Navigate / search

Das Krokodil XVII jeb no Gambijas uz Gambiju

11. janvāris.

Vakar Senegālas robeža šķērsota visai veiksmīgi, procedūras prasījušas „tikai” četras stundas. Arī izmaksas esot bijušas mazākas nekā plānots. Nakts pārlaista Zebrabar. Dukes nolēmuši nekādus konvojus negaidīt un doties uz Gambiju uzreiz pašu spēkiem.

Zebrabar alus maksājot ~1.5 eiro par kausu, daba esot daudz zaļāka nekā Mauritānijā, bet smirdoņa un atkritumi esot tādā pašā apjomā kā citur. Cilvēki laipnu un smaidīgi, tikai laiku pa laikam kāds prasa cadeau (franciski – dāvana). Šad tad izdodas tikt vaļā, citreiz nē.

14:00 Patlaban līdz Gambijai atlikuši vēl kādi 500 kilometri, kur notiks nakšņošana vēl nav īsti skaidrs. Gambijā jau viss būšot normāli –cilvēki saprot angliski un pirkties varot eiro. Arī Krokodil vēl turoties un nekādas raizes nesagādā. Iespējams, ka vēl šovakar nāksies celties pāri Gambijas upei.

Nupat Edijs arī kartējo reizi pārliecinājies par draudzīgo senegāļu tirgoņu matemātikas spējām. Nolemts iegādāties banānus, kas maksā 100 Senegāla frankus (XOF) gabalā. Iedoti 2000 franki, pretī saņemti 14 banāni. Tirgotājam aizrādīts, tas neko 14 banāni ir 2000 franki, viss okei. Bet nu nekas, lai jau tiek. Galu galā kurss ir 1 EUR pret 640 XOF.

22:00 Edijs ieradies Gambijā. Beidzot kāds no Latvijas Gambijas tur būs bijis. Viss esot kārtībā, Das Krokodil gan esot sācis zaudēt eļļas spiedienu, bet tagad tas vairs nav aktuāli, jo līdz galam faktiski jau tikts. Rīt mēģinās apmainīt lidmašīnas biļetes, citādi var nākties dzīvoties pa gambiju veselu nedēļu.

Jāņi!!!

Nu ko pienākuši vasaras saulgrieži, kad atkal pacelsies realizācijas apjoms alus darītavām, spirta brūžiem un policistiem.

Šodien ejot pa vecrīgu varēja novērot interesantu tendenci, cilvēki ir gatavi pirkt pusapkaltušus timotiņu čemurus, kas jau izskatās nedaudz pēc pusžāvēta siena, un no pusžāvēta siena tos atšķir tikai lepnais nosaukums – JĀŅUZĀLE. Mani tas riktīgi uzjautrina, zāle tak ir pieejama pa velti.

Bet, ko nu slēpt, pats jau ar nebūšu labāks, sapirkšu alu, brandavīnu un došos uz laukiem sacept kādu cūku šašlikos (latviešu nacionālais ēdiens jāņos), notiesāt kādu bļodu rosola (latviešu nacionālais ēdiens jāņos) …

Bet neskatoties uz visu to novēlu Līgām kārtīgi nolīgot un Jāņiem riktīgi nojāņot, pārējie var katrs pēc savām spējām…

PS. Un botāniķiem Jāņi ir viena vienīga galvas sāpe, jo tauta top maldināta ar paparžu ziedēšanu.
PSS. Un kā zirdēju šodien paorāmā arī ar retu augu nelegālā inkorporēšanā Jāņu vainagos.

Alus

Ikdienā saskaros ar tādu lietu kā alus. Ikdiena tiek vadīta laukos kur alus ir cieņā. Alus pēc savas būtības ir no miežiem brūvēts dzēriens, kam reizēm piesper klāt apiņus un dabīgi laikam nemaz stiprāks par 5 collām nav. Lielo plastmasas alus pudeli mēdz tautā saukt par “torpēdu”, “ciska”, “skurstenis” mazākas plastmasas pudelītes mēdz saukt par “pūslīšiem”, “baloniņiem”. Alus pudele vispār tiek uzskatīta par rokas dabīgo pagarinājumu. Šodien arī uzzināju ka laukos ir no pjedestāla pieprasījuma ziņā nogāzts 2l alus “Eiro” un tā vietā nācis jauns brands ar nevainīgu nosaukumu “Apinītis”, kurš lai ar esot par 3 collām vājāks, bet toties par 50% lētāks!

Kā zināms, piedzeršanās price/performance viens no labākajiem rādītājiem ir Ēvaldi.
Tos aprēķina šādi – collu daudzums*tilpums litros/cena latos.

Stiprinātajam Vanaga alum ir tikai daži konkurenti 23 Ēvaldi
Pat šņabim sanāk mazāk (LB) – 38*0.7/3.25= 8.1 Ēvalds.
Tātad Eiro alus 10*2/1.3 = 15 Ēvaldi.
Apinītis 7*2/.89 = 16 Ēvaldi.