Navigate / search

КОСТЬ ВОЙНЫ by Антон Корнилов

Sen senos laikos dzīvoja parasts lauķis vārdā Oriks. Oriks uzkalpojās par parastu karavīru un patiesībā nebija gudrāks par zābaku. Taču reiz, rokoties vecā apbedījumā, Oriks atrada titāna galvaskausu un izveidoja no tā bruņucepuri. Ar tās palīdzību viņš iekaroja gandrīz visu pasauli.

Grāmatas galvenais varonis Alberts ir maģisku mantu meklētājs. Tautā viņus sauc par Ķērājiem. Strādā viņš dažādu magu un burvju uzdevumā, iegūstot dažādus artefaktus. Šoreiz viņš dodas Margona uzdevumā atrast leģendāro КОСТЬ ВОЙНЫ (var redzēt uz grāmatas vāka), lai aizkavētu tumšo spēku ienākšanu pasaulē. Viņa galvenais pretinieks Sets arī dodas meklējumos ar šo pašu mērķi tikai ļauno spēku protogonista Eolles uzdevumā.

Lai lasītājām būtu interesantāk un sižets liktos saistošāks, Albertam līdzi dodas Semuels – izgudrotājs un ķīmiķis un Marta – sievišķis, kas māk kauties, un Alberta civilsieva. Tā nu grāmatas autors ved savu lasītāju pa savu izdomāto pasaku valstību no piedzīvojuma uz piedzīvojumu, līdz gala cīņai.

Šo grāmatu diez vai varētu saukt par ļoti labu, apzīmējums ‘interesanta’ būtu vairāk piemērots. Sākums likās kā Pehova sākotnējiem darbiem, tomēr nedaudz kaut kas pietrūka.

Pozitīvi, ka varoņi nedzīvo melnbaltā pasaulē, kur labie ir absolūti labi un sliktie tik pat absolūti slikti. Šeit bija panākts balanss: nebija ne labo, ne slikto, vienkārši katram bija savas intereses, tas, ka kaut kur augšā viņi personificēja Tumsas un gaismas mūžīgo cīņu, stāstu nemaitāja. Par brīnumu galvenā varoņa tēls bija daudz maz izstrādāts un viņa rīcības pamatojumu tādējādi bija vieglāk saprast. Varoņi arī ir tādi cilvēcīgi ar vājībām nevis supervaroņi hit-and-slash stilā. Arī pašam Albertam vienīgā superspēja ir briesmu sajušana, pārējais viss tiek panākts ar viltību un izveicību. Nekādu tur superzobenu vai mega superspēju.

Nepatikās, ka autors jau grāmatas vidū nogalina savu varoni un pēc tam to atceļ atpakaļ dzīvo vidū. Protams, ar brīnuma palīdzību. Šai rīcībai sižetā man tā arī neizdevās atrast pievienoto vērtību, kādēļ tas bija vajadzīgs. Arī galvenais tumšā torņa motīvs, kurā beidzas viss, man likās tāda nedaudz novazāta ideja, kas neizceļas ar oriģinalitāti. Nedaudz par biežu tiek veikti brīnumaini sižeta pavērsieni, lai izpestītu galveno varoni no ķezas, kurā tas ievests desmit lappušu garumā. Lai vai kā šajā literatūras žanrā es šo grāmatu vērtēju ar 7 no 10 ballēm.

Mort by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes grāmata. Šis ir pirmais stāsts sērijā, kas veltītas Nāvei.

Nāve ir tikpat reāls Diskzemes personāžs kā bruņurupucis A’Tuin (uz kura muguras turas Diskzeme) vai Core Celesti iedzīvotāji Dievi. Nāvei ir neliels hobijs, viņš cenšas dzīvot kā cilvēks. Viņam ir neliela māja ar dārzu ārpus telplaika, kabinets un dzīves mērītāju novietne. Viņam ir arī pameita Izabella.

Morts, jeb pirlnajā vārdā Mortimers, pēc tēva un visu radu domām ir nekur nederīgs jauneklis, kurš neko neprot un uzdod pārāk daudz jautājumu. Mortu nolemj iekārtot par mācekli, vienalga kādā arodā. Tā nu sanāk, ka Mortu par savu mācekli izvēlas pats Nāve.

Iesākumā mācekli Nāve ņem līdzi darbā, lai puika redz arodu darbībā. Izrādās, ka Nāve pati cilvēkus nenogalina, viņas uzdevums ir izvadīt dvēseli uz citu pasauli. Kāda ir šī pasaule? To nezina arī pati Nāve.

Un tad pēkšņi Nāve visus darbus uzgrūž Mortam un pats aiziet beztermiņa atvaļinājumā. Morts jau pirmajā darba naktī salaiž lietas grīstē un Diskzemē izveidojas divas konfliktējošas realitātes. To iemesls ir meklējams Sto Lat princeses Keli nenomiršanā.

Šajā grāmatā Nāve tiek parādīta pavisam citā gaismā. Ja “The Colour of Magic”, Nāve bija atainota kā ļaunatminīgs radījums ar emocijām, tad šeit nāve ir pati racionalitāte, būtne bez emocijām, kas cenšas saprast cilvēkus.

Interesanti ir arī Nāves ikdienas aspekti, mājkalpotājs Alberts, kurš uztur kārtībā māju un prot cept olas ar bekonu, Zirgs Binky nāves darba transporta līdzeklis, parasts dzīvs zirgs. Un Nāves tendence visu veidot Melnos toņos. Grāmatā Nāve vienmēr runā ar CAPS LOCK burtiem. Kopā vērtēju grāmatu ar 9 no 10 ballēm.

“- “Pardon me for living, I’m sure.”
– NO-ONE GETS PARDONED FOR LIVING.”

%d bloggers like this: