Navigate / search

North Pole, South Pole: The Epic Quest to Solve the Great Mystery of Earth’s Magnetism by Gillian M. Turner

North Pole, South Pole

Šķiet, ka tagad esmu atradis zinātnes novirzienu, kuras grāmatas lasot mani pārņem izmisums un garlaicība. Tā ir magnētisma tēma. Man ir iegādātas divas grāmatas, kas veltītas magnētiem un zemes magnētisma tēmai. Abas esmu mēģinājis sākt lasīt, un abas esmu atlicis malā nelasītas. Nesen vienai no tām pienācās izlasītās statuss, jo saņēmos un kārtīgi izlasīju līdz galam. Es pat neteiktu, ka viņas ir sliktas, garlaicīgi sarakstītas, vai grūti uztveramas. Viss ir kārtībā, labas grāmatas, tikai mani šī tēma diez ko nesaista, būs jāpārsviežas uz audzējiem vai.

Tātad grāmata ir veltīta magnētismam un zemes magnētiskajiem poliem. Magnētisma fenomens cilvēkiem bija pazīstams diezgan sen, savulaik ļaudis berzēja dzintaru, aitu gani redzēja interesantas lietas kalnos, kur dzelzsrūdā iespēris zibens. Un tad ķīnieši izgudroja kompasu. Agrāk jau ļaudis bija lieli jūrā braucēji, viņiem gan bija lielas problēmas noteikt garuma grādus, mēģināja šai lietā iesaistīt kompasa novirzes atkarībā no kuģa atrašanās vietas. Un tad sākās. Izrādījās, ka zemes magnētiskais lauks periodiski mainās, tika atrasti dažādi cikli, kas saistīti ar sauli, atklāts, ka paši poli pārvietojas un ka zemes kodols nemaz nav viendabīgs. Un jo smalkākus instrumentus izdomāja, jo visa tā lieta kļuva arvien neskaidrāka.

Mūsdienās katrs bērns zina, ka zemes magnētiskie poli laiku pa laikam maina polaritāti. Bet ja tev kāds uz ielas paprasītu, kādēļ zemes poli laiku pa laikam apmainās vietām, kas to ierosina? Šaubos vai uzreiz tā spēsi atbildēt. Šī grāmata savukārt tevi informēs par dažādām teorijām un katras niansēm, kas ļaus tev brīvi justies šajā tēmā. Un ja vēl tev patīk risināt diferenciālvienādojumus, kaut vai vienkāršās divu pretējas polaritātes magnētu sistēmās, tad grāmatas lasīšana tev sagādās īstu baudu. Domājams, ka nespēsi noturēties neaizskrienot nokodēt algoritmiņu, kas dinamiski šos vienādojumus rēķinās uz priekšu, lai prognozētu brīdi, kad nāksies vecos kompasus mest ārā. Varbūt tas pat būs 2012. gads, vajag tik stiprāku zemestrīci vai milzīgu asteroīdu.

Labi paironizēju, objektīvi grāmata ir ļoti laba no pirmsākumiem līdz mūsdienām, lieku 8 no 10 ballēm.

Quantum Enigma: Physics Encounters Consciousness by Bruce Rosenblum, Fred Kuttner

quantum-enigma

Cilvēks ikdienā par kvantu fiziku aizdomājas visai reti. Tas nekas , ka viņš ikdienā lieto agregātus, kas balstās tieši uz kvantu fizikas atklājumiem – lāzerus, tranzistorus utt. Tomēr viena lieta ir lietot, otra ir izprast kā tas viss un kāpēc notiek. Šī grāmatas jautājums ir nedaudz šaurāks – mūsdienu fiziķi prot lietot kvantu fiziku teorētiski, tomēr reti kad aizdomājās kādu iespaidu šī teorija atstāj uz realitāti, ja mēs uz to skatāmies ne tikai kā praktisku instrumentu.

Izrādās, ka tādas realitātes nemaz nepastāv, ja vien nav saprātīga novērotāja. Šis tad arī ir grāmatas centrālais jautājums – vai realitāte bez novērotāja maz ir iespējama? Grāmata gan atbildi uz šo jautājumu nesniedz, bet apgādā lasītāju ar dažādiem faktiem, domu eksperimentiem, kas to apskata no dažādiem skatupunktiem. Sākot ar Kopenhāgenas interpretāciju – „Turi muti un rēķini”, beidzot ar Everett paralēlo visumu teoriju.

Standartā lasītājs, lasot populārzinātniskas grāmatas par kvantu fiziku, uzzina par Heiznberga nenoteiktības principu, Fotonu entanglment (nezinu kā latviski iztulkot), viļņfunkcijām, kvantiem un protams Šrēdingera kaķi. Tomēr reta grāmata šīs interpretācijas mēģina salāgot ar makropasauli, parasti mēs visas daudzās lappuses dzīvojamies pa atomu pasaulīti, skatāmies ilustrācijas, kā elektrons spēj pārvarēt barjeras, kā fotonu detektori detektē entangled fotonus , kuru polarizācija vienmēr sakrīt, novērojam atoma viļņfunkciju, kura atrodas divās kastītēs vienlaicīgi, ja vien mēs neatveram kastītes, un nekolapsējam atoma viļņfunkciju.

Patiesībā kvantu fizika mums saka, kamēr mēs atomu nenovērojam viņš nemaz nepastāv, ja jau nepastāv atoms, tad jau nepastāv arī tas, ko viņi veido. Vai Mēness ir debesīs, kad neviens uz viņu neskatās? Kāpēc kaķi nav vienlaicīgi dzīvi un beigti? Kāpēc novērotājam ir jābūt ar apziņu –saprātīgam, spējīgam interpretēt rezultātu? Un kāpēc fizikai būtu vajadzīgs saprātīgs novērotājs, kāpēc viņa nav pati par sevi?

Īsumā sakot grāmata ir labu labā, norauj jumtu vārda tiešā nozīmē. Neviena interpretācija netiek uzspiesta, bet populārākās apstāstītas tā, ka var saprast parasts cilvēks, kas nav speciālists kvantu mehānikā. Grāmatai 10 no 10 ballēm un iesaku izlasīt pilnīgi visiem. Ir pilnīgi iespējams, ka tieši tu esi vienīgais saprātīgais novērotājs visā mūsu (savā) Visumā un pārējiem ir jājūtas pateicīgiem, ka tu, vēršot savu uzmanību uz citiem, liec viņiem rasties.

Grāmatas mājas lapa.

The Ten Most Beautiful Experiments by George Johnson

Kā jau var nojaust pēc nosaukuma, grāmatiņa ir par eksperimentiem un eksperimentēšanu. Grāmatas autors ir izvēlējies viņaprāt viselegantākos zinātnes eksperimentus zinātnes vēsturē un aprakstījis tos lasītājam.

Protams, vienmēr jau var strīdēties, kurš eksperiments ir labākais un kurš iekļauts lieki, bet lielā mērā piekrītu autora izvēlei. Autors katras nodaļas iesākumā mums sniedz nelielu ieskatu tā laika zinātnē, apstāsta par ko ir runa, sniedz ieskatu zinātnieka biogrāfijā un ķeras pie paša eksperimenta.

Pirmais eksperiments, ar ko autors mūs iepazīstina, ir G.Galileja brīvās krišanas paātrinājuma eksperiments. Pasaulē dominē uzskats par akmeņu mešanu no Pizas torņa, patiesībā, Galilejs savas lodītes ripināja pa slīpni.

Otrais eksperiments, V.Harvija atklājums, asinsrite un veids kā viņš to pierādīja. Ja godīgi man šī nodaļa ne visai. Ir jau interesanti palasīties par tā laika medicīnu, bet ir lasītas labākas grāmatas par šo tēmu.

Trešais eksperiments, Ņūtons un viņa eksperimenti ar gaismu un atbilde uz jautājumu, kas ir krāsa. Iespaidīgi likās apraksti, kur Ņūtons cenšoties noteikt, kā strādā cilvēka acs baksta ar adatu savu acs aizmugurējo sieniņu, vai skatās ilgi saulē. Bet galvenā sāls visā eksperimentā slēpjas varavīksnē.

Read more

The Void by Frank Close

Grāmata ir par neko. Tieši tā vakums fizikā tiek saprasts kā nekas. Tātad grāmata stāsta par vakumu, jeb tukšumu. Tā kā šī lieta mani interesē, es šo grāmatu nopirku. Nav jau nekāda biezā ~150 lapaspuses. Domāju fiksi izlasīšu un kļūšu nedaudz (vai daudz) gudrāks.

Patiesība izrādījās nedaudz skarbāka! Grāmatas autoram diez ko neiet ar populārzinātnisko rakstniecību. Daudzi koncepti tiek ieviesti garāmejot. Okei, es esmu daudzas šādas grāmatas lasījis un Higgsa lauks man šausmas neizraisa. Tāpat kā kvantu fluktuācijas. Ja es pagalvotu, ka šīs lietas pats saprotu un prastu arī citiem tās izstāstīt, tad tagad droši vien tagad būtu Nobela prēmijas laureāts. Patiesībā esmu šīs lietas tikai apgrābstījis daudzu gadu garumā, saprotu par ko iet runa, kādas sekas tas rada, bet tas arī viss.

Nu par pašu grāmatu sīkāk. Read more

%d bloggers like this: