Navigate / search

Quantum Enigma: Physics Encounters Consciousness by Bruce Rosenblum, Fred Kuttner

quantum-enigma

Cilvēks ikdienā par kvantu fiziku aizdomājas visai reti. Tas nekas , ka viņš ikdienā lieto agregātus, kas balstās tieši uz kvantu fizikas atklājumiem – lāzerus, tranzistorus utt. Tomēr viena lieta ir lietot, otra ir izprast kā tas viss un kāpēc notiek. Šī grāmatas jautājums ir nedaudz šaurāks – mūsdienu fiziķi prot lietot kvantu fiziku teorētiski, tomēr reti kad aizdomājās kādu iespaidu šī teorija atstāj uz realitāti, ja mēs uz to skatāmies ne tikai kā praktisku instrumentu.

Izrādās, ka tādas realitātes nemaz nepastāv, ja vien nav saprātīga novērotāja. Šis tad arī ir grāmatas centrālais jautājums – vai realitāte bez novērotāja maz ir iespējama? Grāmata gan atbildi uz šo jautājumu nesniedz, bet apgādā lasītāju ar dažādiem faktiem, domu eksperimentiem, kas to apskata no dažādiem skatupunktiem. Sākot ar Kopenhāgenas interpretāciju – „Turi muti un rēķini”, beidzot ar Everett paralēlo visumu teoriju.

Standartā lasītājs, lasot populārzinātniskas grāmatas par kvantu fiziku, uzzina par Heiznberga nenoteiktības principu, Fotonu entanglment (nezinu kā latviski iztulkot), viļņfunkcijām, kvantiem un protams Šrēdingera kaķi. Tomēr reta grāmata šīs interpretācijas mēģina salāgot ar makropasauli, parasti mēs visas daudzās lappuses dzīvojamies pa atomu pasaulīti, skatāmies ilustrācijas, kā elektrons spēj pārvarēt barjeras, kā fotonu detektori detektē entangled fotonus , kuru polarizācija vienmēr sakrīt, novērojam atoma viļņfunkciju, kura atrodas divās kastītēs vienlaicīgi, ja vien mēs neatveram kastītes, un nekolapsējam atoma viļņfunkciju.

Patiesībā kvantu fizika mums saka, kamēr mēs atomu nenovērojam viņš nemaz nepastāv, ja jau nepastāv atoms, tad jau nepastāv arī tas, ko viņi veido. Vai Mēness ir debesīs, kad neviens uz viņu neskatās? Kāpēc kaķi nav vienlaicīgi dzīvi un beigti? Kāpēc novērotājam ir jābūt ar apziņu –saprātīgam, spējīgam interpretēt rezultātu? Un kāpēc fizikai būtu vajadzīgs saprātīgs novērotājs, kāpēc viņa nav pati par sevi?

Īsumā sakot grāmata ir labu labā, norauj jumtu vārda tiešā nozīmē. Neviena interpretācija netiek uzspiesta, bet populārākās apstāstītas tā, ka var saprast parasts cilvēks, kas nav speciālists kvantu mehānikā. Grāmatai 10 no 10 ballēm un iesaku izlasīt pilnīgi visiem. Ir pilnīgi iespējams, ka tieši tu esi vienīgais saprātīgais novērotājs visā mūsu (savā) Visumā un pārējiem ir jājūtas pateicīgiem, ka tu, vēršot savu uzmanību uz citiem, liec viņiem rasties.

Grāmatas mājas lapa.

Group Theory in the Bedroom, and Other Mathematical Diversions by Brian Hayes

Group theory in Bedroom

Uz reiz vēlos pateikt, ka grāmatā nav neviena vārda par grupveida seksu guļamistabā. Autors šajā grāmatā ir apkopojis esejas par matemātikas tēmu. Šīs esejas savulaik tikušas publicētas „American Scientist” rubrikā Computing Science.

Tā kā visas esejas ir savstarpēji nesaistītas, tad visa grāmata uzreiz nemaz nav obligāti jālasa. Tā darīju arī es, katru vakaru izlasīju vienu vai divas esejas. Eseju saturs ir visdažādākais, sākot no veciem pulksteņiem un beidzot ar matrača grozīšanu. Visas vieno tas, ka ikdienišķām lietām tiek parādīta to pamatā esošā matemātika. Pasniegšanas veids – vienkāršā valodā tiek pasniegtas sarežģītas lietas. Gadījumā, ja tomēr neko neesi sapratis, vismaz uzzini pāris interesantus faktus.

Man personīgi visinteresantākās likās nodaļas, kas apskatīja jautājumus: Vai vispār ir iespējams gadījuma skaitļu ģenerators? Ģenētiskā koda informācijas kodēšanas metodes? Kāda skaitīšanas sistēma labākā binārā vai ternārā? Kas ir vienādība?

Bez visā tā, ka uzzināju daudzus un dažādus faktus un dažus jaunus procesu izskaidrojumus, uzzināju arī uz kā bāzēta teorija, ka pasaulē eksistē tikai viens vienīgs elektrons. Tas gan bija netieši pieminēts, bet šis jautājums mani nomocīja labu laiku.

Grāmatai viennozīmīgi dodu 10 no 10 ballēm, sakarīgs, saturīgs izklāsts un ir lasāms pat nespeciālistam. Ja ne cits ieguvums, tad vismaz varēsi paspīdēt, ka kuba formas matraci var pagriezt 25’852’016’738’884’976’640’000 veidos un e^(π*SQRT(167)) nav vis 262’537’412’440’768’744, bet gan 262’537’412’440’768’743.999999999999250.

Grāmatas mājas lapa.

The Ten Most Beautiful Experiments by George Johnson

Kā jau var nojaust pēc nosaukuma, grāmatiņa ir par eksperimentiem un eksperimentēšanu. Grāmatas autors ir izvēlējies viņaprāt viselegantākos zinātnes eksperimentus zinātnes vēsturē un aprakstījis tos lasītājam.

Protams, vienmēr jau var strīdēties, kurš eksperiments ir labākais un kurš iekļauts lieki, bet lielā mērā piekrītu autora izvēlei. Autors katras nodaļas iesākumā mums sniedz nelielu ieskatu tā laika zinātnē, apstāsta par ko ir runa, sniedz ieskatu zinātnieka biogrāfijā un ķeras pie paša eksperimenta.

Pirmais eksperiments, ar ko autors mūs iepazīstina, ir G.Galileja brīvās krišanas paātrinājuma eksperiments. Pasaulē dominē uzskats par akmeņu mešanu no Pizas torņa, patiesībā, Galilejs savas lodītes ripināja pa slīpni.

Otrais eksperiments, V.Harvija atklājums, asinsrite un veids kā viņš to pierādīja. Ja godīgi man šī nodaļa ne visai. Ir jau interesanti palasīties par tā laika medicīnu, bet ir lasītas labākas grāmatas par šo tēmu.

Trešais eksperiments, Ņūtons un viņa eksperimenti ar gaismu un atbilde uz jautājumu, kas ir krāsa. Iespaidīgi likās apraksti, kur Ņūtons cenšoties noteikt, kā strādā cilvēka acs baksta ar adatu savu acs aizmugurējo sieniņu, vai skatās ilgi saulē. Bet galvenā sāls visā eksperimentā slēpjas varavīksnē.

Read more

%d bloggers like this: