Navigate / search

Сборник «Никого над нами»

Grāmatiņa ir krievu autoru fantasy un fantastikas antoloģija. Iekļauti visi labākie patlaban rakstošie rakstnieki: Golovačovs, Pehovs, Zlotņikovs, Perumovs. Kā jau pēdējos laikos ierasts stāstiņi lielākoties ir orientēti uz krievisko vērtību izcelšanu, bet ja godīgi tad tas lielākajai daļai stāstu nemaz netraucē.

Vienīgo vilšanos man personīgi sagādāja Golovačova kārtējais stāsts, kas manuprāt jau ir kļuvis klišejisks, ne tikai žanrā kopumā, bet arī paša Golovačova daiļradē. Kārtējie specnaza notrenētie vīri atklāj, ka zemes ļaudis kontrolē citplanētieši un viss ļaunums nāk tikai no tiem, labi, ka stāsts bija īss. Beigās jau paspēja parādīties arī trešā rase, kas izrādās kūrēja visus. Nezinu man Golovačovs vairs nepatīk.

Pehova stāsts par vampīriem, gan bija ļoti labi nostrādāts un patikās, laikam būs jāizlasa arī viņa citi gara darbi par šo tēmu.

Zlotņikovs savu stāstu izlietojis, lai aprakstītu izdomāto viduslaiku eiropu un kāda cilvēka ceļojumu uz Krievzemi. Protams, ka Krievzemē dzīvošana izrādās tai laikā bijusi daudz daudz reizes labāka. Bet vismaz netiek slēpts, ka visas lietas ir izdomātas.

Grāmatiņu kopā novērtēt nav iespējams, bet stāsti katrs individuāli variē no 3 no 10 Golovačovam līdz 9 no 10 Pehovam. Vienīgais žēl, ka žanrs zinātniskā fantastika ir miris jau gadus desmit.

Двойной эскорт by Алекс Орлов

Grāmatiņa jau ir kāda ceturtā pēc kārtas, pēc satura daudzveidības varētu būt pielīdzināma (Medical romances sērijai). Pati sērija ir par diviem mazpilsētas puikām Timu un Džimu, kas iestājušies armijā pārpratuma pēc. Tā nu grāmata pa grāmatai un nu jau uzkalpojušies līdz ļoti slepenas organizācijas killeru statusam, arī šajā grāmatā viņus vajā citplanētiešu iekarotāji, vietējie specdienesti utt. Tagad, lai šamie varētu izdzīvot autors ir sācis piedēvēt dažādas superspējas (ložu atklepošana, roku reģenerācija) un protams arī pretinieki ir apgreidojušies.

Grāmata kā jau augstāk minēju ir totāli banāla, bet tas arī saprotams, šī jau ir kāda 30 autora grāmata un acīmredzams, ka Volless nav palicis vienīgais Copy paste mehānisma atzinējs. Tomēr vakarā, lai uzdzītu miegu tieši tas, kas vajadzīgs. Atšķirībā no dažām 1990 tos gados izdotajām viņa grāmatām, šo diez vai kādreiz pārlasīšu. Lieku 5 no 10 ballēm.

ИМПЕРСКИЙ ГАМБИТ by Сергей Мусаниф

Kosmiskās odisejas turpinājums, trešā grāmata. Par iepriekšējo jau rakstīju te. Ši arī nav ne ar ko atšķiŗīga ieturēta žanra labākajās tradīcijās. Targi grib iznīcināt cilvēku impēriju, imperators iznīcinātāja pilots astiepis pekas no dzeršanas un sirdslēkmes. Taču viņa cīņu biedrs un padomnieks atrasdamies frontē, nospriež ņemt kloķus savās rokās, un kā jau tas šādās grāmatās notiek iet „do pobednova konca”. Targi Tiek saklopēti un visi dzīvo laimīgi.

Grāmata jāatzīst ir švakāka par iepriekšējo. Arī tās satura uzbūve ir dīvaina pirmā nodaļa atspoguļo notikumus pusgadu pēc imperatora nāves, ar biežiem flashback par to kas un kā ir bijis. Pēc tam seko otrā nodaļa, kurā viss, kas noticis aprakstīts vēlreiz. Noslēgumā seko lielum lielā kauja par cilvēces vietu visumā.

Kopumā sižets lineārs un tādēļ lasās viegli, dodu 6 no 10 ballēm, jo biju reāli vīlies iznākumā.

АРВЕНДЕЙЛ. ИМПЕРАТОР ЛЮДЕЙ by Роман Злотников

Grāmatiņa ir R.Zlotņikova jaunākais gara darbs. Stāsts ir no Arvendeilas cikla, kas savukārt vēsta mums par to kā cikla varonis Trojs no parasta zaldātiņa pasaku valstība uzkalpojas par pašu imperatoru. Grāmata ir trešā šajā ciklā, bet šķiet ka ne pēdējā.

Trojs ir kļuvis par hercogu savā Arvendeilā – iepriekšējās grāmatās viņš to ieguva savā īpašumā. Kā jau visās šādu ciklu grāmatās, kurās vairāk par divām grāmatām, varonim jārisina aizvien globālākas problēmas, izmantojot arvien krutāku aprīkojumu un vēl lielāku veiksmi. Arī viņa galvenais naidnieks un imperatora troņa kārotājs Egmontērs, kļuvis par īstu magu šo to saputro un izsauc tumsas dievu Ihlagu, kas šim par darbu kāju vietā piebur asti. Protams, ka cilvēku, rūķu un elfu sabiedrības, galvenie naidnieki orki visu to izmanto un dodas karā, pret cilvēkiem.

Neskatoties uz visu taisnvirziena sižetu un klišejām, ar ko šis žanrs ir bagāts, neskatoties uz Zlotņikova kvēlo ideju, ka monarhija ir ideālais valsts pārvades veids, tas viņam raksturīgs visos darbos, rakstnieks burtiski alkst pēc līdera supervadoņa no parasto cilvēku vidus, dodu grāmatai 7 no 10 ballēm. Sākot lasīt ir grūti paņemt pārtraukumu jo sižets aizrauj, dotu vairāk, bet nepatika, ka beigās situāciju izglāba „dievs no mašīnas” atgriezās leģendārais seno laiku imperators Mareloboro (liekas, ka varoņa vārds ņemts no Malboro man), kurš visus atsēdināja un izrādās bija vazājies līdzi Trojam visas trīs grāmatas tēlojot kurlmēmo cīņubiedru.

ААРГХ by Андрей Белянин

Aarghs patiesībā ir autora izdomātas rases nosaukums. Ko viņš tur īsti izdomājis nezinu, rezultātā sanācis paliela auguma cilvēks, dikti stiprs, dzīvelīgs un no cilvēka atšķir uz āru izvirzīti ilkņi. Tā sakot fantāzijas nekādas. Aarghs vārdā Mazulis sapinas ar vienu grāfu, kas savukārt izmeklē raganu leļļu kontrobandas lietu. Protams grāfu visi grib nomušīt, bet Aerghs neļauj, jo ir nolīgts par miesassargu. Lai pasākums būtu vēl klišejiskāks, Mazulis atšķirībā no saviem ciltsbrāļiem ir ļoti gudrs un māk lasīt, tāpēc šo sauc par nepareizu aarghu.

Grāmata laikam iecerēta rakstīt kā jautrs pastāsts, lai gan pēc 50 lappuses joki sāk atkārtoties un, ja nedod dievs esi lasījis kādu no autora iepriekšējiem gara darbiem, tad jaunu joku nav vispār. Arī pats Mazulis grāmatā iet un klopē visus, lai kas tie arī nebūtu. Vispār sižeta sapiņķerētības un „negaidītu pavērsienu” ziņā pielīdzināms vidējam meksikāņu seriālam.

Tomēr, ja pirms tam visu nedēļu esi lasījis par patēriņa ietekmi uz inflāciju augoša akciju tirgus apstākļus un starpbanku likmes palielināšanas efektu uz akciju tirgu, tad lasāmais liekas tīri normāls. Kopumā dodu 6 no 10 ballēm, jo reāli vīlos rakstniekā, biju gaidījis ko vairāk.

ТЕМНЫЙ СТРАННИК by Сергей Семенов

Grāmatiņā tiek attīstīta paralēlo pasauļu teorija, kurās kārtību uztur viena organizācija. Savukārt ir arī lielas koorporācijas, kurām nepatīk paralēlo pasauļu kontrole. Vārds pa vārdam, sistēmā kaut kas noklājās, paralēlās pasaules sāk saplūst, radot katastrofas. Tad nu protams situācijas glābšanai tiek izmantota saujiņa supercilvēku, ar tādām spējām, kas spaidermanam liek ielīst stūrī un žēli smilkstēt. Pagaidām grāmatas varoņi nezin, kur iekūlušies, bet es jau zinu. Pagaidām dodu 7 no 10 ballēm.

ТЕНЬ ВЛАСТИ by Николай Степанов.

Galvenais grāmatas varonis Miķelis ir puika, kas nonāk burvju valstībā, un ne jau pirmo reizi. Tur viņam ir dažādi paziņa un ienaidnieki un valstība atrodas, kaut kādā paralēlā pasaule. Šī ir otrā cikla grāmatā un kā jau pierasts, lai puika varētu risināt globālākas problēmas, viņam iedotas dažas papildus superspējas un garantēts pačots no bijušajiem ienaidniekiem. Tagad uz viņa personību uzbrauc viens sirms večuks, kas izskatās kūrē visu rajonu un ir kā minimums dievelis. Nu meitene Miķelim jau ir nozagta, šis jau ir pusceļā uz tas atgūšanu savā valdījumā. Dodu 7 no 10 ballēm, patīk man Stepanovs, labi raksta.

МЕСТЬ КОЛДУНА by Юрий Иванович

Grāmata ir turpinājums grāmatai НЕВМЕНЯЕМЫЙ КОЛДУН. Galvenais grāmatas varonis Kremons, burvis ar superspējām, adepts visos burvestību veidos, tiek nosūtīts slepenā misijā uz kolabu galvaspilsētu Kihonu. Enormijas, Kremona pārstāvētā valsts, virspavēlniecībai ir aizdomas, ka kolabi un drakoni plāno uzbrukum.

Kremona uzdevums ir vienkāršs noskaidrot, kas notiek un nozagt grāmatu par Nāves Purvu. Pēc tam ir jāiestājas algotņos un jānoskaidro kādi ir kolabu plāni. Protams, ka spējīgam burvim šis pasākums izdodas, grāmata tiek nozagta un ar bolaru (viena no rasēm lidojoši augi) palīdzību nogādāta uz Enormiju.

Otrais plāna punkts izvēršas par ekspedīciju Nāves purvā, tāds kā reliktu maģisku dzīvnieku rezervāts, caur kuru tad kolabi plāno uzbrukt Enormijai. Plāns vienkāršs Kremons uzsaldē mākslīgu ledu, viņu piesedz ar maģiskiem kupoliem un daudzu tūkstošu armija dodas ceļā. Protams Kremons ir īsts Susaņins, kolabi tiek ievesti purvā un tur galvenajam varonim notinoties visi arī iet bojā. Purva apraksts man personīgi likās spēcīgs un atsauca bērnības atmiņas par Zudušo pasauli.

Grāmata izskatās, ka būs ar turpinājumu, jo paliek dažas nepabeigtas sižeta līnijas, kuras prasās pēc atrisinājuma. Vietām “besī” vieglums ar kādu visas lietas notiek, bet tas diemžēl ir šim žanram raksturīgs. Saturā toties nav jāiedziļinās, notikumi risinās spraigi un interese neatslābst. Autora radītā pasaule ir izcila, kamēr vien tu pieņem, ka tā ir maģiska. Kopumā grāmatai dodu 7 no 10 ballēm.

КРЫЛО АНГЕЛА by Роман Злотников, Олег Маркелов

Grāmatas varonis, kā jau šim autoram pierasts, ir parasts zemes iedzīvotājs, kas beigās izrādās krutais pusdievs tikai ar amnēziju. Tad nu šīs atmiņas šamais lasa ceļojot pa dažādām paralēlām pasaulēm ar saviem korišiem, kurus arī šamais neatceras. Tāda veigla lasāmviela var mierīgi kapāt 100 lpp stundā, sižets pilns ar “laimīgām sakritībām” kā seriālos. Dodu 7 no 10 ballēm. Izlasīju un tagad dodu 5 no 10 ballēm, beigas reāli debīlas, un filosofija ko propogandē reāli jocīga.

ИМПЕРСКИЕ ВОЙНЫ by Сергей Мусаниф

Tipiska krievu jaunās rakstnieku paaudzes grāmatiņa, ieturēta kosmiskās odisejas stilā. Parasts kosmiskā iznīcinātāja pilots ticis par imperatoru un nu risina visgalaktiskās problēmas. Protams, viņam tas pašam nemaz nepatīk, bet ko darīt Impērija kādam jāvada. Visam pa vidu maisās Targi jeb tas džekiņš ar spārniem uz bildes, kas vēlas iekarot mūsu galaktiku. Targu ideja ir reāli nosperta no Robert A. Heinlein’s Starship Troopers, kurā arī ir saprātīgi kukaiņi telepāti, bet ko lai dara, kas pirmais brauc tas pirmais maļ. Grāmata kopumā ir okei, vilcienā lasās viegli un ātri, sižets ar samudžinātību neizceļas un ir taisns kā telefona stabs. Kopumā vērtēju 7 no 10 ballēm. Viegla lasāmviela.