Navigate / search

Good Omens by Neil Gaiman and Terry Pratchett

goodomens

Tā stunda ir situsi, vēl tikai nedēļa un pienāks pasaules gals. Par to gan patlaban zina tikai Debesu kancelejā, Elles birokrāti un, protams, tie kas ir lasījuši „The Nice and Accurate Prophecies of Agnes Nutter, Witch”. Uz zemes ir parādījies Antikrists – 11 gadus vecs puisēns, uz viņu gan Debesis, gan Elle liek lielas cerības, jo stāv rakstīts, ka līdz ar Antikrista atnākšanu, pār zemi jās četri Jātnieki, kuru vārdi ir Karš, Bads, Iekarotājs un Nāve. Eņģeļiem un Dēmoniem beidzot tiks dota iespēja pierādīt, ka tieši viņi ir vislabākie. Vienīgie, kurus šāda notikumu gaita neapmierina, ir dēmons Crowley (zināms arī kā čūska, kas kārdināja Ievu) un eņģelis Aziraphale (bijušais paradīzes vārtu sargātājs). Šie personāži ir bijuši kopā ar cilvēci jau no pašiem tās pirmsākumiem un ir savā veidā to iemīlējuši.

Šis nu ir viens garadarbs, kas nav saistīts ar DIskzemi, tādēļ piegāju ar zināmu skepsi, kas izpaudās pusgadu marinējot nelasītu grāmatu plauktā. Īsumā sakot grāmata ir laba satīra, par Elles, Paradīzes un Apokalipses tēmu. Dzīvē tiek izvilktas visas iespaidīgās klišejas, kas vien ir sastopamas – pravietojumi, kas 100% piepildās, labie eņģeļi un sliktie dēmoni, kas ieved cilvēkus pazudināšanā, TV pravieši un visam pa virsu „stāv rakstīts koncepcija”.

„It was then that Marvin got religion. Not the quiet, personal kind, that involves doing good deeds and living a better life; not even the kind that involves putting on a suit and ringing people’s doorbells; but the kind that involves having your own TV network and getting people to send you money.”

Tomēr, paskatoties dziļāk , ir redzams, ka autors mums vēlas pateikt, ka, lai uz zemes būtu labais un ļaunais, nekādi eņģeļi un dēmoni nav nepieciešami. Cilvēks viens pats ar to ļoti labi tiek galā. Pat dēmoni atzīst, ka neviens dēmons tūkstots gados neaizdomāsies līdz tādiem briesmu darbiem, kādus cilvēks spēj sadarīt slikta garastāvokļa iespaidā.

Armagedons cilvēkus nemaz neinteresē, tā ir vairāk Debesu un Elles iekšējā lieta. Gan eņģeļi gan dēmoni to redz kā labu iespēju pamatīgi izkauties un noskaidrot, kurš tad visumā ir visstiprākais. Ja Zemei tā rezultātā jāiet bojā, tad tas nevar būt par traucēkli, jo stāv taču rakstīts, ka tā tam jānotiek (neticat? Palasiet Jāņa Atklāsmes grāmatu, Bībelē pēdējā). Tas viss norāda, ka arī dievišķās radības ir naskas uz pravietojuma izpildīšanu nemaz nepadomājot, vai man tas ir vajadzīgs. Antikrists Ādams gan šajā jomā izrādās īsts cilvēks.

Grāmata pēc sava vēstījuma man ļoti atgādināja mūsdienīgas M.Tvena „Vēstules no Zemes” . Protams, „īsteni ticīgam” cilvēkam, šī grāmata liksies zaimu un melu pilna, tādēļ labāk nepērciet, sadedziniet uzreiz krāsnī 10 dolārus. Pārējiem iesaku, pats lieku 10 no 10 ballēm.

The Uncensored Bible by John Kaltner

Pilnais nosaukums The Uncensored Bible: The Bawdy and Naughty Bits of the Good Book

Sāksim ar to, ka šo aprakstu un grāmatu nevajadzētu lasīt kārtīgam svētdienas skolas apmeklētājam, kas tic Bībeles standarta interpretācijai.

Šī grāmata sevī ietver dažādu Vecās derības daļu nestandarta interpretācijas. Varētu jau pavīpsnāt un teikt, nu muļķības jau var sarakstīt katrs, kuram nav slinkums. Arī pats, atverot un pērkot grāmatu domāju, ka šis būs kaut kas līdzīgs Leo Taksila daiļdarbiem – “Jautrā Bībele” un “Jautrais Evanģēlijs”, kurā lielākajai daļai no faktiem nebija nekāda seguma. Tomēr šī grāmata ir tapusi trīs vīru sadarbībā, kur katrs no viņiem ir profesors šajā Bībeles pētniecības jomā. Grāmatu viņi uzrakstījuši, lai cilvēki nedomātu, ka Bībeles pētnieki ir totāli nūģi, bez humora izjūtas. Grāmata parāda, ka arī šī joma ir joku pilna.

Tad par ko īsti ir grāmata? Kā jau var noprast pēc nosaukuma, galvenās tēmas ir sekss, vardarbība un Dieva sodi. Tēmas tikušas izvēlētas pēc principa, koncepcijai jābūt publicētai nopietnā ar Bībeles izpēti saistītā žurnālā. Lasītājam tiek pasniegtas tēzes un izvirzītas iespējamās antitēzes, tādējādi dodot lasītājam pilnu priekšstatu par tēmu. Pirmā tēma skar jautājumu, no kāda Ādama kaula tika radīta Ieva? Protams, ka ne no ribas. Riba ir kautrīgs tulkotāju iestarpinājums. Kāpēc vīri dažreiz tiek saukti par “tie kas pret sienu miež”? Ko patiesībā nozīmē atsegt kājas? Vai Ābrams bija suteners? Vai Jāzepam patika pārģērbties sieviešu drēbēs? Vai Samsons bija sadomazohisma piekritējs? UZ dažiem jautājumiem atbilde ir iespējams jā un uz dažiem ir nē.

Pirms sākt lasīt šo grāmatu Bībele tomēr ir jāpārzina diezgan nopietnā līmenī, šai grāmatai pietiek ar Veco derību. Pie tam ir vēlams, ja lasītā Bībele nav mūsdienu revidētais tulkojums. Jaunā revidētā versija tomēr visus asumiņus ir piegludinājusi un pants izskatās jau nedaudz citādi. Šie vīri par bāzi izmanto tuvāko iespējams oriģinālam, bet seno semītu valodas nav mana stiprā puse.

Ko es ieguvu no šīs grāmatas, diezgan daudz interesantu informāciju. Izrādās ka vārds Lea nozīmē mežonīgā govs, Eglons – resnais. Ja Bībeles salicējs (iespējams pārrakstītājs) nav ieredzējis kādu ķēniņu, tas nabags nonāk pikantās situācijās ar kāju atsegšanu. Labs ieskats arī seno semītu tautu vēsturē un sadzīvē. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm.

As most readers know, men and dogs love to pee whenever and wherever they can. Modern laws usually prohibit men from whizzing in public, reflecting the strong influence of women in politics these days, but just tag along on any camping or fishing trip or pay visit to a construction site and you’ll find men unzipping at opportune moments and leaving their marks proudly upon trees, rocks, bushes, and walls – anything that happens to be in their trajectory.

Peeing comes into play in one of the most artfully told stories in the Bible – that of David and Abigail.