Navigate / search

King and Emperor by Harry Harrison

One King's Way by Harry Harrison

Interesanti sanāk – angļu versijā šī grāmata ir triloģija, bet krievu izdevumā tetraloģija. Lai vai kā nebūtu, Harrisona alternatīvā vikingu vēsture turpinās. Šefs, ieguvis pilnīgu ziemeļu atbalstu, nolemj nedaudz papluinīt no jauna atdzimušo Romas Impēriju. Romas Impērijas imperators Bruno nodarbojas ar Svētā Grāla meklēšanu. Tas viņam palīdzēs stiprināt autoritāti un ļaus kļūt par visas pasaules valdnieku. Papildus bonusā visi tiks kristīti. Tā kā grāls atrodas arābu kontrolētajā Eiropas daļā, Bruno iesaistās karā ar musulmaņiem. Viņam sabiedrotajos ir Bizantijas Impērija un grieķu uguns. Šefam šāda lieta lāga nepatīk, jo visa viņu vikingu valstu sadraudzība tāds puteklis vien ir uz pasaules kartes, tādēļ viņš nolemj doties palīgā Allaha pielūdzējiem un pie reizes iegūt jaunas zināšanas.

Šo grāmatu par sērijas labāko būtu grūti nosaukt, daudz pārdomu par reliģijas jautājumiem, daļa varoņu ir lieli savas reliģijas fanātiķi. Arī dievu iejaukšanās kļūst arvien nekonstruktīvāka un haotiskāka. Grāla glabātāju reliģiskie rituāli ir, maigi sakot, dīvaini, un vispār grāmatas nobeigumā esmu vīlies tāpat kā lasot to pirmo reizi. Atkārtošos, ja sākumā galvenā varoņa problēmas bija ciema līmenī, tad tagad viņam tās jau ir vispasaules līmeņa. Arī risinājumi kļūst globāli, ar katapultām ir par maz, tiek būvēti zirgu bāņi un veikti pirmie lidojumi. Pakļautajās valstīs notiek reāla industriālā revolūcija, arbaleti un katapultas kaujas laukā dominē. No vienas puses interesanti, bet no otras sāk trūkt jaunuma sajūtas, paliek tāds „ej un kauj visus” līmenis. Sajūta kā ilgi spēlējot kādu RPG spēli, kad esi sasniedzis augstu līmeni un visus nogalini ar vienu cirtienu. Tāpat arī Šefam nekas nespēj viņu novērst no mērķa, var nogalēt viņa draugus, bet beigās viņš tāpat uzvarēs neskatoties ne uz ko, visiem pigu parādīs.

Kopumā pavāja grāmata triloģijas noslēgumam, arī ar to grieķu uguns noslēpumu, galvenais varonis tiek gala tikai ar viedo sapņu palīdzību, nu un pēc tam jau viss ir triviāli. Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Bet kā alternatīvās vēstures darbs nemaz nav slikts. Cik es noprotu, tad alternatīvās vēstures žanrā tiek paņemts kāds pagrieziena punkts vēsturē, kā te vikingi neiekaro Angliju pilnībā, un tiek izklāstīts iespējamais notikumu attīstības scenārijs. Ar to lietu Harrisonam ir izdevies labi tikt galā, labi ir maģijas un dievu piešprice, bet alternatīva nav slikta. Parasti jau šis žanrs ir nonivelējies līdz banālām paralēlajām pasaulēm, vai cilvēku kopuma izraušanu no esošās vēstures, tā, ka tas mūsu vēstures gaitu nemaz neietekmē, tā jau nav alternatīvā vēsture, bet alternatīvā biogrāfija, ja nu viņi izdzīvoja, bet neviens par to nekad neuzzināja. Protams, arī šie darbi nav slikti, bet manā izpratnē tās nav alternatīvās vēstures, jo globālas lietas nemaz netiek apskatītas.

The Hammer and the Cross by Harry Harrison

The Hammer and the Cross by Harry Harrison

Šo grāmatu es jau esmu reiz lasījis, šķiet divtūkstošo gadu sākumā. Atceros, ka man bija visai liels pārsteigums, ka Harrisons raksta ne tikai zinātnisko fantastiku un smieklīgo fantastiku, bet arī nodarbojas ar nopietnu alternatīvās vēstures rakstīšanu. Bija jau gan nācies lasīt “Rietumos no Ēdenes”, bet tā jau bija par dinozauriem un kaut kādu akmens laikmetu. Šī savukārt bija par vikingiem.

Vikingu tēma jau reiz bija apskatīta “ Fantastiskajā sāgā”, bet tur bija jāsmejas par autora ironiju. Šoreiz gan viss ir pa īstam. Romieši Britu salas ir pametuši, tās iedzīvotājiem regulāri uzbrūk vikingi, laupa un posta zemi. Viss rit savu gaitu līdz neparādās kāds jauneklis vārdā Šefs. Šefs patiesībā ir suņa vārds, arī liktenis viņam ir tāds pats. Piedzimis mātei, tēvs ir kāds vikings, kas nedaudz palietojis viņa māti, līdz tā aizmukusi atpakaļ pie sava vīra. Patēvs štuko, kā labāk puisi pārdot verdzībā. Tā nu viss rit savu gaitu līdz sākas kārtējais vikingu uzbrukums.

Šoreiz apspēlētā tēma ir Britu salu iespējamā attīstība gadījumā, ja tajā nostiprinātos nevis kristietība, bet gan kādi pagānu dievi. Tā nu šefa vadībā daļā britu salas nostiprinās ticētāji Ceļam. Ceļa ideja ir pavisam vienkārša – vairot zināšanas pasaulē, ne tikai ņemt senos romiešu darbus un pēc tiem replicēt, bet radīt ko jaunu, uzklausīt visus, kuriem ir ko teikt. Šefs lēnā garā izsitas līdz pašai augša, palīdz viņam drosme, izgudrotāja talants un prasme vadīt cilvēkus.

Kopumā tāds diezgan spraigs sižetiņš, kurā galvenajam varonim visu laiku palīdz kāds no dieviem. Katru reizi, kad viņš nesaprot kā rīkoties tālāk, dievi viņam nosūta viedu sapni un viņš var klapēt ienaidniekus ar neredzētu atjautību. Tā no autora puses ir tāda kā šmaukšanās tīrā veidā, jo jebkas var tikt izskaidrots ar dievu viszinību. Skaidra lieta, ka dieviem arī ir savas intereses un visiem jau nemaz tik viegli izdabāt nevar. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, nepavisam nav slikta un patīk vēstures gaitas izmaiņas virziens. Ieteiktu izlasīt visiem, kas vēl nav šo Harrisona darbu lasījis. Te gan jāpiebilst, ka grāmatai ir veseli četri turpinājumi un tos es, iespējams, šī gada laikā vēl izlasīšu.

%d bloggers like this: