Navigate / search

Aostas ieleja VII

18. jūnijs (Fenis Castle)

Vakardienas brauciens mani ir piebeidzis, no rīta pamostos nekāds – kakls sāp, galva kā spainis, temperatūra un mazākā fiziskā piepūle rada nogurumu. Lielāko rīta daļu pavadu spēlējot WoW, uzsitu kādus divus līmeņus. Ārā laiks pēc suņa un var just, ka visi ceļotāji ir pamatīgi paguruši no ceļošanas. Nevienam neko īsti negribas, visur sola lietu, bērni kašķīgi.

Rhemes valley

Beigās ap pusdienas laiku tik nolemts, ka jābrauc uz kaut kādu cietoksnīti – Fenis Castle, kas atrodas netālu no Bardas. Citādi sanāks tāda nīkuļošana pa mājām. Domāts, darīts, savācamies un braucam prom. Cietoksnis patiešām smuks, dominē kalna galā pār visu apkārtējo pilsētiņu. Ir tikai viena skāde, tā uzreiz nevaram atrast, kā tikt viņam klāt, ceļu daudz, lieku gabalu iet nevienam negribas. Beigās izrādās, ka tomēr visgrūtākais ceļš ar serpentīniņu ir tas pareizais.

Fenis Castle

Uzvelkamies augšā, es jau esmu totāli beigts, knapi velku kājas. Domājam, nu ko, spersimies iekšā tai cietoksnī un sāksim apskati. Bet nekā, te, lai blandītos pa pili, ir nepieciešams gids un grupa. Grupa it kā būtu, bet gids ir tikai itālu. Nu ar itāļu valodu mums tomēr ir problēmas. Ekskursijas ilgums ir ap stundu, bet mēs nevaram garantēt, ka mūsu jaunieši būs gatavi kaut ko tik ilgu paciest. Beigās, neskatoties uz maniem protestiem, pārējie nolemj, nevajag ar’, un dodamies atpakaļ uz mašīnu. Es nedaudz piktojos par tēmu, kādēļ slimu cilēku vilkt ārā no mājas, ja aizbraukuši galapunktā neviens nav ar mieru to apskatīt.

Lai nedaudz iespītētu citiem ierosinu, ka šodien mums beidzot vajadzētu atrast to lielo Carrefour veikalu, kas atrodas Aostā. Līdz šim šis hipermārkets no mums bija veiksmīgi izvairījies, un mēs iepirkāmies mazā ceļmalas bodītē. Skaidra lieta, ka Zigfrīdu un Matīsu savā pusē dabūju uzreiz un meklēšana var sākties. Bode atradās tīri ātri, atkal iepirkām dažādas vajadzīgas un ne tik vajadzīgas lietas un beidzot devāmies uz māju pusi.

Aostas ieleja

Iebraucot Rhemes ielejā mēs jau no pašas pirmās dienas bijām pamanījuši norādi uz Animal park. Maija nolemj, ka šodien ir īstā diena, kad šo parku apmeklēt. Ideja nav slikta, un domājam, ka Ernestam zvēruļi noteikti patiks. Tur lielos aplokos ganījās brieži, murkšķi, kalnu kazas, lapsas, āpši un citi Alpos atrodami radījumi. Es nolemju dzīvnieku parku neapmeklēt, man dzīvnieki nepatīk pat tad, kad esmu vesels. Pārējie aiziet, es pavadu laiku kopā ar Jāni Pāvilu Otro. Viņš te reiz iegriezies un par to viņam uz kalnu ceļa līkuma uzlikta bilde. Skatoties uz bildi paveras arī ļoti skaists skats uz Aostas ieleju, lai gan, manuprāt, skats ir jauks arī bez bijušā pāvesta ģīmja.

Mājās visu pēcpusdienu vienkārši nodirnēju, jo nebija nekādas vēlmes piedalīties nekādās aktivitātēs. Bērni gan aizgāja uz rotaļu laukumu, tur gan notika kaut kādi pagasta skriešanas svētki, bet, cik noprotu, tik un tā forši pavadīja laiku.

%d bloggers like this: