Navigate / search

Giant Airships (Epic of Flight) by Douglas Botting

The Giant Airships

Jau labu laiku man bija vēlme izlasīt kādu grāmatu par dirižabļiem. Lielākās problēmas sagādāja tieši grāmatas atrašana. Lielākā daļa no grāmatām, kas veltītas dirižabļiem, vēlas mums pavēstīt par Hindenburga bēdīgo galu. Tā nu rakos un meklēju, līdz atradu šo 1981. gadā izdotu grāmatu, kurā pēc autora vārdiem cilvēks var atrast visu dirižabļu vēsturi no pirmsākumiem līdz Hindenburgam.

Vārds dirižablis ir nācis no franču valodas. Un tā tulkojums ir visai vienkāršs – vadāms, iesākumā cilvēki vēl lika klāt vārdu balons, bet ar laiku atmeta. Pirmo daudz maz vadāmu dirižabli uzbūvēja Brazīlietis Alberto Santos-Dumont, kas 1901. gadā pat vinnēja 75’000 franku balvu, jo spēja aizlidot no 3,5 jūdzes attālas vietas līdz Eifeļa tornim un atpakaļ. Ap 1900. gadu tika testēts Grāfa Cepelīna pirmais prototips LZ1, tomēr tas neguva cerētos panākumus, un Grāfs Cepelīns finansējumu meklēja, gan vācot ziedojumus, gan ieķīlājot sievas īpašumus Latvijā. Tomēr viņa idejas triumfēja Graph Zeppelin formā, kas, manuprāt, ir visu laiku slavenākais dirižablis. Galu galā aplidoja apkārt pasaulei, pārlidoja Ziemeļpolu un spēja nodrošināt regulārus reisus ar Ameriku.

Grāmatā vesela nodaļa ir veltīta dirižabļiem Pirmā Pasaules kara laikā. Angļi dirižabļus lielākoties izmantoja izlūkošanas operācijās, lai atrastu ienaidnieka zemūdenes. Vācieši savukārt ķērās lietai klāt nopietnāk un izmantoja dirižabļus, lai bombardētu Londonu. Skaudra lieta, ka šāds agregāts, kas ir pārsimts metru garumā un pildīts ar ūdeņradi nav diez kāds pretinieks lidmašīnām, kas šauj sprāgstošas lodes. Nodaļa pilna ar nogāztu dirižabļu rāmju fotogrāfijām.

Ir nodaļas, kas veltītas amerikāņu un britu centieniem uzbūvēt ideālu dirižabli. Briti uzbūvēja divus nopietnus gaisakuģus R100 un R101. R100 bija veiksmes stāsts, bet R101 savā lidojumā uz Indiju eksplodēja un nogāzās kādā Francijas mežā ar visiem deputātiem. Detalizēti aprakstīts arī dirižabļa Norge lidojums uz Ziemeļpolu. Ir aprakstīts arī bēdīgais itāļu mēģinājums sasniegt Ziemeļpolu ar savu dirižabli Italia. Grāmatu noslēdz Hindenburgs, izgatavošana, lidojumi un katastrofa. (Bez tā grāmata par dirižabļiem nemaz nevar iztikt).

Grāmata ir ļoti informatīva, bagātīgi ilustrēta un viegli lasāma. Tiešām dod skaidru un izsmeļošu priekšstatu par dirižabļiem, kurus būvēja Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā un ASV. Citu valstu dirižabļi praktiski netiek apskatīti. Pamatīgi apskatīti dirižabļu konstruēšanas veidi, veidi kā izvairīties no statiskās strāvas, kā pareizi izvietot gāzes balonus. Pamatīgi apskatīta arī dirižabļa vadība, balasta risinājumi un svara sadalīšana. Ja godīgi, man nav īsti skaidrs, vai citās valstīs maz dirižabļu programmas eksistēja. Kopumā grāmatu vērtēju ar 10 no 10 ballēm. Tiešām ir vērta tos 0.80 GBP, ko par viņu iztērēju. Gribētos kādreiz dzīvē izbraukt ar īstu dirižabli.

%d bloggers like this: