad nu 10000 gadus atpakaļ gan Kubs gan Megatrons novēlās uz zemes, Kubs tāpat, Megatrons ar mērķi pārvērst cilvēku tehnoloģijas ļaunajos transformeros. Domājams, ka ap to laiku uz zemes advancētākā tehnoloģija bija akmens cirvis, laikam sanāktu Cirvjatrons. Bija protams arī labi joki, patikās Nokia pārvēršanās par ļauno transformeru. Cits joks galvenais labais trasformers par savu tēlu izvēlas autovilcēju. Īsumā 4 no 10, kur visi četri par specefektiem.

Kā es pavadīju savu atvaļinājumu XXVI

2007. gada 18. jūlijs (Singapūra -> Rīga)

Šo dienu varēs droši saukt par garāko manā mūžā. Vispirms plānā ir nolidot 13 000 kilometrus un diennakts garums sanāks 28 stundas. Tad nu pusnakti sanāk sagaidīt Singapoure Airlines lidmašīnā, kas septiņās stundās mūs aizvedīs uz Dubaju, bet Dubajā nolaidīsimies ap trijiem. Lidmašīna ir laba, ēdināšana nav tik laba kā Emirates, daži salāti vispār ir neēdami. Mūsu grupa ir izmētāta pa visu lidmašīnu un īsti neviena ar ko komunicēt nav. Izdzeru 3 glāzes vīna un nolūztu, lai atmostos tikai uz brokastu izsniegšanas laiku. Lidmašīna jau tuvojas Dubajai.

Ielidošana Dubajā notiek bez jebkādiem ekscesiem, esam atlidojuši trīs stundas ātrā nekā, ja lidotu mūsu paredzētajā reisā. Tas mūs diez ko nepriecē, jo Dubajas lidostā tā īsti nav ko darīt. Iesākumā domājam saņemt jaunās biļetes līdz Londonai. Un tad sākas – izrādās, ka Singapūrā mūsu biļetes reisā Dubaja – Londona ir anulētas un pārceltas uz reisu trijos dienā. Super, dodamies uz biļešu kasi, tur mūs sūta uz Back Office. Tikuši līdz ofisam izstāvam rindu un stāstām problēmu. Iesākumā mūs brutāli mēģina atšūt, sak lidojāt ar Singapore Airlines, tad paši ar tiekat galā. Par laimi, no Singapūras šiem atsūtīts meils par mūsu likteni. Tad attieksme mainās un pēc pusstundas mēs esam atlikti atpakaļ mūsu reisā. Lai gan nācās pierādīt, ka mums ir reiss uz Rīgu, uz kuru mēs viņu neizdarības rezultātā nepaspētu. Tad dodamies uz drošības pārbaudi. Drošībnieki mūs palaiž pat nepaskatoties, kas un kā.

Tagad mūsu rīcībā laiks līdz septiņiem, lai nu kā, bet 3 stundas Dubajas lidostā ir garš laiks. Izstaigājam jau zināmās bodes, paēdam brokastis. Tagad izlidošanas geits nav jāuzmin, jo tablo darbojas un rāda reisu laikus un attiecīgos vārtus. Tad nu kādu stundu vienkārši sēžam un atpūšamies.

Beidzot sākas iekāpšanas reģistrācija. Tā kā apnicies gaidīt, stājamies rindā un gaidām. Rindas priekšā divi nēģeru puikas nav iečekojušies un rāda savu elektronisko biļeti, viņus dzen uz iečekošanos, šamie neklausa un nostājas rindas galā pa jaunam. Tikuši iekšā uzgaidāmajā telpā ieņemam sēdvietas un gaidām iekāpšanu. Atkal pirmie bērni un invalīdi, pēc tam pārējie.

Lidojums uz Londonu aizņem septiņas ar pusi stundas, garlaicīgs līdz ārprātam; gribas jau tikt mājās ātrāk. Noskatos pāris filmas, klausos Moby albumu, palasu grāmatu. Ēdināšana kā vienmēr ir līmenī. Lidmašīnā lido vesels bariņš ar jaunajām māmiņām, kuras ar savu sīko pārtīšanu veido pie tualetēm milzīgu rindu. Bet visādi citādi nekā īpaša.

Gatwikā ierodamies ap divpadsmitiem. Atkal dodamies uz starpterminālu autobusu. Šoreiz nokāpju lejā palūrēt vai autobuss ir. Tur tādas automātiskās durvis uz pieturu, kuras nez kāpēc neveras vaļā, atveru ar spēku izmantojot rokas palūru riņķī, redzu nāk autobuss. Fiksi ielienu atpakaļ un aiztaisu durvis. No autobusa izkāpj šoferis, kas pie durvīm ievada kodu, durvis atveras. Mums jāuzrāda aviobiļetes un tikai tad tiekam ielaisti autobusā. Tikuši līdz North terminal, dodamies pēc biļetēm, lai tiktu līdz Rīgai. Drošības kontrole salīdzinot ar Darvinu liekas smieklīga, tikai jānovelk kurpes un somas izlaiž caur rentgena aparātu. Man mugursomā rāda melnu pleķi un neko citu, paskaidroju, ka tās ir grāmatas.

Tikuši līdz iečekošanās kasei, atkal sastopamies ar angļu darbinieku dīvaino sejas izteiksmi, kas liecina, ka viņiem nav ne jausmas par to ko viņi dara. Lai vai kā biļetes dabūjam un ejam uz tax free zonu. Mums Gatwikā jādzīvojas līdz sešiem, jeb veselas piecas stundas. Darīt tur nav ko. Pablandāmies pa veikaliem un tad dodamies uz vietu, kur var novērot lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos. Tur tad arī lielāko daļu laiku sēžu un lasu grāmatas.

Reisa atiešanas laiks tuvojas, bet uz tablo nekas nerādās. Kad līdz izlidošanai atlikusi stunda, uzraksts Riga parādās. Bet par vietu no kurienes nekādu ziņu nav. Eju pie uzziņu biroja interesēties. Šie zina tikai to ka reiss aizkavējies un neviens vēl nezinot no kurienes tas izlidos. Beidzot parādās arī tablo gate no kuriem lidmašīna izlidos. Dodamies uz turieni un pirmo reizi trīs nedēļu laikā, visapkārt mums dzirdama latviešu valoda. Reiss nedaudz kavējas, viens krievu večuks iet pie lidostas darbiniekiem kačāt pravas. Kas tā par lietu, jau jālido, bet lidmašīnas nav un viņam vecam cilvēkam te jāgaida! Protams viss tiek teikts krieviski cilvēkam, kurš izskatās, ka saprot tikai angļu valodu. Kad sākas iekāpšana, letiņi tradicionāli izveido megarindu, it kā lidmašīna varētu aizlidot bez viņiem, vai arī varētu pietrūkt sēdvietas.

Iekāpjam lidmašīnā, tur visiem liek piesprādzēties. Protams atrodas viens meitietis, kas nepiesprādzējas un vēl plātās par to pa visu salonu. Nodomāju, ka man jau nav nekas pretī, ja viņa savas dumjās smadzenes izšķaida pa salonu, bet žēl to cilvēku, kurus šamā ar savu iespaidīgo masu lidodama pa salonu apspiestu. Pēc pacelšanās aizmiegu un pamodos tikai, kad lidmašīna sāk nolaisties Rīgas lidostā.

Rīgas lidostā izejam pasu kontroli un dodamies gaidīt bagāžu. Kā par brīnumu visa bagāža no pašas Singapūras ir atnākusi un varam doties mājās. To arī darām un ap pusdivpasmitiem jau esmu mājās. Ja godīgi gulēt ejot vēl īsti neticējās, ka šodien esmu bijis Singapūrā, Dubajā, Londonā un Rīgā.

Un tapa vakars un tapa rīts – divdesmit trešā diena.

Ceļojuma beigas.

Kā es pavadīju savu atvaļinājumu XXV

2007. gada 17. jūlijs (Singapūra)

No rīta paēdam brokastis Quality Hotel ēstuvē. Brokastis ir šikas, līdzīgas Gan Bei klāstam Latvijā. Tikai vietējo speciālistu gatavotas un garšīgākas. Lai tiktu brokastot, te jāuzrāda speciāla kartīte uz kuras iekšā laidējs izdara atzīmi. Tālāk tev vietu ierādītājs ierāda, kur sēdēt. Tad tu vari iet un meklēt sev attiecīgi ēdamo. Jauka fīča, kuru nekur citur nebiju redzējis, ir olu cepējs. Tu parādi, ko vēlies papildus savam kultenim, bļodiņās stāv vis kaut kas sabērts, tu parādi ar pirkstu, cepējs sacep omletē. Puika rāvās visu laiku ar pannu.

Paēduši devāmies atpakaļ uz numuriņu, jo plānā ir slaistīties pa viesnīcu līdz maksimumam. To arī darām skatāmies televizoru, līdz pulkstens 12:00. Tad izrakstāmies no viesnīcas un dodamies ieplānotajā ekskursijā braukāt ar kuģīti.
Aizbraukuši uz Raffles place metro staciju, atklājam, ka esam nonākuši nopietnā debesskrāpju rajonā. Ievērtējušu to, dodamies meklēt, kuģu piestātni, no kuras ejot kruīzs pa okeānu. Tā vismaz raksta tūristu ceļvedis. Pirmā problēma ir tikt pāri ielai, jo gaisa pāreja remontā. Meklējot alternatīvas, nokāpjam vienā no debesskrāpja pagrabiem, un pa mazām kāpņu gala durtelēm nonākam lielā pazemes gaitenī, kas pilns ar cilvēkiem. Tad otrā pusē iztaujājam šveicaru, kas mums apgalvo, ka kruīza kuģu piestātne tiek remontēta un neviens kuģis neiet. Tā arī iznāk, kuģu piestātni remontē. Taču netālu no Merlion hotel un pašas dižās Merlion statujas, kas ir Singapūras simbols tiek piedāvāts kruīzs pa Singapūras upi 30 minūšu garumā.

Iepirkuši biļetes, kādas 10 minūtes slaistāmies pa piestātni. Bez mums tūrē dodas arī daži ķīnieši. Papētam Merlion statuju, nu nav nekas īpašs, bet tūristi iet bariem.

Beidzot pienāk arī mūsu laiva. Paskats ir baiss, nedaudz appuvusi, krāsa palobījusies, taču peld un ir motors. Sasēžamies iekšā un laivas vadītājs piedod gāzi motoram. Motors izskatās, ka savulaik ir bijis kādam lauksaimniecības agregātam, pukšķ un ļerkst, ka nevar lāga sadzirdēt, ko runā blakussēdētājs. Uz motora uzlikts parastais kasešu atskaņotājs, kuru, protams, sadzirdēt nevar vispār. Tikai, kad motoram nokrīt apgriezieni, var saprast, ka laikam ir ieslēgts audio gids.

Zem sēdekļiem atrodas kannas uz kurām rakstīts Glacial Acetic Acid purity 99.5%, tas ir tā skābe, kas etiķim dod rūgtuma piegaršu. Tā kā no worries, galvenais nesaelpoties.

Bet neskatoties uz visu to, brauciens ir smuks, jo pilsēta no upes izskatās citādāka. Braucam, gar vecajiem Singapūras kvartāliem, ūdensmalā redzama interesanta skulptūra – puikas lec ūdenī peldēties un galvenais nav arī tik ļoti karsts. Izbraukuši ar laivu tā arī nezinām, ko darīt tālāk. Ieejam vienā lielveikalā paklaiņojam, paēdam kafejnīcā kūkas, nolemjam doties uz grāmatu veikalu Wheelock Place, un atlikušo dienas daļu pavadīt tur. Visiem ceļošana ir acīmredzami piegriezusies. Mūsu lidmašīnas reiss aties tikai pa nakti trijos.

Grāmatu bodē uzdzīvojam uz pilnu klapi. Jānis saņēmies grāmatas pa stratēģisko vadību atradis mīksto krēslu lasa, Atvars CD sektorā tik skanē kodus un klausās mūzikas albumus, Maija tusējās gar ceļojumu grāmatām, es ar atrodu brīvu sēdvietu un lasu grāmatu. Tad nu vakarā ar Maiju aizejam paēst vietējā zivju restorānā, kas atrodas stāvu augstāk. Porcijas lielas un viss izņemot zivju kotletes ir ēdams un garšīgs. Paēdam un padzīvojamies, pa grāmatu bodi vēl līdz deviņiem. Tur ir visnotaļ kompetenti pārdevēji. Iedomājies kādu grāmatu, paprasi, lai parāda, kur tā atrodas, viņi tevi aizved un parāda ar.

Tad ar metro dodamies uz lidostu otrajā terminālā savācam savu bagāžu, pārpakojam mantas un ar Sky train dodamies uz Pirmo terminālu. Tur atrodam kafejnīcu, pavakariņojam ar sendviču un kafiju, dodamies uz Emirates checking punktu pusi gaidīt savus reisu. Nedaudz pagaidām, Maijai ienāk prātā doma iečekoties uzreiz un doties uz Tax free zonu. Izrādās, ka tāda opcija pastāv un darbojas, ejam pie iečekošanās kases un rādām biļetes. Tad atklājas, ka mūsu reiss atcelts, jo lidmašīna Brisbenā salūzusi, bet pēc stundas atiet Singapoure Airlines reiss uz Dubaju un mēs brauksim ar to. Mums izdala Emirates meiteni, kas visu nokārtos un visi jožam uz Sky train, lai paspētu uz reisu 23:45. Tikuši līdz kasei, atduramies pret Singapoure Airlines iečekotāju stulbumu. Sakām viņiem, ka bagāža jāiečeko līdz Rīgai. Pēc 10 minūtēm puika sapratis problēmas būtību, taču vadot iekšā katra reisa kodu jautā: „Is this flight confirmed”. Varētu padomāt, ka mūsu smadzenes pa taisno pieslēgtas vispasaules lidojumu vadības centram. Taču nemulsinām viņu, un atbildam: „Yes”.

Tad seko skriešana uz izlidošanas zonu, monitoros jau rāda gate closing. Tad nu arī skrienam garām Tax free veikaliem, kuru šeit ir daudz un dažādi, siekala tek, bet kājas kustās. Vēlāk delfi lasīju, ka Singapūras lidostas Tax free veikali esot labākie pasaulē, gandrīz asara nobira. Līdz izlidošanas vārtiem tiekam laikā, mūsu somās, nekas dīvains atrasts netiek un varam doties uz lidmašīnu. Iekāpjam lidmašīnā trīs stundas ātrāk nekā plānots un gaidām startu. Lidmašīna pilna ar ķīniešiem, kas nozīmē, ka tualetes labāk nelietot.

Un tapa vakars un tapa rīts – divdesmit otrā diena.

Turpinājums sekos …

%d bloggers like this: